Līnijdeju grupas “Rančo” palīgā saucieni, iespējams, dos pozitīvu rezultātu

Ja 28. martā Valkas novada pašvaldības domes sēdē deputātu vairākums gala balsojumā atbalstīs Izglītības, kultūras un sporta komitejas locekļu vienbalsīgo lēmumu nepārtraukt Vijciema tautas nama deju grupas “Rančo” vadītājam Atim Zariņam izmaksāt algu, tad šajā sezonā šī brīvā laika kolektīva vadītājs turpinās saņemt atalgojumu par novadā vienīgās līnijdeju grupas vadīšanu.

Jau rakstījām, ka pēc dejotāju aicinājuma 6. martā “Ziemeļlatvija” viesojās deju grupas “Rančo” mēģinājumā un tikās ar vadītāju A. Zariņu, kolektīva dalībniekiem un Vijciema tautas nama vadītāju Vitu Bērziņu. Sarunā atklājās, ka ar 1. martu – pašā sezonas vidū – novada pašvaldība A. Zariņam samazināja darba slodzi, noņemot atalgojumu – 75 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī – par “Rančo” vadīšanu. Novada pašvaldība izpilddirektora Valda Šaicāna personā bija aicinājusi A. Zariņu parakstīt vienošanos par grozījumiem Darba līgumā Nr.53 nosacījumos. Šī vienošanās paredz, ka turpmāk A. Zariņš uz nepilnu darba laiku – 0,1 slodzi – pilda tikai amatiermākslas kolektīva mūsdienu deju grupas “Saules vija” vadītāja darba pienākumus. Taču kolektīva dalībnieki nolēma ar rakstisku lūgumu vērsties arī novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejā ar aicinājumu izskaidrot, kāpēc A. Zariņam ir samazināta darba slodze un darba samaksa, kā arī rast veidu klātienē atrisināt radušos situāciju un detalizētāk izrunāt “Rančo” tālāko darbību.

Lai detalizēti izrunātu situāciju, aizvadītajā piektdienā Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes darba kārtības pirmais jautājums bija par “Rančo” tālāko darbību. Gandrīz stundu ilgajās diskusijās gan valdošās koalīcijas, gan arī opozīcijas deputāti pauda vienprātīgu redzējumu par šī brīža situāciju un bija pārliecināti, ka sezonas vidū tomēr nevajadzētu pārtraukt maksāt atalgojumu A. Zariņam. Turklāt, kā atzina paši deputāti, pirms tam nebija notikusi neviena diskusija par šo brīvā laika kolektīvu, pie kuriem tiek ierindots arī “Rančo”, finansēšanas kārtību. Komitejas sēdes sākumā pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote pauda izbrīnu par šādu lēmumu pārtraukt A. Zariņam maksāt atalgojumu par “Rančo” vadīšanu.

