Inga Karpova
Šobrīd ēku uzturēšanai Eiropas Savienības valstīs vidēji tiek izlietots ap 40 procentu no kopējā enerģijas patēriņa. Tādējādi to apsildīšana un atdzesēšana ir gan būtisks izmaksu, gan piesārņojuma avots. Tāpēc energoefektivitātei ir liela nozīme virzībā uz videi draudzīgu ekonomiku jeb Eiropas Zaļo kursu.
Aizvadītā, 2023. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem vienojās par jauniem ēku energoefektivitātes noteikumiem. Tie paredz, ka līdz 2030. gadam visām jaunuzceltajām ēkām būs jāsasniedz nulles emisiju līmenis. Savukārt dzīvojamo ēku enerģijas patēriņš līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par vismaz 16 procentiem. Šo noteikumu maiņa uzskatāma starp vienpadsmit būtiskākiem 2023. gada Eiropas Parlamenta lēmumiem.
Izšķērdētā enerģija ir nauda
Ierosinātās Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas mērķis ir līdz 2030. gadam būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības ēku sektorā un līdz 2050. gadam padarīt to klimatneitrālu. Tās mērķis ir arī atjaunot ēkas ar sliktāko energoefektivitāti un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.
Attiecībā uz dzīvojamām ēkām dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka vidējā izmantotā primārā enerģija tiek samazināta vismaz par 16 procentiem līdz 2030. gadam un vismaz par 20–22 procentiem līdz 2035. gadam. Visām dalībvalstīm līdz 2030. gadam būs jāatjauno nedzīvojamās ēkas ar vissliktāko energoefektivitāti 16 procentu apmērā un līdz 2033. gadam ‒ 26 procentu ēku ar vissliktākajiem rādītājiem, izvirzot minimālās energoefektivitātes prasības. Ja tas būtu tehniski un ekonomiski piemērots, dalībvalstīm līdz 2030. gadam būtu pakāpeniski jāievieš saules enerģijas iekārtas publiskās un nedzīvojamās ēkās atkarībā no to lieluma un visās jaunajās dzīvojamās ēkās.
Ziņotājs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas biedrs Kiarans Kaffs (Īrija) sacīja: “Šis ceļojums sāksies ar ēkām, kas tērē visvairāk enerģijas. Izšķērdētā enerģija ir nauda, kas tiek izšķiesta rēķinos. Mums ir jāpalīdz pilsoņiem ietaupīt naudu un jāaizsargā viņi no svārstīgām enerģijas cenām. Tāpēc mēs esam izvēlējušies ceļu, kas var samazināt rēķinus par enerģiju ikvienam ‒ gan māju īpašniekiem, gan īrniekiem ‒ un risināt enerģētiskās nabadzības pamatcēloņus.”
Dzīvojamo māju renovācijas temps un apjoms Latvijā kopumā – nepietiekams
Viens no pašreizējiem astoņiem Eiropas Parlamenta deputātiem Roberts Zīle aktīvi seko līdzi Eiropas Zaļā kursa virzībai un arī skaidro, ko tas nozīmē mūsu tautsaimniecības nozarēm un sabiedrībai kopumā. Eiroparlamentārietis neslēpj, ka Latvijai būs grūti izpildīt Zaļā kursa nospraustos mērķus, piemēram, nosiltināt ēkas tādā apjomā un termiņos, kā direktīva prasa.
“Ēkas tiek atjaunotas, ir pieejamas arī finansiāla atbalsta programmas, bet renovācijas temps un apjoms kopumā Latvijā ir nepietiekams. Ir pat dzirdēti aprēķini, ka, līdzšinējā tempā atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas, tas aizņems 150 gadus. Dzīvojamais fonds Latvijā fiziski un morāli noveco, mums ir daudz padomju laikā būvētu ēku, kas nav nedz energoefektīvas, nedz vizuāli iederīgas mūsdienīgā pilsētvidē. Galvenie šķēršļi, kas kavē ēku renovāciju, ir izmaksas, neskaidri noteikumi un grūtības dzīvokļu īpašniekiem vienoties par renovāciju. Varētu teikt, ka ir paveicies tiem, kas jau paguvuši veikt renovāciju pirms vispārēja cenu pieauguma un pirms Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, kas renovācijas procesu nākotnē sarežģīs vēl vairāk. Ir paredzēti ambiciozi mērķi un strauji termiņi ceļā uz klimatneitralitāti, nerēķinoties ar katras valsts individuālo situāciju. Uzskatu, ka nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā Zaļā kursa plānus nāksies labot, padarīt tos saprātīgākus un sasaistīt ar realitāti.”
