Ziemellatvija.lv
Pirms dažām dienām Centrālā statistikas pārvalde publiskoja datus par šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā dzimušajiem bērniem. Sanāk, ka reģistrēts ir par 1255 jaundzimušajiem jeb par 14,9 procentiem mazāk nekā pērn.
Kopumā šajā laika posmā mirušo skaits par 7240 pārsniedza dzimušo skaitu, kas ir labāks rādītājs nekā pērn, kad šī negatīvā starpība pirmajā pusgadā bija 7632. Tomēr skaidrs, ka Latvija vēl aizvien atrodas demogrāfiskā lejupslīdē, ko nedrīkst ilgi turpināt.
Bērna kopšanas pabalsts komplektā ar vecāku pabalstu
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija atzīst, ka premjera Krišjāņa Kariņa pirmās valdības laikā notika labas pārmaiņas valsts attieksmē pret ģimenēm ar bērniem. “Līdz 2021. gada beigām ģimenes pabalsta apmērs par bērnu bija ievērojami mazāks un atkarīgs no tā, kurš pēc kārtas bērns ir piedzimis,” stāsta E.Treija. Viņa atgādina, ka līdz 2022. gada 1. janvārim valsts par pirmo bērnu maksāja 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,14, bet ceturto un tālāk – 50,07 eiro. Kopš 2022. gada 1. janvāra ģimene ar vienu bērnu saņem 25 eiro mēnesī, ar diviem – 100 (par katru – 50). Ja ģimenē trīs bērni, tad par katru 75, bet, ja četri un vairāk, – par katru 100. Un tā līdz 20 gadu vecumam, ja vien jaunietis mācās.
Zināmā mērā uzlabojumi ir notikuši arī saistībā ar vecāku darba stāžu.
Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pensiju apdrošināšanā un līdz ar to arī darba stāžā iekļauj personas, kas audzina bērnu līdz pusotra gada vecumam. Tie, kas iepriekš nav strādājuši un nav bijuši sociāli apdrošināti, saņem tikai bērna kopšanas pabalstu. Bet personas, kas ir iepriekš strādājušas vai bijušas sociāli apdrošinātas, saņem bērna kopšanas pabalstu komplektā ar vecāku pabalstu. Regulējuma netaisnība – vecāku pabalstu var saņemt tikai komplektā ar bērna kopšanas pabalstu. Nav iespējas vienam vecākam (tam, kurš ir sociāli neapdrošināts) pieprasīt bērna kopšanas pabalstu, bet otram (tam, kurš ir sociāli apdrošināts) – vecāku pabalstu.
Darba stāžs jāskaita abiem vecākiem
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība pastāv uz to, ka darba stāžs ir jāieskaita abiem vecākiem, un vismaz īstermiņā uz valsts izdevumiem tam nebūtu būtiskas ietekmes. Proti, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas gan no vecāku pabalsta, gan bērna kopšanas pabalsta. “Darba stāžs nevienam no vecākiem netiek dāvināts. Var pat uzskatīt, ka situācijās, kad bērna kopšanas pabalsta plus vecāku pabalsta saņēmējs turpina strādāt, valsts piesavinās no vecākiem darba stāžu pusotra gada garumā,” pauž Latvijas Daudzbērnu ģimeņu asociācijas valdes priekšsēdētāja E.Treija. Viņa paskaidro, ka kopš 2022. gada 1. jūlija par daudzbērnu mātēm, kas mājās audzina bērnus, tiek maksāti nodokļi un šajā darbā pavadītais laiks iet stāžā. Taču pozitīvo rezultātu šīm izmaiņām mēs redzēsim pēc gadiem divdesmit, divdesmit pieciem. Tām mātēm, kas ir tuvāk pensijas vecumam, šis jauninājums darba stāžu nepalielinās, un ir jādomā, kā viņām palīdzēt,” teic E.Treija.
Viņa piebilst, ka ievērojama sociālā riska grupa ir jaunās māmiņas, kas nav laulībā, nav sociāli apdrošinātas, nav strādājušas, bet tikai mācījušās skolā vai augstskolā. Neatkarīgi no sociālajām iemaksām jaunās māmiņas līdz laikam, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu, no valsts saņem 171 eiro mēnesī. “Tas, iespējams, ir vienīgais ienākums mātei ar bērnu, un ar to iztikt nav iespējams. Mūsu organizācijas ieskatā, par ko tagad arī iestājamies, tam jābūt vismaz 400 eiro mēnesī,” teic E.Treija.