Izpilddirektors no sava viedokļa neatkāpjas

Lai izskaidrotu situāciju, V. Šaicāns, kā pats izteicās, skatoties no cita skatpunkta: “Es par šo situāciju zinu mazliet vairāk, jo darbojos gan Vijciema tautas namā, gan arī apmeklēju pasākumus. Man pamatoti radās aizdomas, ka šo abu kolektīvu vadīšana (runa ir par mūsdienu deju grupa “Saules vija” un līnijdeju grupu “Rančo” – redakcijas piezīme) faktiski ir viena kolektīva vadīšanas apjomā. Skatoties A. Zariņa iesniegtajā atskaitē, tā atklāj, ka abi šie deju kolektīvi 2021./2022. gada sezonā kopā iestudējuši septiņas dejas (“Saules vija” – trīs, bet “Rančo” – četras), bet 2022./2023. gada sezonā – astoņas dejas (“Saules vija” – divas dejas, “Rančo” – sešas). Principā tas ir viena kolektīva sniegums. Jā, es piekristu šāda kolektīva finansēšanai tādā gadījumā, ja pašvaldībai naudas pietiktu un paliktu pāri. Tomēr no pašvaldības priekšsēdētājas puses tagad pavisam konkrēti esmu saņēmis uzdevumu meklēt, kur mēs varam jau 2025. gadā iegūt 500 tūkstošus eiro ekonomiju. Tāda ir Aizņēmuma padomes prasība. Tā nav maza naudas summa, katrs cents ir būtisks. Tolaik, kad vēl veicu domes deputāta pienākumus, Līga Lāne piekritīs, ka mums ir bijušas diskusijas par to, ka, manā skatījumā, vajadzētu ņemt piemēru kaut vai no kaimiņu novada – Smiltenes. Tas ir krietni turīgāks novads nekā mēs. Smiltenes novadā koncentrējas uz dziesmu un deju svētku kolektīviem. Es nesaukšu ciparus, lai nenokļūdītos. Smiltenes novadā šiem pārējiem kolektīviem tiek no pašvaldības puses dotas telpas, bet atsevišķos gadījumos – piešķirts finansējums transportam. Tagadējā politika Smiltenes novadā, kurā ir ļoti daudz šo dziesmu un deju svētku kolektīvu, šobrīd ir izskatīšanā jautājums par visu kolektīvu dalībnieku līdzmaksājumu. Šāds šobrīd uzstādījums ir Smiltenes pusē. Sarunā ar vienu no Smiltenes domes deputātiem norādīju, ka tā gan varētu būt liela kļūda. Runājot par sevi, ja man kā Smiltenes Tautas teātra aktierim būtu vēl jāmaksā šis līdzmaksājums, es pārdomātu par piedalīšanos šajā kolektīvā. Taču, ja mēs runājam par šo brīvā laika pavadīšanu, mans redzējums, un es no tā vienalga neatkāpšos, – visiem šiem kolektīviem būs pašfinansēšanās. Līdzīgi, kā tas notiek daudzos sporta kolektīvos, bet pašvaldība sniedz arī atbalstu dažās pozīcijās, piemēram, ar transportu.”

Jābūt nopietnai diskusijai

Savukārt opozīcijas līderis Vents Armands Krauklis atzina: “Tajās budžeta diskusijās, kuras bija apvienotajā komiteju sēdē, šāda informācija neizskanēja. Mēs būtu par to iebilduši. Mūsu viedoklis vienmēr ir bijis tāds, – ir ārkārtīgi nozīmīgi, ka cilvēki nesēž mājās, bet gan socializējas. Ja viņi vēl kustas, tas ir ne tikai prieks un pozitīvas emocijas, bet nāk par labu arī veselībai. Pašvaldības atbalsta apjoms ir simbolisks – gadā ap vienu tūkstoti eiro. Zinot sarežģīto budžeta situāciju, šī summa nav izšķirošā. Bieži vien šādam kolektīvam, kāds ir arī “Rančo”, repertuāru sagatavot ir gan laikietilpīgāk, gan sarežģītāk nekā kādam standarta kolektīvam. Es saprotu, ka šī ir kā pirmā bezdelīga, jo budžetā jau ir ierēķināta vēl kāda brīvā laika kolektīva finansēšanas pārtraukšana. Piekrītu, ka starp kultūras darbiniekiem ir bijis viedoklis par šiem brīvā laika kolektīviem, bet vienmēr esam nonākuši pie viedokļa, ka tie tomēr arī ir jāatbalsta. Es saprotu, ka ir izpildinstitūcijas uzstādījums par līdzekļu ietaupīšanu. Taču tai ir jābūt nopietnai lokālai politiskai diskusijai, vai brīvā laika kolektīvus pašvaldība atbalsta vai neatbalsta. Līdz šim uzskatījām, ka tieši mūsu sociālekonomiskās situācijas dēļ, jo, kopumā ņemot, mūsu iedzīvotāju ienākumu līmenis ir zemāks, salīdzinot ar bagātākām pašvaldībām, pašvaldībai ir jāsniedz atbalsts šiem kolektīviem. Šāda diskusija nav bijusi, un neesam par to runājuši 2024. gada budžeta sagatavošanas laikā. Līdz ar to šādā veidā nav bijis pareizs šis lēmums un vajadzētu šo kļūdu labot. Neviens kolektīvs nedzīvo kalendārajā gadā, viņi dzīvo sezonā. Kolektīvam ir arī savas ieceres un plāni. Neformāli šie kolektīvi jau veic savus līdzmaksājumus, ne jau viņiem tērpus pērk pašvaldība. Gan jau paši samet naudu un aizbrauc uz pasākumiem.”

