Par spīti izaicinājumiem un grūtībām lauksaimnieki saglabā vēsu prātu

Lauksaimniekiem šis ir sarežģīts un skarbs gads – sējumi ir ļoti atšķirīgi pārdzīvojuši izaicinošos laikapstākļus. Lai gan ir saimniecības, kuras kūlušas septiņas līdz astoņas tonnas ziemas kviešu uz hekt­āru, daļai lauksaimnieku tā pati kultūra ir tikai divas līdz trīs tonnas uz hektāru. Pasaules notikumu aizsegā kritusies labības iepirkuma cena, un zemniekiem ir grūti nosegt milzīgās izmaksas, kas ieguldītas sezonas sākumā.

Par to, kāds bijis šis gads lauksaimniekiem, painteresējāmies pie dažādu nozaru pārstāvjiem.

Labība vēl uz lauka

Virešu pagasta zemnieku saimniecībā “Jaundrīzuļi”, kas nodarbojas ar jaukto lauksaimniecību – pienkopību un augkopību, sezona vēl pavisam nav noslēgusies. Turpinās darbi pie lopbarības sagatavošanas, priekšā vēl labības kulšana.

Saimniecībā ir vairāk nekā 30 slaucamas govis, bet kopā ar jaunlopiem un teļiem – ap 90 lopiņu, kuriem jāsagādā barība ziemas sezonai. “Ne pavisam viegls bijis šis gads. Tagad turpinām barības sagādāšanu, liekam skābbarībā jau trešo zāles pļāvumu. Mums palaimējās, ka lopbarība palika pāri no pagājušā gada. Vedam uz lauka un piebarojam lopus. Ceram, ka galu galā izdosies sagādāt lopbarību nepieciešamajos daudzumos. Brāķēt lopus? Nav jau vairs ko brāķēt, to jau izdarījām pagājušajā gadā,” stāsta “Jaundrīzuļu” saimniece Maija Vizule.

Saimniecība pienu realizē piensaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā “Drusti”, kur vidējā iepirkuma sena ir 32,5 centi par kilogramu. Dzirdēts, ka saimniecībām, kas nav nevienā kooperatīvā, maksā pat vairāk, tāpēc tas nedaudz skumdina.

Maija atklāj, ka viņiem ir bioloģiskās saimniecības statuss, tas nozīmē, ka nākas rēķināties ar krietni lielākiem izaicinājumiem nekā konvencionāli ražojošām saimniecībām.

Saimniecība kopumā apsaimnieko 340 hektārus lauksaimniecības zemes, no tās graudkopība aizņem 190 hektārus, no tiem vairāki desmiti hektāru ir labība, kas šobrīd vēl ir uz lauka. Vasaras kvieši septiņu hektāru platībā vispār praktiski nesadīga un tur nav ko kult.

“Man pat ir grūti komentēt. Pārdot graudus uzpircējiem, kurus interesē saražotā produkcija, mēs bioloģiskie varam tikai tad, ja ir pilna krava, vismaz 24 tonnas. Kopējā raža ir ievērojami mazāka nekā pērn, cik tas ir procentos, grūti vērtēt, jo mums sezona vēl nav noslēgusies. Auzas un vasaras kvieši uz lauka vēl nav nogatavojušies. Jācer, ka no vasaras kviešiem izdosies iegūt sēklu un graudus lopbarībai saimniecības vajadzībām, tas labākajā gadījumā. Ko varam gaidīt, ja sadīga vien jūlijā. Vai izdosies iekult un ievākt ražu, nav prognozējams. Ceram, ka salnas tik ātri neatnāks un siltais laiks vēl pieturēsies, bet sinoptiķu prognozes vēsta par ko citu. Ja uznāks salnas, tad tur vairs nebūs nekādu cerību. Ceram, ka griķus gan nokulsim. Vēl jau priekšā viens mēnesis. Ir bijuši gadi, kad esam kūluši arī novembra sākumā,” pamato Maija un dara zināmu, ka uz lauka ir vēl nepilni 40 hektāri vasaras kviešu, 46 hektāri griķu un ap 30 hektāri auzu.

“Neviens gads nav prognozējams. Ko varētu darīt citādāk? Vairāk audzēt ziemāju kultūras arī nebūtu pareizākais risinājums, jo tad ir jāiepērk sēkla, kas bioloģiskajiem audzētājiem izmaksātu divtik lielāku izcenojumu, turklāt nav arī garantijas par pārziemošanas apstākļiem,” viņa saka.

Būtisks ražas samazinājums

Izskanējis, ka visvairāk no ilgstošā sausuma vasaras sākumā cieta vasarāju sējumi Vidzemē un Kurzemes piejūras reģionos – tur ražas ir vismaz uz pusi mazākas nekā pērn. Līdzīgi novērojumi izskan arī no mūspuses lauksaimniekiem.

