Kad rītvakar beidzot uz mirkli būs apstājies steigas vilciens un mēs apsēdīsimies pie svētku galda, lai aizvadītu veco gadu un sagaidītu jauno, visticamāk, raisīsies runas vai vismaz pārdomas par to, kāds tas bijis, šis aizejošais gads.
Kad rītvakar beidzot uz mirkli būs apstājies steigas vilciens un mēs apsēdīsimies pie svētku galda, lai aizvadītu veco gadu un sagaidītu jauno, visticamāk, raisīsies runas vai vismaz pārdomas par to, kāds tas bijis, šis aizejošais gads.
Kāds viņš bijis man un laikraksta redakcijai? Dažāds, bagāts notikumiem un emocijām, pārdomām un meklējumiem, sapņiem un cerībām. Šogad daudz esam domājuši par nākotni, par to, kāda avīze ir šobrīd, un to, kāda tā varētu būt turpmāk. Esam priecājušies par jūsu uzmundrinošajām atziņām, ka “Ziemeļlatvijā” ir ko lasīt, ka kļūstam arvien interesantāki. Tajā pašā laikā meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc ne katrā mājā vēlas lasīt rajona avīzi. Kas vēl trūkst, lai bez tur sniegtās informācijas nevarētu iztikt?
Nākamajā gadā būs dažādas izmaiņas, rajona laikraksts izskatīsies citādāks, taču par to es stāstīšu jums gada pirmajā numurā, kurš iznāks netradicionāli — trešdien, 3. janvārī.
Domājot, vai man pašai šis gads bijis labs vai ne tik labs, paralēles velku ar sajūtām jaunībā, kad ar draudzenēm mēdzām pārrunāt, kāda bijusi balle. Ja tā godīgi, tad balle bija laba, ja tas īpašais puisis, kurš patika, pievērsa uzmanību, ja dejoji tieši ar viņu, nevis vairāk sēdēji malā. Tad gan mūzika, gan publika šķita forša. Atmiņā šis notikums paliek kā kaut kas īpaši jauks. Ar gadu ir līdzīgi, katram mums ir savas sajūtas, kuras balstītas uz to, cik ļoti mums katram veicies. Tādas absolūtās laimes jau nemaz nav. Ir notikumi — priecīgi un arī bēdīgi —, un tie sakārtojas kā krāsainas bumbiņas kreļļu virtenē. Protams, katrs mēs vēlamies, lai dzīvē ir tikai priecīgie un laimīgie mirkļi, lai nav neveiksmju un sāpju, bet kāds gudrinieks ir izdomājis teicienu, ka viss, kas mūs nenogalina, padara stiprāku. Nezinu, iespējams tā arī ir, taču es vēlu mums visiem, lai neveiksmes un nelaimes mūs nepiemeklē. Lai priecīgo notikumu nākamajā gadā ir tik daudz, ka ikdienas pelēcība un grūtības gada beigās, kad atkal domāsim, kāds bijis aizvadītais gads, pazūd, jo tās aizēno atmiņas par gaišajiem un jaukajiem mirkļiem.
