Sandra Pētersone
Riņģu saiešanu nams – īstā vieta, kur baudīt tik brīnišķīgu izrādi un tik emocionālu koncertu! Tādas pozitīvas apmeklētāju atsauksmes “Ziemeļlatvija” uzklausīja pēc sestdien, 27. jūlijā, notikušā Klusās mūzikas koncerta Smiltenes novada Blomes pagastā, kur skatuve atradās pie 1879. gadā uzceltā Riņģu brāļu draudzes saiešanas nama.
Šī ir jau sestā vasara, kopš Blomes tautas nama vadītāja Gita Skadiņa un mūziķis Andrejs Grimms “Riņģos” rīko Klusās mūzikas koncertus.
Spēlē īpašā vietā ar vēstures auru
Šoreiz bija gan koncerts, gan teātra izrāde, – Blomes SIA (strādnieku un inteliģences apvienība) amatierteātris (režisore Gita Skadiņa) rādīja savu jaunāko iestudējumu, Jūlija Pētersona lugu “Norieta kvēle”. Pēc tam Imanta Kalniņa kluso dziesmu programmā “Sapnis par baltu kuģi” uzstājās Līga Priede un Andrejs Grimms.
Izrāde “Norieta kvēle” pie skatītājiem devusies īpaši, nebūt ne uz teātriem ierastajām skatuvēm. Pirmizrāde notika šogad maija nogalē Bilskas pagasta Mēru muižas lielajā zālē, tagad – ļoti īpašā vietā ar vēstures auru, pie Riņģu saiešanas nama – senas guļbūves ēkas, kurā mūsu senči pulcējās uz lūgšanām.
Mūsdienās Riņģu brāļu draudzes saiešanu nams ir privātīpašums. Aizvadītajā sestdienā notikušajā Klusās mūzikas koncertā klāt bija arī tā īpašniece Vita Viktorsone, kura ikdienā dzīvo Zviedrijā, kur strādā Latvijas vēstniecībā. Pirms pasākuma viņa novēlēja apmeklētājiem baudīt siltā vasaras vakara un apkārtnes skaistumu. “Darīsim to vietā, kurai virsū ir Dieva cepure. Atcerēsimies šīs sajūtas, kad ziema nāks virsū un kad kreņķi sastāsies rindā,” aicināja Vita Viktorsone.
To, ka Riņģu saiešanas nams ir īpaša vieta teātra izrādei, atzīst arī Blomes SIA (strādnieku un inteliģences apvienība) amatierteātra režisore Gita Skadiņa. Senā māja skatuves fonā kalpoja kā lieliska dekorācija izrādes notikumiem kādās mājās Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.
“Luga “Norieta kvēle” nav ne īsti komēdija, ne drāma, bet, ja pārliekam tā laika notikumus uz mūsdienām, tad tagad tas pats vien ir. Esam vienmēr skaitījuši naudu, esam mīlējuši, esam atcerējušies jaunību. Nekas nav beidzies,” pirms izrādes uzrunājot skatītājus, pārdomās dalījās Gita Skadiņa.
Tā viņi dzīvoja un mīlēja pirms 85 gadiem
Lugas autors ir rakstnieks un dramaturgs Jūlijs Pētersons (1880–1945), režisora un dramaturga Pētera Pētersona (1923–1998) tēvs. Blomes amatierteātra repertuārā “Norieta kvēle” nonāca apzināti. Jūlija Pētersona dzimtas mājas tagadējā Smiltenes pagasta Brutuļos agrāk bija Blomes pagastā, līdz ar to dramaturgs ir blomēniešu novadnieks, un, kad pērn Latvijā tika atzīmēta Pētera Pētersona 100. dzimšanas diena, blomēniešu devums bija viņa tēva lugas iestudējums.
Izrādē “Norieta kvēle” lomās iejutušies: Vitauts Celms, Ilze Nulle vai Ilze Āboltiņa (“Riņģos” spēlēja Ilze Nulle), Andris Miezītis, Sabīne Lapiņa, Guntra Dūle vai Zigeta Vīķele (spēlēja Zigeta Vīķele), Eduards Pundurs, Lolita Plūme, Dace Celma, Valters Kvelde.
Mūziku speciāli šai izrādei komponējis Edgars Raginskis. Tērpus aktieriem darinājusi šuvēja Rita Pasīte.
“Blomēnieši ir malači, viņiem cepuri nost!” teātra izrādi un koncertu slavē viena no skatītājiem smilteniete Vilja Mauriņa. “Skatoties izrādi, bija interesanta sajūta, jo luga ir uzrakstīta pirms vairāk nekā 80 gadiem (1939. gadā – redakcijas piezīme). Brīžiem aizrāvos, domājot, ar ko lugas varoņu samudžinātās attiecības beigsies, un beigas bija tik jaukas, labas! Mūsdienu cilvēkiem varētu patikt. Patika arī mazās latviešu viltībiņas, meklējot kādu labumu sev. Patika aktieru spēle. Pieredzes bagātie spēlēja brīnišķīgi. Ir prieks arī par jauno spēli, par to, kā viņi centās turēties līdzi,” iespaidos dalās Vilja Mauriņa.
Reklāma