Stikls ir videi draudzīgs un pat simtiem reižu pārstrādājams materiāls, neietekmējot tā kvalitāti. Tomēr, lai stiklu izmantotu vairākkārt, vienlaikus samazinot jaunu dabas resursu izmantošanu stikla ražošanā un nenoraktu šo materiālu atkritumu poligonā, būtiska loma ir atkritumu šķirošanai. Lai veicinātu stikla iepakojuma pārstrādi, ar depozīta sistēmu vien nepietiek; iedzīvotājiem būtu aktīvāk jāiesaistās stikla šķirošanā, saka ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.
Saskaņā ar Valsts Vides dienesta datiem 2022. gadā tirgū tika laistas 65 744 tonnas stikla iepakojuma, no kurām tālākai pārstrādei ražotāju atbildības sistēmas un depozīta sistēmas ietvaros tika savāktas un nodotas pārstrādei 57 215 tonnas. Kopumā Latvijā stikla iepakojums tiek savākts caur depozīta sistēmu, ražotāju atbildības sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.
Stikls ir 100% pārstrādājams materiāls – to var pārstrādāt simtiem, pat tūkstošiem reižu, un tas, atšķirībā no papīra vai kartona, nezaudēs savu kvalitāti un tīrību.
Mēs visi savās mājās lietojam stiklu – mums ir stikla vāzes, glāzes, logi, spoguļi un daudzi citi sadzīves priekšmeti. “Zaļās jostas” valdes priekšsēdētājs atgādina, ka tos visus nevar mest stikla iepakojuma šķirošanas konteinerā, jo to sastāvs un tālākā pārstrāde ir atšķirīga. Iepazīsties ar ieteikumiem pareizai stikla šķirošanai un noskaidro, kur pārstrādātais stikls tiek izmantots.
Izmanto stiklu atkal, atkal un atkal
No stikla, to pārkausējot, var atkal un atkal radīt jaunu iepakojumu, piemēram, pudeles vai burciņas. Tāpat pārstrādātu stiklu izmanto stikla vates ražošanā, celtniecībā, piemēram, piejaucot ceļa segumam, u.tml. Tāpat stikla pulveri var izmantot rūsas noņemšanai, dažādu cauruļu tīrīšanai u.c.
Ievērojot aprites ekonomikas pamatprincipus, stiklu var atkārtoti izmantot arī savā mājsaimniecībā, jo stikla iepakojums ir gan praktisks, gan lieliski iederas kā mājas vai dārza dekora priekšmets. Piemēram, turot miltus, putraimus, makaronus u.c. pārtikas produktus stikla traukā, būsiet pasargāti no pārtikas kodēm vai jebkuriem citiem insektiem, kas var ieperināties ēdienā. Stikla iepakojumu labākā īpašība – tam nav termiņa, to var lietot mūžīgi.
Stikla pārstrāde saudzē dabas resursus un mazina CO2 pēdu
Stikls pamatā tiek izgatavots no smiltīm, sodas pelniem un kaļķakmens. Visas stikla sastāvdaļas tiek iegūtas no dabas resursiem, tāpēc, pārstrādājot stiklu atkārtoti, mēs varam tos saglabāt. Turklāt stikla pārstrāde patērē par aptuveni 30% mazāk enerģijas, nekā jauna produkta ražošana, kas attiecīgi samazina radīto emisiju daudzumu.
Ja stikls netiek šķirots, tas tiek aprakts atkritumu poligonā. Būtiski, ka stikls dabā nesadalās, tāpēc tas, izmests mežā vai pļavā (vai aprakts poligonā), tur var nostāvēt pat daudzus tūkstošus gadu.
Stikls dabā – gan traumu, gan ugunsgrēku cēlonis
Ja stikls nonāk dabā, tas rada apdraudējumu gan dzīvniekiem, gan arī iedzīvotājiem, kuri dodas atpūsties pie ūdenstilpnēm vai brien tajās peldēt, kuri dodas pārgājienos, brauc ar velosipēdu u.tml. Dabā izmests stikls rada arī paaugstinātu ugunsbīstamību, jo vidē izmesta stikla pudele saulē var radīt lēcas efektu un zināmu apstākļu sakritības rezultātā tas var radīt aizdegšanos.
Kā pareizi šķirot stiklu?
Stikla iepakojuma konteinerā var izmest stikla pudeles bez korķa un burkas bez metāla vāciņiem. Korķis ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, bet metāla vāciņš vai korķītis – vieglā iepakojuma konteinerā. Gan pudeles, gan burkas stikla konteinerā drīkst izmest ar visām etiķetēm – galvenais, lai stikla iepakojums būtu bez ēdiena un dzēriena paliekām.
Stiklam paredzētajā konteinerā nedrīkst mest spoguļus, vāzes, glāzes, krūzes, briļļu stikliņus, logu, automobiļa stiklus u.tml.
Kaut arī pudeles var un vajag mest stikla konteinerā, atgādinām, ka Latvijā populārā alkoholiskā dzēriena – balzama – pudeles šajā konteinerā mest nedrīkst, jo balzama pudele ražota no māla, nevis stikla.
Stikla konteinerā izmetot neatbilstošu saturu, tai skaitā spoguli vai glāzi, var tikt sabojāts pārējais konteinera saturs, kā rezultātā to vairs nevarēs izmantot tālākai pārstrādei.
Stikla pārstrādes process
“Zaļā josta” sadarbojas ar vairākiem stikla pārstrādes uzņēmumiem – daļu no savāktā stikla iepakojuma pārstrādā tepat Latvijā, tomēr tuvākās stikla pārstrādes rūpnīcas atrodas Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Tās ik gadu pārstrādes rezultātā saražo augstas kvalitātes stiklu dažādu produktu tālākai ražošanai. Pārstrādes procesā rūpnīcās stikls tiek sasmalcināts, no tā tiek noņemti citi materiāli – metāls, plastmasa, papīrs u.c. Pēc tam tas tiek kausēts speciālās krāsnīs un formēts jau konkrētos produktos.
SIA “Priekuļu bloks” ir viens no uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina stikla iepakojumu pārstrādi, tādējādi nododot to tālākai izmantošanai. “Priekuļu blokam” ir divas stikla pārstrādes rūpnīcas, kurās ik gadu tiek pārstrādātas padsmit tonnas stikla.
“Stikla iepakojumam nonākot “Priekuļu blokā”, stikls tiek atdalīts no citu atkritumu piemaisījumiem un pārstrādāts smalkākos materiālos, rezultātā iegūstot stikla smiltis dažādās frakcijās. To pielietojums ir plašs – tās var izmantot ūdens attīrīšanai un filtrēšanai, stikla smilšu strūklai, kā piedevas asfaltam, betona maisījumiem, drenāžas sistēmām u.c. Tāpat no uzņēmumā pārstrādātā stikla ražo materiālus jaunu stikla pudeļu un burku ražošanai,” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jurģis Meisters.
Viņš piebilst, ka “Priekuļu blokā” tiek pārstrādāts visa veida, formas, biezuma un krāsas stikls. Liels apjoms smilšu, kas rodas no stikla pārstrādes, tiek izmantots ceļu būvē, tādējādi būvniekiem nav jāizmanto jauni dabas resursi, bet tā vietā var izmantot tīras un atkārtoti pārstrādātas smiltis.
Zane Plone, “Zaļā josta” sabiedrisko attiecību konsultante
Reklāma