Ziemellatvija.lv
Iepakojumi Latvijas veikalu plauktos ir pārāk lieli, nepareizi marķēti un grūti pārstrādājami – tā secināts Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes veiktajā pētījumā, izanalizējot 5000 dažādus produktu iepakojumus. Pētījumu prezentēja “Latvijas Zaļā punkta” ikgadējā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem”, kuras galvenā tēma šoreiz bija tieši iepakojumu (it īpaši plastmasas iepakojumu) pārstrādes problemātika.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tuvākajos gados būs jāsasniedz ambiciozi mērķrādītāji attiecībā uz plastmasas iepakojuma pārstrādi – līdz 2025. gadam jāspēj pārstrādāt 50 % no kopējā tirgū novietotā daudzuma, savukārt līdz 2035. gadam – jau 65 %. Latvijā šobrīd spēj pārstrādāt 40 % atkritumu. Kaut arī Latvija salīdzinājumā ar vidējo ES rādītāju (23 %) spēj pārstrādāt divreiz vairāk, veikalu plauktos vēl arvien ir daudz plastmasas iepakojuma, kas pārstrādei nav derīgs. Rezultātā Latvija ik gadu ES maksā nodokli par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu, kas par pērno gadu bija vairāk nekā 15 miljoni eiro. ES direktīvās jau tuvākajiem gadiem noteiktas augstas prasības plastmasas iepakojuma pārstrādei un noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai.
Latvijas tirgū gadā tiek novietotas vairāk nekā 41 000 tonnas plastmasas iepakojuma, savukārt pārstrādāta tiek vien nepilna puse – aptuveni 19 000 tonnas.
Cīņa jāsāk ar ražotāju
Jebkurš iepakojums ir atkritums, un, kā norāda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta profesore un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava, – ir pienācis pēdējais brīdis sākt par to domāt. Nedarīt neko vairs nevar un ir jāmeklē veidi, kā mazināt radīto atkritumu apjomu. “Nevajag cīnīties tikai ar sekām, bet jāsāk domāt par brīdi, kad sākas atkritumu radīšana, respektīvi, jāsāk ar ražotāju,” norāda eksperte, vienlaikus atzīstot – lai atkritumu apjoms mazinātos, darāmā Latvijā ir ļoti daudz.
Pētījumā atklājies, ka bieži produktu iepakojumi radīti, nedomājot par to pārstrādi, un iepakojamo materiālu izmanto par daudz, kā arī vienas produkta vienības iepakošanai izmantoti daudzveidīgi jeb dažādi iepakojuma materiāli. Piemēram, gandrīz katram desmitajam produktam (7 %) veikalu plauktos iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts. Spilgtākais piemērs – dažas konfektes lielā kartona kārbā. Taču vēl daļai sekundārais iepakojums ir tikai mārketinga veicinātājs un nav saistīts ar produkta funkcionalitātes nodrošināšanu, piemēram, zobu pastas tūba, kas ievietota kartona kastītē. Turklāt lielai daļai produktu sekundārā iepakojumā norādīts tikai sekundārā iepakojuma materiāla atšifrējums, proti, ir virkne gadījumu, kur veikala plauktos nemaz nav norādīts primārā iepakojuma sastāvs, kas var apgrūtināt šķirošanas iespējas.
Nesalasāms marķējums
“Produktu ražotāji, izvēloties iepakojumu savam produktam, grēko, arī norādot informāciju par iepakojuma sastāvu vai pārstrādājamību, – proti, bieži iepakojumu materiāli ir marķēti ar nesalasāma izmēra burtiem un simboliem vai uz iepakojuma norādīts nepareizs, neprecīzs materiāla marķējuma attēlojums. Protams, ir arī izcilnieki, kuri norādes uz marķējuma veido ļoti profesionāli,” norāda S. Muižniece-Brasava. Uz iepakojumiem bieži vien ir pārlieku daudz krāsu, lieli apdrukas laukumi, kas apgrūtina būtiskās informācijas uztveri, kā arī iepakojumu tālāku pārstrādi. Kā secināts pētījumā, iepakojuma un produktu ražotāju un pakotāju iespējas mainīt daudzveidīgos daudzslāņu materiālu iepakojumus uz monomateriāliem ir un būs izaicinājumu bagāts process, jo jāņem vērā dažādi aspekti. Turklāt iepakojuma ekosistēmā iesaistītajiem dalībniekiem ir dažāda izpratne par to, kuri un kādi iepakojumi ir vai nav pārstrādājami.