Iemesli tam, kāpēc Latvijā māju renovācija un to energoefektivitātes paaugstināšanas temps līdz šim nav pietiekami straujš, ir dažādi. Starp tiem ir gan tas, ka šodienas ekonomiskajos apstākļos jebkura būvniecība ir dārga un sarežģīta, gan cilvēku nespēja vienoties. To sarunās ar “Ziemeļlatviju” vairākkārt uzsvēris arī SIA “Valkas Namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis. Taču iedzīvotāju, lielākoties pensionāru, nespēja vienoties par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju lielākoties saistās ar bailēm par to, ka pēc renovācijas nespēs nomaksāt renovācijas vajadzībām izlietoto aizņēmumu. Daļu finansējuma piešķir finanšu institūcija “Altum”, bet daļa ir jāaizņemas komercbankās. Jāteic gan, ka, pēc “Altum” datiem, Valkas novada pašvaldības iesaiste māju renovācijā vērtējama kā viena no labākajām Latvijā.
I. Meļķis dārgos siltuma rēķinus skaidro ar lielo siltumenerģijas patēriņu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās to samazinātu, dzīvojamo māju apsaimniekotājs SIA “Valkas Namsaimnnieks” turpina uzsākto ceļu māju renovācijā. I. Meļķis apstiprina, ka janvārī jau notikušas un vēl tuvākajā laikā notiks māju iedzīvotāju, kuri dzīvo Voldemāra Roberta Zāmuela ielā 1, Tālavas ielā 19, Ausekļa ielā 50 un 52, Tirgus ielā 12 un Varoņu ielā 40 sapulces. Viņš piekrīt, ka iedzīvotājiem ir satraukums par milzīgajām celtniecības izmaksām un aizņēmuma atmaksu, kas uz daudziem gadiem sadārdzinās komunālā maksājuma rēķinus. Taču I. Meļķis uzskata, ka pašlaik celtniecības izmaksas ir stabilizējušās.
Uzziņai
Kas ir Eiropas Zaļais kurss?
Eiropas Zaļais kurss ir apjomīga likumdošanas pakete, kuru sāka izstrādāt 2019. gadā un kuru ir plānots pabeigt līdz 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tā ietver 154 dažādus likumdošanas un procesuālos dokumentus, no kuriem tikai 49 pašlaik ir pilnībā pabeigti un darbojas tiesību aktos.
Eiropas Zaļais kurss ir ceļa karte, kas palīdzēs ES ekonomikai kļūt ilgtspējīgai un pārvērtīs klimata un vides izaicinājumus iespējās visos tautsaimniecības sektoros. Zaļais kurss palīdzēs radīt izaugsmi un zaļas, labi apmaksātas darba vietas.
Zaļais kurss ir apņemšanās līdz 2050. gadam Eiropai kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē, modernizējot ekonomiku, paaugstinot resursu izmantošanas efektivitāti un vairojot konkurētspēju. Vienlaikus zaļais kurss nodrošinās taisnīgu un iekļaujošu “zaļo pāreju”, lai neviena mājsaimniecība un neviens reģions netiku atstāts aiz muguras.
Uzziņai
Jaunie ēku energoefektivitātes noteikumi paredz:
• līdz 2030. gadam visām jaunuzceltajām ēkām būs jāsasniedz nulles emisiju līmenis;
• tas pats attiecas arī uz jaunām ēkām no 2028. gada, ja tās izmanto vai tās pieder valsts iestādēm;
• dzīvojamo ēku enerģijas patēriņš līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par 16% un vismaz par 20 līdz 22%
līdz 2035. gadam.
Avots: Eiropas Parlamenta Preses dienests
Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
Reklāma