Ziemellatvija.lv
Ņemot vērā pēdējo nedēļu traģiskos ceļu satiksmes negadījumus, Satiksmes ministrija organizēja preses konferenci par satiksmes drošību uz autoceļiem, informējot par aktuālo statistiku, par biežāk izplatītajiem iemesliem ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā un pasākumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.
Konferencē piedalījās satiksmes ministrs Kaspars Briškens, Ceļu satiksmes drošības direkcijas
(CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, SIA “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un satiksmes eksperts Oskars Irbītis.
Jāiesaistās uzvedības pētniekiem
Pilnvērtīgu ceļu satiksmes negadījumu pētījumu veikšanai ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, preses konferencē sacīja satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Komentējot, kādi likuma grozījumi ir nepieciešami, Irbītis sacīja, ka gan igauņiem, gan somiem ir speciāls likums par smago ceļu satiksmes negadījumu izpēti, kurā ir noteikts, kuriem speciālistiem ir iespēja piekļūt konkrētai informācijai. “Ir jāizmaina pieeja datiem, ko policija ievāc negadījuma vietā, kā arī krimināllietu laikā. Patlaban šie dati ir krimināllietas noslēpums, un pētnieki nevar pie tiem piekļūt. Tā ir ļoti būtiska problēma, kā dēļ patlaban ir ierobežots pētījumu apmērs,” uzsvēra O. Irbītis.
Eksperts arī uzskata, ka likumdošanas līmenī ir jāatrisina jautājums par iespēju uzvedības speciālistiem intervēt negadījumā iesaistītos un viņu radiniekus, lai saprastu kopainu, kas satiksmes dalībniekiem liek rīkoties tā vai citādi, tostarp apdraudot savu veselību vai pat dzīvību. Viņš informēja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) eksperti jau aptuveni trīs mēnešus strādā pie smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta.
Uzmanības degpunktā – kravas auto
CSDD dati liecina, ka kopš gada sākuma 45 ceļu satiksmes negadījumos ir gājis bojā 51 cilvēks. Pilotprojektā izpēte veikta 40 ceļu satiksmes negadījumiem, padziļinātas izpētes stadijā ir 28 smagie ceļu satiksmes negadījumi. Eksperts uzsvēra, ka ceļu satiksmes negadījumi ar letālu iznākumu 29 gadījumos notikuši ārpus apdzīvotām vietām, bet 16 – apdzīvotās vietās.
“Viena no satraucošām tendencēm ir, ka atšķirībā no pagājušā gada ir faktiski dubultojies negadījumos iesaistīto kravas mašīnu skaits. Jāsaka, ka šī ir kopēja tendence visā Eiropā, jo kravas automobiļu vadītāji strauji noveco. Šī profesija vairs nav populāra un jaunie autovadītāji īpaši netiecas vadīt šīs kravas mašīnas,” vērtē eksperts.
Analizējot pētījuma datus, redzams, ka lielākais smagos ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu skaits ir vieglie automobiļi (33), pēc kā seko kravas automašīnas – 17. Savukārt letālu iznākumu nav bijuši ceļu satiksmes negadījumos ar elektroskrejriteņiem un mopēdiem.
Pētnieki noskaidrojuši, ka galvenais ietekmējošais faktors analizētajos satiksmes negadījumos ir cilvēciskais faktors (12 gadījumi), tādēļ O. Irbītis teica, ka ir svarīgi pētījumos iesaistīt uzvedības un medicīnas speciālistus. “Patlaban normatīvo aktu trūkums liedz efektīvi iesaistīt šo speciālistu zināšanas pētījumos,” papildināja eksperts.
Savukārt deviņi gadījumi saistīti ar iebraukšanu pretējās kustības joslā, astoņi gadījumi ar distances neievērošanu, bet pa četriem gadījumiem saistīti ar iespējamiem infrastruktūras uzlabojumiem un ātruma izvēli. 16 gadījumiem vēl notiek izpēte.
Plāno palielināt radaru skaitu
Lai uzlabotu situāciju satiksmes drošībā, vidējā braukšanas ātruma radaru skaitu Latvijā plānots palielināt vismaz trīs reizes, preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā būtu jāievieš sodi, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu līdz desmit kilometriem stundā.
K. Briškens sacīja, ka politiskā līmenī ir sākta jauna pieeja ceļu satiksmes negadījumu detalizētai auditēšanai, lai datus apkopotu un attiecīgi sekotu rīcība. Tostarp viņš norādīja, ka ir jāuzlabo autoceļu infrastruktūra un ir nepieciešami monetāri sodi, tostarp arī, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu līdz 10 kilometriem stundā, tādēļ ministrija atkārtoti virzīs attiecīgos grozījumus.
Ministrs arī minēja, ka bargāk ir jāvēršas pret autovadītājiem, kuri sēžas pie stūres dzērumā, un solīja, ka atbalstīs papildu finansējuma un kapacitātes nodrošināšanu Valsts policijai un pašvaldību policijai, jo “nepietiek tikai ar sodu sankciju pastiprināšanu, bet šie sodi ir arī jāpiemēro”.
Nopietns darbs ar autoskolām
VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis žurnālistus informēja, ka pērn LVC ierīkoja pirmos 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus, kur var novērot, ka ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt šogad plānots ierīkot vēl 17 posmus, tostarp arī vietā, kur pagājušajā nedēļā notika divi smagie ceļu satiksmes negadījumi.
Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka direkcija kopā ar Valsts policiju turpina sadarbību, kā arī notiek nopietns darbs ar autovadītājiem un autoskolām. CSDD iesaistās arī satiksmes drošības pētniecībā, analizējot ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un padziļināti pētot smagos ceļu satiksmes negadījumus. “Samazinot vidējo braukšanas ātrumu par diviem kilometriem stundā, Latvijā var glābt 20 dzīvību gadā un ievainoto skaitu samazināt par 400 gadā,” teica direkcijas pārstāvis.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzīmēja, ka turpinās pastiprināta uzraudzība vietās, kur pēdējās nedēļas laikā notika smagie ceļu satiksmes negadījumi. “Ikdienā puse no fiksētajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem ir ātruma pārsniegšana. Turklāt lielākā daļa ātruma pārkāpēju pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu no 21 līdz 40 kilometriem stundā, kas liek secināt, ka ātrums tiek pārsniegts apzināti,” vērtē Valsts policijas pārstāvis.
Ievērojot atļauto ātrumu:
■ palielinās iespēja izdzīvot
■ cietušo ievainojumi ir vieglāki
■ mazāka iespēja iegūt paliekošu invaliditāti
■ iespējams ātrāk atveseļoties
■ mazāki automobiļu bojājumi un materiālie zaudējumi
■ mazāki veselības atgūšanas izdevumi
■ uzlabojas dzīves vide apkārtējiem
Svarīgi zināt – ātrums nav galvenais iemesls, kas izraisa negadījumus, bet galvenais faktors, kas nosaka negadījuma seku smagumu.
Avots: CSDD
No šā gada sākuma līdz 30. jūnijam bojāgājušo satiksmes dalībnieku
skaits Latvijā ir 51. Savukārt pērn līdz 30. jūnijam uz Latvijas autoceļiem gāja bojā 65 cilvēki.
Sandra Apine
Reklāma