“Pēc nodotajiem graudu apjomiem var teikt, ka kooperatīva biedru vidū kopražas samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir ap piecdesmit procentiem. Tas ir būtisks kritums. Savā saimniecībā “Dambīši” šis cipars varētu būt kaut kur 40 procenti. Skarbi. Graudkopjiem šis ir izaicinājumu gads, tas ir fakts,” stāsta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Ērģeme” un zemnieku saimniecības “Dambīši” vadītājs Mārtiņš Kreilis un dara zināmu, ka līdz ar šiem rādītājiem arī graudaugu pieņemšana kooperatīvā nupat kā noslēgusies. Kā zināms, viņi graudus pārdod kooperatīvam “VAKS”.

Viņš atkārto visiem zināmo faktu, ka pavasara salnas, ilgstošs sausums ir atstājis sekas uz visām lauksaimniecības nozarēm un iznākums ir tāds, kāds tas ir.

“Kas nu kuram bija novācams, ir pagūts izdarīt. Ir arī tādi gadījumi, – zemnieks saprot, ka īsti nav ko kult, ka ražas novākšana būs lielākas izmaksas kā vēlamais rezultāts, un atstāj lauku nekultu. Bet teikt, ka no iegūtās ražas būtu galvenokārt lopbarības graudi, es nevaru. Patiesībā 90 procenti no graudiem, kas realizēti tirgū caur kooperatīvu, nonāks pārtikas ražošanai, vien atlikušie desmit procenti aiziet lopbarībā. Tie galvenokārt ir graudaugi, kur kulšanas laiku paildzināja lietus, strauji pieauga mitruma procenti graudos, tie ātri vien zaudēja kvalitāti,” pamato M. Kreilis.

Pēc viņa teiktā, arī graudaugu iepirkuma cenas šajā sezonā ir būtiski samazinājušās, arī līdz 40 procentiem. “Tajā pašā laikā izejvielas arvien izmaksā dārgi, it sevišķi minerālvielas. Daudziem ir grūtības nosegt ieguldītās izmaksas. Jau pērn rudenī daudzi tās iegādājās šai sezonai, bet neviens jau nevarēja paredzēt, ka šajā sezonā būs tik bēdīgs scenārijs. Visi cerēja uz to labāko. Cik esmu dzirdējis, uz kādu valsts vai Eiropas atbalstu par radītajiem zaudējumiem nav ko cerēt. Vienīgi kādi atvieglojumi paredzēti uz procentlikmēm kredītu maksātājiem, kā arī tiem, kuriem sējumi ir apdrošināti. Tādu nemaz nav daudz,” viņš turpina.

Izjūt pieprasījumu pēc lauku tūrisma pakalpojumiem

Daudz pozitīvāk uz aizvadīto sezonu raugās zemnieku saimniecībā “Jaun-Ieviņas”, kur Uldis un Ineta Rudzīši jau ilgus gadus attīsta bioloģisko lauksaimniecību, gatavojot dažādus ekoloģiskus produktus – cidoniju sukādes, cidoniju sīrupu, cidoniju marmelādi un citus veselīgus gardumus, kā arī piedāvā lauku tūrisma pakalpojumus. Saimniecība attīsta arī putnkopību, audzē savvaļas govis un zirgus.

“Tas, ar ko šobrīd mums ir jātiek galā, iepriekšējos divus gadus bija opcija dažādu nodokļu maksāšanas atlikšanai. Tā nebija nodokļu atcelšana, bet atlikšana. Tātad šajā gadā cītīgi valstij maksājam atliktos nodokļus. Kas attiecas uz tūrisma nozari, šajā sezonā ir gājis pietiekami labi. Apmeklētāju skaita ziņā esam uzņēmuši krietni vairāk interesentu nekā pagājušajā gadā. Patiesībā pie mums tūrisma sezona nav noslēgusies, tā turpinās joprojām. Turklāt rezervētas vietas jau ir dažādu svinību rīkošanai kā oktobra, tā novembra nedēļu nogalēs,” pastāsta U. Rudzītis un atklāj, ka tūristi saimniecību apmeklē no dažādām vietām, gana daudz no Vidzemes, kaimiņu novadiem, bet lielākais cilvēku pieplūdums tomēr ir no Rīgas puses. Cilvēki meklē iespējas atpūsties pie dabas, laukos, nomainīt ikdienas atmosfēru.

“Tie ir cilvēki, kas vēlas atzīmēt dažādas privātas jubilejas, svin kāzas. Mans novērojums gan ir tāds, ka kāzu svinēšanā iezīmējas tendence, ka tās tiek svinētas ne tik plašā draugu lokā, bet vairāk ciešākā radu pulkā,” papildina “Jaun-Ieviņu” saimnieks.

Viņš min, ka šobrīd saimniecībā noris aktīvi darbi pie cidoniju novākšanas. Raža ir laba, būs ko pārstrādāt, vienīgi, iespējams, nāksies pārdomāt produkta realizācijas iespējas. “No cidonijām ražotie produkti vēl nesenā pagātnē bija ļoti pieprasīti, bet nu jāsaka, ka interese par tiem ir sarukusi. Līdz ar to šobrīd ir jādomā par kādiem citādākiem veidiem, kā cidoniju produkciju piedāvāt un realizēt, lai tā būtu interesanta patērētājam,” saka U. Rudzītis.