Laukus “noklāj” gājputnu tūkstoši

Smiltenieši pamanījuši, ka šopavasar vērot gājputnus var doties uz laukiem aiz Līgo kalna Smiltenes pagastā, netālu no autokrosa trases ceļa otrā pusē, jo šajā apvidū migrējošās zosis un gulbji uzturas lielos baros.

Tur gājputnus netālu no savām dzimtas mājām “Kaupi” novēro arī smilteniete Baiba Loce. Šonedēļ viņa “Ziemeļlatvijas” redakcijai nosūtīja vairākas fotogrāfijas ar putniem.

Atstāj “saklātu galdu”

Katru gadu līdz ar pavasara iestāšanos Latvijas tīrumos parādās migrējošo zosu bari, kas lidojuma starplaikos tur atpūšas un uzņem barības vielas turpmākajam ceļam, ēdot visu, kas sadīdzis.

Baiba Loce novērojusi, ka šis ir pirmais gads, kad lauksaimniecības zeme netālu no viņas mājām nav apsēta, un pieļauj, ka droši vien tādēļ, ka konkrētais zemes īpašnieks, zemnieks ir bezspēcīgs pret putnu uzlidojumiem ik pavasari.

“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka šajā tīrumā pērn auga kukurūza un zosis mielojas ar to kukurūzu, kas pēc ražas novākšanas palikusi pāri. Lauka uzaršanu īpašnieks speciāli atlicis, no labas sirds ļaujot zosīm tur ēst un tādējādi arī atturot putnus no barības meklējumiem zālāju laukos.

Baiba Loce šopavasar piefiksējusi arī gulbju uzlidojumus laukiem. “Personīgi man patīk novērot gulbjus, jo, manuprāt, viņi ir diezgan aristokrātiski putni ar savu skaistumu un eleganci, bet tajā pašā brīdī cilvēkiem tomēr jābūt uzmanīgiem. Gulbjiem ļoti nepatīk, ja viņiem tuvojas. Protams, viņi no cilvēka aizbēgs – aizlidos, bet var gadīties, ka uzbruks. Pirmā pazīme, kas liecina par to, ka gulbis ir dusmīgs, ir šņākšana. Zosis, cik esmu piefiksējusi, konkrētajā laukā uzturas nepilnu mēnesi, protams, to bari mainās. Man personīgi šie putni netraucē, tiem ir savs skaistums vai, kā mēdzu sacīt, zoodārzs ir par velti,” smaida Baiba Loce.

Zemnieki savukārt lēš zaudējumus

Cits viedoklis par to ir lauksaimniekiem. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka migrējošo zosu bari nodara viņiem zaudējumus, – zosis, būdamas zālēdājas, noēd sadīgušo ziemāju asnus un iesētos zālājus, piemēram, lucernas lauki, kur nolaižas tūkstošiem gājputnu, pēc viņiem paliek tukši un melni.

Lai atbaidītu gājputnus no kultūraugu sējumiem un mazinātu nodarītos zaudējumus, lauksaimnieki, kas audzē riskam visvairāk pakļautās kultūras, piemēram, graudaugus un tauriņziežus, Dabas aizsardzības pārvaldē var pieteikties limitētai migrējošo zosu ieguvei jeb atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai. Atgādinām, ka pavasara migrācijā neviena zosu suga Latvijā nav medījama. Dabas aizsardzības pārvalde izsniedz limitētu skaitu atļauju zosu ieguvei ar medību ieročiem tikai aizbiedēšanas un kultūraugu pasargāšanas nolūkā. Līdz ar to šāda darbība ir iespējama vienīgi ar pārvaldes izsniegtu atļauju, taču, kā atzīst zemnieki, atļauju skaits Latvijai ir par mazu.