Kā ieslēgt prātu ziemas režīmā un justies droši neprognozējamos apstākļos

Iestājoties ziemas sezonai, vislielākos riskus autobraucējiem rada nepietiekama pieredze un zināšanu trūkums par braukšanu aukstā laikā, kā arī skarbajiem laikapstākļiem nepilnīgi sagatavots auto. Kā liecina apkopotie dati, ziemas apstākļos pieteikto atlīdzību skaits par ceļu satiksmes negadījumiem pieaug vidēji par 15%. Tādēļ, turpinot sadarbību ar Drošas braukšanas skolu, kopā ar tās  vadītāju Jāni Vanku, ir izveidots ieteikumu saraksts, kā justies pārliecināti uz ceļa arī izaicinošos laikapstākļos.

Aicinām autovadītājus iepazīties ar padomiem un ieslēgt “ziemas režīmu” arī savā prātā, ne tikai uz auto paneļa.

Vispirms – atbilstoša apkope

Pats svarīgākais ziemā ir laba saķere ar ceļu, tāpēc ziemas riepas jāizvēlas un jāpārbauda īpaši uzmanīgi. Jānovērtē protektora dziļums – tam jābūt vismaz 4 mm. Uz ziemas riepām taupīt nevajadzētu, jo tās ir būtisks drošības aspekts – esot nepietiekamam protektora dziļumam, sanese ar visām tās izraisītām sekām uz apledojuša ceļa būs neizbēgama.

Nākamais, par ko jāparūpējas – redzamība. Logu šķidrumam jābūt atbilstošam gaisa temperatūrai, lai neaizsaltu logu tīrīšanas sistēma. Ja ar logu šķidrumu viss kārtībā, arī slotiņas darbojas labi un vējstikls no ārpuses ir tīrs, taču no iekšpuses regulāri aizsvīst, nomainiet salona gaisa filtru. Neizbrauciet no pagalma ar automašīnu, kurai notīrīts tikai vējstikls un priekšējie sānu logi! Mašīnu jānotīra pilnībā, īpašu uzmanību pievēršot jumtam – ja uz tā paliks sniegs, straujākas bremzēšanas gadījumā tas var nogāzties uz vējstikla, apgrūtinot vai pilnībā aizsedzot redzamību. Uz mašīnas jumta atstāts sniegs apdraud arī pārējos satiksmes dalībniekus.

Regulāri pārbaudiet apgaismojumu – vai deg visas lampas. No rītiem un vakaros ziemā ir tumšs, un intensīvā satiksmē ir svarīgi, lai mēs redzētu un mūs redzētu.

Ieslēgt prātu “ziemas režīmā”

“Par braukšanas rezultātu vienmēr atbildīgs ir šoferis. Tas nozīmē – arī vadot braukšanai ziemas apstākļiem ideāli sagatavotu auto, ir maksimāli jākoncentrējas uz auto vadības procesu. Ekstremālās situācijās lēmums tiek pieņemts sekundes simtdaļā, bieži vien zemapziņas līmenī. Te nav runa tikai par pašsaglabāšanās instinktu, bet arī par sistemātiski izkoptām braukšanas prasmēm un pieredzi, apziņas līmenim veicot mainīgo apstākļu un apkārt notiekošā analīzi. Arī šoferim ar 25 gadu pieredzi ziemas braukšana var sagādāt pārsteigumus. Tādēļ ir svarīgi iespēju robežās atjaunot autobraukšanas iemaņas, sevišķi, ja kādu laiku nav aktīvi braukts,” uzsver Drošas braukšanas skolas eksperts Jānis Vanks.

Pat, ja uzliktas pašas jaunākās ziemas riepas ar labāko protektoru, jāapzinās, ka brauktuve būs apledojusi, un tas var veicināt izslīdēšanu. Jo īpaši slideni būs ceļa posmi pirms krustojumiem, gājēju pārejām un luksoforiem, jo, automobiļiem bremzējot vai uzsākot kustību, šie ceļa posmi tiek vārda tiešajā nozīmē noslidināti. Mainīgos laikapstākļos sevišķi uzmanīgi jāšķērso arī tilti un pārvadi, kur veidojas tā dēvētais melnais ledus.

“Jāpatur prātā: sagriežot stūri, mainās saķere ar ceļu. Biežākā kļūda, ko pieļauj autovadītāji, izjūtot saķeres zudumu – stūre tiek sagriezta vēl vairāk. Pareizā rīcība būtu – izvērtēt, vai uzņemtais ātrums manevram nav par lielu, plūdeni to samazināt un izlīdzināt stūri, “ rekomendē Jānis Vanks.

Vai ikvienu autovadītāju ir nokaitinājis kāds lēnais braucējs, kurš “velkas”. Taču ziemā it īpaši ir jānomierinās un jādod sev un citiem vairāk laika. Ikvienam manevram jābūt pārdomātam un savlaicīgam.

Noteikti jāatceras par distances ievērošanu. Pirmkārt, mainās bremzēšanas ceļš – tas dažādu iemeslu dēļ visbiežāk būs garāks nekā vasarā. Otrkārt, ja tiek ieturēta lielāka distance, pastāv mazāka iespējamība, ka vējstiklā ielidos svešķermenis no priekšā braucošā auto. Ziemas riepām protektors ir daudz mīkstāks, tāpēc pastāv iespēja, ka tajās var iesprūst kāds akmens vai ciets priekšmets, un pavisam tuvu braucošie autovadītāji riskē ar stikla vai virsbūves bojājumiem.

Apgrūtinātos braukšanas apstākļos lieti noder izpratne par elektroniskajām drošības sistēmām auto aprīkojumā. Tomēr jāpatur prātā: automašīnas elektronika ir paredzēta drošības aspektu stiprināšanai, nevis autovadītāja aizvietošanai. Turklāt jābūt gataviem, ka netīrās brauktuves dēļ kādi sensori var nedarboties. Ziemīgos apstākļos nav pieļaujama autovadītāja uzmanības atslābšana ne uz mirkli.

Informāciju sagatavoja: Gunta Vilcāne-Tože, projektu direktore