LETA
Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.
ST noteica, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam. Spriedums nav pārsūdzams.
Ar pieteikumu ST bija vērsies tiesībsargs, kurš jau vairāku gadu garumā, vērtējot dažādu uzņēmēju sūdzības par saimnieciskās darbībās gūtā apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, konstatēja, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Satversmes 105.pants nosaka arī, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, kā arī īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Kā iepriekš skaidroja Tiesībsarga birojā, līdz 2018.gada 1.janvārim, tas ir, līdz nodokļu reformai, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēja principu, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, IIN jāmaksā no ienākuma jeb peļņas, kas veidojās kā ieņēmumu un likumā noteikto atļauto ar saimniecisko darbību saistīto visu izdevumu starpība.
Ar 2018.gada 1.janvāri šī kārtība ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 3.1 daļas un 6.1 daļas noteikumiem tika izmainīta, proti, ja iepriekš saimnieciskās darbības veicējiem izmaksas bija vienādas ar gūtajiem ieņēmumiem vai lielākas par gūtajiem ieņēmumiem, tad IIN nebija jāmaksā. Šobrīd likums saimnieciskās darbības veicējiem, kas noteiktu apstākļu dēļ nespēj strādāt ar peļņu, uzliek pienākumu maksāt IIN arī tad, ja peļņas nav.
Tiesībsargs Juris Jansons norādīja – pārbaudes lietā konstatēts, ka vienīgais iemesls, kādēļ ir pieņemti šādi noteikumi, ir politiskā vienošanās, kuras rezultātā saimnieciskās darbības veicējiem IIN maksātājiem uzlikts pienākums uzņemties lielāku nodokļa slogu, tādējādi nodrošinot ieņēmumu samazinājuma segumu valsts budžetā, kas radies citu nodokļu reformas mērķu īstenošanas rezultātā.
“Uzskatu, ka politiskā vienošanās ar nolūku kompensēt valsts budžetā citu nodokļu reformas rezultātā radīto ieņēmumu iztrūkumu nav pietiekams un objektīvs attaisnojums šāda nodokļu sloga radīšanai. Līdz ar to secinu, ka likumdevējs ir nesamērīgi ierobežojis saimnieciskās darbības veicēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju īpašuma tiesības,” iepriekš sacīja Jansons.
Ņemot vērā to, ka likumdevējs nereaģēja uz tiesībsarga aicinājumu labot minēto tiesisko kārtību, tika iesniegts pieteikums ST.
Reklāma