Mātei 45 gadi, darba stāžs – 12 gadi
Jelgavniecei Baibai Ozolai ir 45 gadi, un kuplajā ģimenē ir 11 bērnu. Par laiku, kad bērni dzima un auga, viņai ir sakrājies tikai 12 gadu darba stāžs. Baiba secina, ka vecāku, sevišķi mātes, darbs, diennakti rūpējoties par bērniem, valstiski netiek uzskatīts par tādu, par kuru pienāktos maksāt pensiju. Darbā, kas tiek ieskaitīts stāžā, Baiba ir strādājusi pusgadu. Tolaik viņai bija 18 gadu, viņa strādāja bērnudārzā par auklīti. Vēlāk Baiba studēja LBTU Tehniskajā fakultātē, ieguva bakalaura grādu pedagoģijā, bet, atrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, darba stāžs daudzbērnu mātei palielinājās vien par 12 gadiem. B.Ozola piebilst, ka ekonomiskās krīzes laikā ap 2008. gadu pabalstus par diviem bērniem saņēma vīrs Māris, kas turpināja strādāt. Tādējādi ģimenei valsts atbalsts sanāca lielāks, bet stāžā gadi mātei nekrājās. “Es varētu tagad, kad mājās ir palikuši tikai septiņi bērni, iet strādāt. Bet kur atrast darba devēju, kas nodarbina nepilnu darba dienu?” jautā Baiba. Viņa piebilst, ka vislabāk būtu strādāt no pulksten 8 līdz 14, kad bērni ir skolā vai bērnudārzā, jo pēcpusdienā mazie ir jāvadā pa interešu izglītības pulciņiem. “Man svarīgi, lai es neesmu darbā no rīta līdz vakaram un nepalaižu garām to mirkli, kad bērnam rodas interese par kādu interešu izglītības iespēju, un es palīdzu viņam iestaigāt savu taciņu uz mūzikas skolu, sporta skolu vai kādu citu interešu izglītības vietu,” teic B.Ozola. Saistībā ar pensijas uzkrājumu viņa piebilst, ka pieci vecākie bērni jau strādā, maksā valstij nodokļus. Tādēļ, viņasprāt, būtu tikai pareizi, ja kāds labums no tā tiktu arī vecākiem.
Tādu darba devēju, kas daudzbērnu mātēm dotu darbu rīta stundās, B.Ozola pagaidām nav atradusi. “Ziņu” aptaujātā uzņēmēja, kas vēlējās palikt anonīma, atzina, ka labprāt pieņemtu darbā daudzbērnu mātes, kas strādātu nepilnu slodzi – sešas stundas. “Tas nebūtu iespējams vienīgi mazkvalificētā darbā, kur par pilnu slodzi maksā minimālo algu. Man vēl būtu svarīgi, lai es uz darbinieci droši varu paļauties un viņa nav uz slimības lapas vairāk kā citi darbinieki,” piebilda uzņēmēja.
Paļaujas tikai uz sevi
Sešu bērnu māte un zinātnieka sieva Evija Medne teic, ka viņai darba stāžs varētu būt pusotrs gads. “Es īsti nezinu, vai stāžā ir gājis laiks par bērnu audzināšanu līdz pusotra gada vecumam. Bet mēs ar vīru runājām, ka varam paļauties tikai uz sevi,” teic Evija. Viņa domā, ka, ievērojot demogrāfiskās novecošanās tendences gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienībā, nav paredzams, cik efektīva varētu izveidoties pensiju sistēma pēc gadiem divdesmit, trīsdesmit. Tāpēc Medņu ģimene, būdami jelgavnieki, ir iegādājusies lauku mājas, kurās iekopj dārzu un varētu izvērst uzņēmējdarbību. “Pirms gadiem piecpadsmit esmu ieguvusi bakalaura grādu, studējot LBTU Ekonomikas fakultātē, taču tagad vēlos neklātienē Bulduru tehnikumā mācīties dārzkopību,” teic E.Medne. Viņa piebilst, ka vīrs ir tikko nodibinājis SIA, kas darbojas IT jomā. Arī tas, viņasprāt, varētu kļūt par ģimenes uzņēmumu, kurā strādāt, maksāt nodokļus un iekrāt darba stāžu. Evija domā, ka uzņēmumos un iestādēs, kur ir stingri noteikts darbalaiks, daudzbērnu mātēm iekļauties būtu problemātiski. Bērna kopšanas atvaļinājumu Evija nekad nav izjutusi kā atvaļinājumu, bet gan darbu 24/7.
— Gaitis Grūtups
Pirms gadiem četrdesmit docents Augusts Milts, lasot žurnālistikas studentiem kursu “Ētika”, izteica arī tiem laikiem aktuālu domu, ka mātei, kurai ir augstākā izglītība un ģimenē ir četri bērni, nav obligāti jāstrādā algots darbs, jo viņa savu izglītību atdod pašas bērniem un nepaliek sabiedrībai parādā. Doma bija tiem laikiem pārāk asa un, šķiet, nav publicēta
A.Milta tolaik iznākušajās grāmatās.
“Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība pastāv uz to, ka darba stāžs ir jāieskaita abiem vecākiem, un vismaz īstermiņā uz valsts izdevumiem tam nebūtu būtiskas ietekmes”
Viedokļi
Mamma paliek gan bez sociālās apdrošināšanas, gan bez darba stāža
Elīna Treija, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja
Mamma pirms bērniņa piedzimšanas nestrādā algotu darbu, jo kā mājsaimniece rūpējas par četriem vecākajiem bērniem. Mamma ir sociāli neapdrošināta un pēc piektā mazuļa piedzimšanas var pretendēt tikai uz bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu. Tētis ir darba attiecībās, ir sociāli apdrošināts. Viņš plāno turpināt strādāt arī pēc piektā bērna piedzimšanas. Ģimenei ir izdevīgāk, ja tētis, nevis mamma pieprasa bērna kopšanas pabalstu plus vecāku pabalstu. Lai arī tētim piešķirtais vecāku pabalsts tiek izmaksāts tikai 50 procentu apmērā (tētis taču turpina strādāt), tas ģimenei ir izdevīgāk, nekā saņemt tikai bērna kopšanas pabalstu. Tētis turpina būt sociāli apdrošināts un krāt savu darba stāžu, turpretī mamma paliek gan bez sociālās apdrošināšanas, gan bez darba stāža. To valsts ir gatava “piešķirt” tikai par bērna kopšanu mātei tad, ja tētis atteiktos no vecāku pabalsta saņemšanas.
Pēc padoma jājautā igauņiem
Ilmārs Mežs, demogrāfs
Māmiņu darbs bērnu audzināšanā sabiedrībā un valstī netiek pienācīgi novērtēts. Tās ģimenes, kas izvēlējušās darīt šo sabiedrībā tik ļoti vajadzīgo darbu, kas ir bērnu audzināšana, tiek gandrīz vai sodītas par tādu dārgu nodarbi, kas lielā mērā tiek kvalificēts kā hobijs. Vienam hobijs ir braukt ar dārgām automašīnām, otram – šķirnes suņi, bet citam hobijs ir bērni.
Vairums politiķu piekrītoši māj ar galvu, ka vajadzētu kaut ko šajā saistībā mainīt, bet praktiski maz tiek darīts. Likums paredz, ka vecākiem, kas ģimenē izaudzinājuši piecus un vairāk bērnus, ir atļauts pensionēties piecus gadus agrāk. Tas skaisti uzrakstīts, bet realitāte taču ir tāda, ka bieži vien šiem 5+ vecākiem pensijas uzkrājums ir tik mazs, ka viņi nevēlas priekšlaicīgi pensionēties. Būtu tikai taisnīgi, ja šiem nedaudzajiem 5+ ģimeņu vecākiem tiktu ieviesta tāda formula, kur atkarībā no izaudzināto bērnu skaita vai kā citādi tiktu aprēķinātas pensiju fonda iemaksas, taču tas vēl pagaidām ir “gaisā pakāries”. Daudzbērnu ģimenēm valsts vēl aizvien paliek parādā. Paldies, ka izaudzinājāt bērnus, taču pensijā protieties iztikt paši!
Man joprojām imponē Igaunija, kur tukši nebļaustās par demogrāfijas prioritāti, bet ir uzbūvēta par kārtu apjomīgāka un veiksmīgāka jauno ģimeņu atbalsta sistēma, kur, citējot kādu zviedru kolēģi, varu teikt, ka valsts dod iespēju vecākiem radīt bērnus, kad tie vēlas, un arī tik, cik vēlas. Šī atbalsta sistēma sekmē to, ka ģimenes izvēlas radīt un audzināt pirmo, otro, trešo un nākamos bērnus, būtiski nemazinot savu labklājības līmeni. Tāds būtu godīgas, sociāli atbildīgas valsts mērķis. Igaunijā dižģimenēs, kur aug seši, septiņi un vairāk bērni, māmiņām ir īpašs pabalsts, kas kompensē to, ka šīs māmiņas nevar atļauties strādāt (arī nepilnu laiku). Igaunijā šādu māmiņu nav daudzi tūkstoši, tādēļ neiznāk milzīgs slogs valsts budžetam. Šo Igaunijas politiķi ir sapratuši.
Protams, mēs pasaulē varam atrast valstis, kur ģimeņu atbalsta sistēma ir vājāka nekā Latvijā. Tomēr mums vajadzētu pievērsties labākajiem paraugiem. Pretējā gadījumā atkal būs tas, par ko šonedēļ ziņoja statistikas pārvalde. Ar katru nākamo pusgadu Latvijā jaundzimušo skaits būs par tūkstoti mazāks. Izskatās, ka šogad jaundzimušo būs stipri zem piecpadsmit tūkstošiem. Pērn bija virs 16 tūkstošiem, kas taču bija absolūtais minimums. Nekas pagaidām neliecina, ka dzimstība Latvijā jebkad turpinās augt.
“Daudzbērnu ģimenēm valsts vēl aizvien paliek parādā. Paldies, ka izaudzinājāt bērnus, taču pensijā protieties iztikt paši!”
Reklāma