Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Smiltenes novada pašvaldība pāriet uz dzīvi taupības režīmā

Lai taupītu budžeta līdzekļus sarežģītā finansiālajā situācijā, no šī gada augusta Smiltenes novada pašvaldība vairs nefinansēs savu struktūrvienību darbinieku veselības apdrošināšanu. Taupības pasākumi Smiltenes novadā skars visas jomas, tai skaitā sportu, kultūru un amatiermākslas kolektīvu darbību.
FOTO: SANDRA PĒTERSONE

Smiltenes novada pašvaldība šomēnes nāca klajā ar publisku paziņojumu, pavēstot, ka turpina īstenot dažādus taupības pasākumus sarežģītās finansiālās situācijas dēļ – vietvaras budžetā naudas ir daudz par maz.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā iemeslus tam pašvaldība norāda minimālās algas un pedagogu atalgojuma celšanu valsts mērogā, aizņēmumu procentu maksājumu un citu izmaksu paaugstināšanos. Lai saglabātu līdzsvarotu budžeta izpildi, kvalitatīvu pašvaldības funkciju realizāciju un turpinātu novada attīstību, vietvarai faktiski ir jāpāriet uz dzīvi taupības režīmā.

Šo paziņojumu jau komentējis Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, norādot, ka tāda situācija Latvijas pašvaldībās, kāda ir tagad, nevar turpināties 2025. gadā un ir jāmeklē risinājumi, lai pašvaldībām nodrošinātu bāzes finansējumu to funkciju īstenošanai, proti, jostas savelk arī citu novadu vietvaras. Lai valstī nodrošinātu sociālo mieru un Latvijas teritorijas nenīkuļotu, valsts nākamā gada budžetā pašvaldībām jābūt prioritātei.

Smiltenes novada pašvaldība savā paziņojumā uzsver – tās pienākums ir saimnieciski un lietderīgi izmantot pieejamos resursus, tādēļ visa šī gada garumā jau norit (un noritēs) vairāku iestāžu reorganizācija un darbinieku slodžu pārskatīšana, tiek vērtēta dažādu pakalpojumu nepieciešamība un apjomu samazināšana, tiek mazināti uzturēšanas izdevumi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No šī gada sākuma visiem pašvaldības administratīvajiem un tehniskajiem darbiniekiem ir samazināti atvaļinājumu pabalsti, samazinātas piemaksas par papildu darbu un kolēģu aizvietošanu prombūtnes laikā. Tiek ierobežoti izdevumi par dažādām precēm un pakalpojumiem, kas netraucē pašvaldības funkciju izpildi.

Lai taupītu budžeta līdzekļus, no šī gada augusta pašvaldība vairs nefinansēs tās struktūrvienību darbinieku veselības apdrošināšanu, kā arī plānots pārskatīt dažādu līdzmaksājumu pozīcijas.

Taupības pasākumi skar visas jomas, tai skaitā sportu, kultūru un amatiermākslas kolektīvu darbību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viena no Smiltenes novada pašvaldības ienākumu pozīcijām, kas neizpildās plānotajā apjomā, ir nekustamo īpašumu noma un pārdošana. Šī iemesla dēļ, kā arī, lai mazinātu uzturēšanas izdevumus, uz pašvaldības domes sēdēm tiek gatavoti lēmumprojekti par vairāku pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu atsavināšanu. Patlaban tiek izsolīti 19 pašvaldības īpašumā esošie nekustamie īpašumi un piecas kustamās mantas. Informācija par izsolē pieejamiem nekustamajiem īpašumiem ir pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.smiltenesnovads.lv.

Smiltenes novada pašvaldība regulāri tiekas ar tās Finanšu nodaļas speciālistiem un domes deputātiem, lai kontrolētu budžeta izpildi un meklētu optimizācijas iespējas. Pašvaldībā tiek izskatīti dažādi izdevumu taupības veidi un ieņēmumu palielināšanas scenāriji un virzieni.

