Ziemellatvija.lv
Joga attīsta cilvēku vispusīgi – caur ķermeni, prātu un emocijām, kā arī palīdz sasniegt fizisko un psiholoģisko harmoniju. Tā dažus no ieguvumiem, ko gan lieliem, gan maziem sniedz jogas treniņi, raksturo Rimi Bērniem eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Ar ko joga ir īpaša?
“Joga – tā nav vienkārši vingrošana. Tas ir fizisko vingrojumu komplekss, kas sastāv no elpošanas tehnikām, līdzsvara un koordinācijas treniņiem un uzdevumiem, kas attīsta spēju koncentrēt uzmanību uz konkrētām ķermeņa daļām un pozām,” stāsta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. “Joga ir filozofija, senas zināšanas, kas nāk no Indijas; daudziem cilvēkiem joga ir dzīvesveids.” Speciāliste akcentē, ka joga attīsta ķermeni, prātu un emocijas, veicina fiziskās un psiholoģiskās harmonijas līdzsvaru. Tāpat jogas nodarbībās veiktās meditācijas palīdz relaksēties, nomierināt un attīstīt prātu un sasniegt ķermeņa un dvēseles harmoniju.
Pieci īpašie ieguvumi no jogas nodarbībām
1. Attīsta koncentrēšanās spējas, māca sevi kontrolēt, mazina agresivitāti.
2. Attīsta līdzsvaru, koordināciju.
3. Uzlabo muskuļu spēku un lokanību; māca valdīt pār savu ķermeņi, sajust muskuļus, to spēku un iespējas.
4. Palīdz atbrīvoties no stresa un nomierināties, atvieglo hronisku nogurumu, astēniju, veģetatīvo distoniju.
5. Veido pareizu stāju, palīdz mazināt jau esošās stājas deformācijas.
Kurā vecumā var sākt nodarboties ar jogu?
Bērni ar jogu var sākt nodarboties jebkurā vecumā. Lai to darītu, nav nepieciešama iepriekšēja sagatavošana. Fizioterapeite rekomendē sākumā nodarbības apmeklēt ne biežāk kā divas reizes nedēļā, jo ķermenim būs vajadzīgs laiks, lai atjaunotos. “Joga šādā režīmā der jebkurai vecuma kategorijai, tostarp grūtniecēm, un ar to var nodarboties gadiem ilgi. Ar laiku treniņu intensitāti var palielināt. Bērnu joga no pieaugušo jogas atšķiras ar treniņa laiku – bērniem tās ir aptuveni 40–60 minūtes, bet pieaugušie var praktizēt no 1,5 līdz 2 stundām vienā treniņa reizē,” stāsta Rimi Bērniem eksperte.
Bērnu joga sastāv no šādām daļām:
- fizisko vingrojumu un ķermeņa pozu apguve;
- pakāpeniska bāzes elpošanas tehniku iepazīšana;
- relaksācijas tehnikas apmācība.
Jogas nodarbībās nav sacensības momenta
Parasti bērnus jogas nodarbības interesē, un viņi ar to nodarbojas ar prieku. Iespējams, tāpēc, ka jogā nav sacensības momenta, kas mēdz izraisīt lieku trauksmi. Vēl bērnu joga no citiem treniņiem atšķiras ar to, ka tajā ir mazāki traumu riski – visi vingrojumi izpildāmi mierīgi, lēni un bez straujām kustībām. “Piemēram, mākslas vingrošanā notiks maksimāla bērna stiepšana, kamēr jogā – tikai tik daudz, cik bērns tobrīd var paveikt,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča. Tāpat īpaša uzmanība tiek veltīta elpošanai.
Uzmanību! Dažkārt ar jogu nodarboties tomēr nav vēlams
Ar jogu var nodarboties faktiski jebkurš cilvēks, tomēr ir slimības, kuru gadījumā ar jogu nodarboties nav vēlams un pirms došanās uz treniņiem ieteicams īpaši konsultēties ar savu ārstu.
Tas jāņem vērā situācijās, ja ir:
- ļaundabīgs audzējs;
- psihiskas slimības;
- sirds slimības;
- neiroinfekcijas;
- asins slimības;
- akmeņi žultspūslī.
Joga jāpilda pareizi!
Meklējot jogas nodarbības, ir ļoti svarīgi atrast savu pasniedzēju – zinošu speciālistu. “Nepareizi pildot jogas vingrojumus, tie var pat kaitēt veselībai!” uzsver fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. “Ir uzdevumi, ko nedrīkst pildīt bez trenera palīdzības, ir pozas, kuru veikšanai vajadzīga liela lokanība, un ir tādi uzdevumi, kas cilvēkiem atkarībā no viņu veselības stāvokļa var būt aizliegti. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgs zinošs speciālists.”
Reklāma