Nodrošina produkta kvalitāti
“Iepakojuma būtisks uzdevums ir ne tikai saturēt produktu, bet arī nodrošināt produkta kvalitāti, drošību un maksimāli pagarināt derīguma termiņu, bet ne mazāk nozīmīgs faktors ir iepakojuma ilgtspējas un pārstrādes iespējamība. Raugoties uz pētījuma datiem, redzams, ka ražotāju izpratne par to ir atšķirīga. To ietekmē ne tikai tirgū pieejamais daudzveidīgais materiālu klāsts un tirgus konkurence, bet arī izmaksas, iepakošanas tehnoloģiju iespējas, iepakojumu funkcionalitāte, ērtums lietošanas procesā, produktu derīguma termiņu izmaiņas, ar ko atsevišķos gadījumos var nākties sastapties, izvēloties ražošanai alternatīvu materiāla veidu. Tomēr ir vērā ņemamas nianses – piemēram, iepakojuma apjoms, ko jau šobrīd var samazināt un pielāgot produkta izmēram vai tilpumam, etiķešu un apdrukas laukumu izmēri, kā arī vienota marķējuma izmantošana konkrētiem iepakojuma materiālu veidiem,” norāda S. Muižniece-Brasava.
Izpēta 5000 iepakojumus
Pētījumā analizēti aptuveni 5000 iepakojumu, un rezultāti rāda, ka no izmantoto materiālu klāsta vislielākā vienveidība ir bezalkoholisko dzērienu PET pudelēm, bet vislielākā materiālu daudzveidība– saldumiem (it īpaši mazajos iepakojumos), čipsiem un šokolādēm. Kā norāda eksperte, vairumā gadījumu, mainot daudzslāņu iepakojuma materiālus ar barjerīpašībām uz pārstrādājamiem iepakojuma materiāliem ar līdzvērtīgu efektu, ražotājiem izmaksas pieaugtu aptuveni par 30 %. Tādēļ lielākā daļa ražotāju nesteidz priekšroku dot dabai draudzīgākiem un vieglāk pārstrādājamiem produktu iepakojumiem.
Viedoklis
Liene Mintāle
Sabiedrībā paradumi mainās lēni
“Ļoti sekoju līdzi, ko mēs paši ģimenē darām ar iepakojumiem, ko izvēlamies veikalā, vai ņemam līdzi savu, vai atceramies paņemt līdzi savas kafijas krūzes un tamlīdzīgi. Atbilstošam iepakojumam tik daudz uzmanības nepievēršu, bet katru reizi priecājos, ja ir papīra maisiņa opcija gan sveramām precēm, gan līdzņemšanai, ja savs maisiņš ir aizmirsies. Tāpat, saņemot sūtījumus, es paturu kvalitatīvākos iepakojumus, kurus varu atkārtoti izmantot, kad pati sūtu kaut ko. Nesagaidu, ka veikali izdarīs mana vieta, es un mēs, ģimene, paši domājam līdzi un rīkojamies zaļi.
Manuprāt, kopumā sabiedrībā domāšana un paradumi mainās. Lēni, bet mainās. Tomēr būsim godīgi – ir sabiedrības daļa, kura nekad tā arī tam nepievērsīs uzmanību. Tā noteikti nav lielākā daļa. Tādēļ jāturpina iet uz priekšu – soli pa solim ejot, rezultāts uzlabosies. Jāsecina, ka lieti noderētu opcija, ka pa rokai būtu tikai zaļais iepakojums – papīra maisiņš, un viss. Bez iespējas paņemt plastikāta maisiņu. Tad pārmaiņas notiks raitāk un ne pēc pašu izvēles tiem, kuri tam šobrīd nepievērš uzmanību.”
Agita Bērziņa
Reklāma