Arī turpmāk pašvaldība pildīs valsts deleģētās funkcijas un nodrošinās novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem pašvaldības pakalpojumus, bet pakalpojumu sniegšanas apjoms un forma tiek analizēti un var mainīties, mainoties iedzīvotāju pieprasījumam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šis pašvaldības paziņojums pievērsis novada iedzīvotāju uzmanību, cilvēki bažījas, kā, piemēram, pašvaldība savām izglītības iestādēm piesaistīs jaunus pedagogus, ja vairs nebūs tāda bonusa kā veselības apdrošināšana, vai vietvara spēs uzturēt visas novadā tās pārziņā esošās kultūras iestādes un bibliotēkas, kāds ir plāns, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, un tamlīdzīgi.

Lai sabiedrība saņemtu plašāku skaidrojumu, kas notiek Smiltenes novada pašvaldībā un kā tā turpmāk var pildīt savas funkcijas, “Ziemeļlatvija” uz interviju aicināja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš intervijā “Ziemeļlatvijai” uzsver – panikas un krīzes pašvaldībā nav, tomēr finansiālā situācija ir ļoti sarežģīta. Pašvaldība “virs ūdens” šogad ir tikai tāpēc, ka tai iepriekš bija izveidoti uzkrājumi un tie palīdzēja salikt kopā 2024. gada budžetu bez deficīta. Plānojot nākamā gada budžetu, tādu uzkrājumu vairs nebūs.

No publiski pieejamās informācijas secināms, ka sarežģīta finansiālā situācija nav tikai Smiltenes novada pašvaldībā. Naudas nav arī citām vietvarām. Kas notiek Latvijā, kāpēc iedzīvotāju ievēlētās institūcijas paliek arvien nabagākas?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Problēmas ar pašvaldības budžetu patiešām ir, un tās nav tikai Smiltenes novadā, bet izplatījušās visā Latvijā. Mēs dzirdam šādus signālus arī no Pierīgas pašvaldībām, kas vienmēr bijušas bagātākas un ir iemaksātājas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Ko tad lai saka tās pašvaldības, kuras ir saņēmējas no šī fonda? Šī situācija ir veidojusies tik sarežģīta vairāku iemeslu dēļ. Jau vairākkārt esmu uzsvēris, ka vienā gadā sakrita vairākas lietas – minimālās algas palielināšana, pedagogu atalgojuma celšana, kredītprocentu maksājumu kāpums, samazinājums no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kur saņēmām mazāku finansējumu nekā iepriekšējā gadā, plus jaunais pakalpojums sociālajā jomā, ko ieviesām Smiltenes novadā, atverot šī gada sākumā Smiltenē daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru “Īve”, par ko pašvaldības budžetā ir papildu izmaksas. Šīs visas piecas lietas, kas sakritušas vienā gadā, vienā budžeta periodā, apgrūtina mūsu pašvaldību un, izņemot mūsu jauno sociālo pakalpojumu, arī citas pašvaldības. Kāda runā skaļāk, kāda klusāk, bet dzirdam, ka notiek gan iestāžu reformas, gan darbinieku atbrīvošana un citas lietas, lai varētu savilkt kopā pašvaldības budžetu. Arī mūsu pašvaldības budžets ir smags. Mēs esam “virs ūdens” tikai tāpēc, ka mums iepriekš bija izveidoti uzkrājumi un tie palīdzēja salikt kopā 2024. gada budžetu (bez deficīta – redakcijas piezīme). Šogad visus uzkrājumus būsim iztērējuši, un nākamo gadu sāksim ar ļoti nelielu konta atlikumu. Līdz ar to 2025. gads patiešām būs liels izaicinājums, un ne tikai mums, bet lielai daļai Latvijas pašvaldību, lai saliktu kopā jauno budžetu. Tāpēc mēs (Smiltenes novada pašvaldība – redakcijas piezīme) jau tagad strādājam pie 2025. gada budžeta projekta, skatāmies, kā salikt kopā plānotos ieņēmumus un izdevumus, lai saprastu situāciju. Tās retorikas, ko dzirdam no finanšu ministra vai Ministru prezidentes, norāda, ka nākamais gads būs sarežģīts arī valsts mērogā.

Un kādas ir plānoto ieņēmumu prognozes Smiltenes novada pašvaldības nākamā gada budžetā?

