ziemellatvijas
Ne visās valstīs pastāv vārda dienu kalendārs un šo svētku atzīmēšanas kultūra. Modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā aptauja* liecina, ka 21% jeb katrs piektais Latvijas iedzīvotājs savu vārda dienu nesvin, turklāt visskeptiskākā pret šiem svētkiem ir jaunā paaudze. Neskatoties uz to, 75% seko līdzi vārda dienām kalendārā un labprāt apsveic citus.
45% uzskata, ka vārda dienas svinēšana mūsdienās vairs nav tik aktuāla. Skeptiskākā ir jaunā paaudze – jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Šī vecumgrupa arī kūtrāk seko līdzi vārda dienām kalendārā. Visretāk šos svētkus atzīmē vīrieši un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem. 21% norādījis, ka savu vārda dienu dažkārt svin, bet dažkārt svinības izlaiž.
75% aptaujāto seko līdzi vārda dienām kalendārā un apsveic savus tuviniekus, draugus un paziņas tajās. Visaktīvākie ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Vairāk nekā puse (59%) uzskata, ka šajos svētkos ir ne tikai jāapsveic, bet arī jādāvina dāvanas.
“Vārda diena ir lielisks iemesls citu iepriecināšanai – ziedi, kartīte un saldumi joprojām ir klasiskas dāvanas šajos svētkos. Ja gaviļnieks ir tuvs ģimenes loceklis, nereti cilvēki izvēlas pasniegt tikpat apjomīgu dāvanu kā dzimšanas dienā, tostarp dāvanu karti,” ar novērojumiem dalās“Rīga Plaza” pārvaldnieka “Colliers” aktīvu pārvaldes direktore Irīna Toropova.
Arvien vairāk ir oficiālajā kalendārā neierakstīto vārdu jeb paplašinātā kalendārā ietverto vārdu svinētāju. Vārdi, kas nav iekļauti kalendārā, bieži vien ir atvasināti no ārzemju vārdiem, ir filmu vai dažādu popkultūras tēlu iedvesmoti. Interesanti, ka 5% respondentu nepatīk savs vārds. Visbiežāk šādi norādījuši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izveidotajā personvārdu datu bāzē jebkuram interesantam ir iespēja uzzināt, cik personas reģistrētas ar konkrēto vārdu un iepazīties ar biežāk izplatīto vārdu skaidrojumiem un vārda saistību ar personas rakstura īpašībām.
Laura Zaruma, “Rīga Plaza” komunikācijas konsultante
Reklāma