Diskusijā viedokli pauda arī Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks. Viņš norādīja: “Katru rudeni pēc kolektīvu iesniegtajām atskaitēm un pēc tā, ko redzam paši, izvērtējam katra kolektīva darbības intensitāti, apmeklētību un vēl citas lietas. Tad seko priekšlikumi, kādam palielināt, bet kādam samazināt finansējumu. Līdz šim esam iekļāvušies 0,7 brīvā laika kolektīva vadītāja darba slodzēs. Taču šogad tā iznāca, ka bija šo abu kolektīvu (“Saules vija” un “Rančo” – redakcijas piebilde) dubultošanās un vadības uzstādījums samazināt izdevumus. Kolektīvu apstiprināšana domes sēdē nav paredzēta, un tas nav arī īpaši lietderīgi.”

Arī deputāts Guntis Albergs uzskata: “Sanākam kopā, visu izrunājam un secinām, ka, iespējams, šāds solis attiecībā uz brīvā laika kolektīviem ir jāsper. Man kā parastam cilvēkam nav īsti skaidrs, kāpēc tieši tagad “Rančo” piesējās?”

G. Avotes aicinājumam paust viedokli, atsaucās deju grupas “Rančo” dalībniece Ieva Majore.

“Esmu gan “Rančo”, gan “Saules vija” dalībniece. Uzreiz gribu oponēt tam, ka tas ir viens un tas pats kolektīvs. “Rančo” darbojas jau trešo sezonu. Tiešām pirmajā sezonā mēs mēģinājām vienā dienā, jo “Saules vijai” ir mierīgākas un lēnīgākas dejas, un mēs to varējām izdejot. Tā bija, bet, sākot jau ar 2022. gada rudeni, “Saules vijas” repertuārā parādījās daudz ātrākas dejas. Līdz ar to mēs sapratām, ka fiziski vienā dienā to nevaram izdarīt un zūd mēģinājumu kvalitāte. Līdz ar to jau otrajā sezonā abām deju grupām mēģinājumi notiek atsevišķās dienās. Laukos cilvēku ir tik, cik ir. Jārēķinās arī ar to, cik vispār grib darboties šādos kolektīvos. Tiešām, daudzi darbojas abos kolektīvos, bet tas nenozīmē, ka tas ir viens un tas pats. Te pieminēja to, kā ir Smiltenes pašvaldībā. Aizvadītajā sezonā Vijciema tautas namā notika līnijdeju saiets. Pie mums ieradās ļoti aktīva līnijdeju grupa no Smiltenes novada, kas darbojas jau vairākus gadus. Šīs dejotājas piedalās arī grupas “Apvedceļš” koncertos. Smiltenieši, redzot, kā mēs dejojam, jautāja, cik ilgi mēs dejojam. Teicām, ka tikai pusotru sezonu. Viņi brīnījās un atzina, ka mēs labi dejojam un solīja vajadzības gadījumā sniegt palīdzību. Mēs paši pērkam visus tērpus. Tas ir sava veida līdzmaksājums un ieguldījums. Pašlaik mēs dejojam ādas kurpēs, bet vajadzētu kovboja zābakus. Tas arī būs sava veida maksājums. Savukārt Smiltenes grupa kopā ar savu pašvaldību rakstīja projektu. To atbalstīja un dejotājiem iegādājās šos kovboja zābakus. Iespējams, arī mēs varētu līdzīgi darīt. Taču, ja mums tiek noņemts šis jau tā niecīgais finansējums, skaidrs, ka šādu projektu rakstīt nebūtu nekādas jēgas. Mēs tiešām esam ieinteresēti darboties. Saņemot šo pēkšņo ziņu bez iepriekšēja brīdinājuma par kolektīva vadītāja atalgojuma noņemšanu, protams, arī vadītājam rokas nolaižas. Mums ir grūti viņu stimulēt un motivēt, lai viņš turpinātu. Šo sezonu viņš novadīs arī tad, ja šo niecīgo atalgojumu neatjaunos. Kas notiks turpmāk, mēs to nezinām.”

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.