– Ja iepriekšējos gados attiecībā uz ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) bija tendence, ka tie ir lielāki, atsevišķos gados pat ievērojami lielāki, nekā paredzēts plānā, tad šī gada tendence parāda, ka ieņēmumi no IIN ir tikai nedaudz, pat mikroskopiski virs plānotā – par aptuveni vienu līdz diviem procentiem. Tas viss kopā rada diezgan sarežģītu situāciju ar budžetu. Es negribu teikt, ka mums ir krīze. Tā nav. Mums ir izaicinājums ar apgrozāmajiem līdzekļiem, pietrūkst “spilvena”, ar kuru varam veiksmīgāk un ātrāk operēt ar resursiem. Un līdz ar to pašvaldībai ir jādomā, kādi būs taupības risinājumi, kā mēs spēsim nobalansēt šo sarežģīto situāciju un turpināt nodrošināt iedzīvotājus ar viņiem nepieciešamajiem pakalpojumiem. Tāpēc ir šie taupības plāni, kurus mēs esam sākuši no šī gada pavasara. Esam pieturējuši dažāda inventāra un citu lietu iegādi, mazinājuši atalgojumu par aizvietošanu, atteikušies no darbinieku veselības apdrošināšanas, ļoti stingri vērtējam vakances – izsludinām tikai tādos gadījumos, kad citādi nevar, pārskatām štatu vietas. Meklējam risinājumus, kā taupīt resursus. Taču panikas pašvaldībā nav. Mēs redzam, kā varam izkļūt no šīs sarežģītās situācijas. Jā, varbūt mums ir problemātika savu īpašumu atsavināšanas (pārdošanas – redakcijas piezīme) ieņēmumos, ko bijām plānojuši lielākus, bet kas diemžēl nepildās. Ekonomikas kopējās tendences rāda to, ka nekustamo īpašumu darījumu tirgus nav tik aktīvs. No atsavināšanas bijām plānojuši šogad iegūt divus miljonus eiro. Tur vēl ir, kur strādāt, jo neesam izpildījuši pusgada plānu. Ir jāstrādā aktīvāk un jāmeklē tādi īpašumi, kas varētu būt interesantāki tirgū.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ko pašvaldība šajā taupības režīmā darīs ar plānotajiem lielajiem projektiem Smiltenē, piemēram, Jāņukalna attīstību un Viedrades kvartāla apbūvi, un citviet Smiltenes novadā? Pašvaldības domes jūlija sēdē darba kārtībā bija iekļauti lēmumu projekti par grozījumiem šogad pieņemtajos lēmumos “Par aizņēmumu no Valsts kases projekta “Viedrades kvartāla Pils ielā 9, Smiltenē, attīstība” īstenošanai” un “Par aizņēmumu no Valsts kases projekta “Jāņukalna teritorijas apbūve un labiekārtošana, Smiltenē, Smiltenes novadā” īstenošanai”. Ko šie grozījumi nozīmē?

– Protams, ka šie lielie projekti, kurus esam uzsākuši realizēt, nav tikai Smiltenes pilsētā. Tie ir, piemēram, izglītības infrastruktūras uzlabošanas projekti Raunā un Apē, energoefektivitātes projekti, kur paredzētas investīcijas Apē un Trapenē, un citi. Mums ir gana daudz plānotu investīciju visā novadā. Vērtējam un skatāmies, kur un ko varam realizēt un kur kāds projekts jāpārceļ tālākā periodā, ja projekta finansēšanas nosacījumi ļauj to darīt. Katrā ziņā notiek analīze. Bet, ja pašvaldībai finansiālā situācija ir tik ļoti sarežģīta, ka tā vairs nevar ieguldīt publiskā infrastruktūrā un nespēj realizēt attīstības projektus, tad neredzu tādas pašvaldības perspektīvas. Līdz ar to deputātu un arī mans uzstādījums ir mēģināt noturēt šo projektu paketi. Virknei projektu, kas tiek finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondiem, ir liels atbalsta procents, pašvaldības daļa no šāda projekta kopējām izmaksām ir ļoti maza, un, ja kādam projektam ir nepieciešami pāris simti tūkstošu eiro, bet kopā varam ieguldīt ap diviem miljoniem, tad šāda veida projektiem mums finansējums ir jāatrod. Taču tie projekti, kas ir tikai uz pašvaldības pleciem, būs ļoti stingri jāvērtē. Protams, mēs varētu atteikties no visa projektu budžeta, no visiem projektiem, un tad, visticamāk, mēs spētu nodrošināt pašvaldības darbu, taču, manuprāt, attīstība ir viens no stūrakmeņiem pašvaldības veiksmīgā darbā. Līdz ar to meklējam risinājumu un noteikti to atradīsim.

Tomēr, kas tad ir ar tiem grozījumiem par Viedrades kvartālu un Jāņukalnu? Ko tie nozīmē?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Ar Jāņukalnu ir tā, ka pašreizējā brīdī mēs šim projektam neredzam finansējumu. Ir grozījumi līgumā, kur tiek pārdalīts finansējums starp 2024. un 2025. gadu. Ar deputātu vairākuma lēmumu atliekam to līdz brīdim, kad atradīsim finanšu iespējas (Smiltenes novada pašvaldības domes deputāti šogad maijā nolēma ņemt ilgtermiņa aizņēmumu līdz 113 135 eiro apmērā no Valsts kases projekta “Jāņukalna teritorijas apbūve un lab­iekārtošana Smiltenē” īstenošanai uz pieciem gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz 2025. gada septembrim projektēšanas darbu finansēšanai, aizņēmumu vajadzēja izņemt šogad un 2025. gadā – redakcijas piezīme). Šeit ir stāsts par projektēšanas darbiem. Mēs diskutējam tikai par Jāņukalna teritorijas apbūves un labiekārtošanas projekta pirmo daļu, kas ietver skatuvi un skatītāju zonu. Ar deputātu vairākuma lēmumu tas tiek atlikts. Savukārt Viedrades kvartāla projekts virzās uz priekšu, ņemot vērā specifiku ar Smiltenes novada bibliotēku. Šobrīd tā atrodas Smiltenes vidusskolas telpās (dienesta viesnīcā – redakcijas piezīme), kas neatbilst mūsdienu bibliotēkas prasībām. Tā ir pagaidu mājvieta, un arī ar Smiltenes vidusskolas direktori mums ir mutiska vienošanās, ka mēs bibliotēkas jautājumu risinām pēc iespējas ātrāk, jo telpas, kur tagad atrodas Smiltenes bibliotēka, ir nepieciešamas arī skolai mācību procesa nodrošināšanai. Līdz ar to bibliotēkas jaunās ēkas projektēšana ir primāri svarīgs jautājums, un tāpēc mums pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina jaunās ēkas būvniecība. Ir jāizstrādā tehniskais projekts, un tad skatīsimies, kādas iespējas būs 2025. gadā uzsākt projekta realizāciju – pagaidām Viedrades kvartālā uzbūvēt tikai vienu ēku, uz kuru pārvietot bibliotēku.

Smiltenes novadā jau tika slēgtas vairākas lauku skolas, kas bija pašvaldības iestādes. Tagad vietvara brīdina, ka taupības pasākumi skars visas jomas, tai skaitā sportu, kultūru un amatiermākslas kolektīvu darbību. Vai novadā tiks slēgtas vēl kādas pašvaldības iestādes?

– Mēs visu laiku pārskatām štata vietas, bet kopumā šis jautājums ir pašvaldības speciālistu rokās. Novada domes deputāti gaida reformas, gaida veidus, kā mēs spēsim ietaupīt. Ja pašvaldības iestāžu vadītāji redzēs kādu virzienu, kurā varam veikt reorganizāciju, tas tiks vērtēts. Taču negribu teikt, ka tagad ir pieņemti kādi lēmumi. Šos lēmumus gatavo profesionāļi, cilvēki, kuri strādā mūsu pašvaldības iestādēs un nodaļās, un viņi zina vislabāk, kuros virzienos var skatīties deputāti. Mēs uzdodam uzdevumu meklēt veidu, kā varam ko reorganizēt vai efektivizēt. Jebkurā gadījumā novada pašvaldības administrācija izpilddirektora vadībā ar manu atbalstu strādā pie risinājumiem un veidiem, kā mēs varam ietaupīt un netērēt tik daudz resursu, un attiecīgi dodam deputātiem iespēju par tiem balsot – atbalstīt vai noraidīt.


APTAUJA: https://poll.app.do/ka-jusuprat-pasvaldibas-var-taupit-situacija-kad-to


#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.