Senču īpašumā Smiltenes pusē iekopj sausseržu un ābeļu dārzus

Gints Strazdiņš saimnieko senču īpašumā Smiltenes pagastā – zemnieku saimniecībā “Kurpnieki”, kas nodarbojas ar augļu, graudaugu un Latvijā maz zināmo sausseržu audzēšanu. Saimnieka pārliecība ir attīstīt lauksaimniecību, strādājot ar bioloģiskām metodēm, kas prasa gana daudz izaicinājumu, bet rezultāts ir tā vērts.

Saimniecībā apsaimnieko ap 60 hektāriem zemes, no tiem vairāk nekā divi hektāri atvēlēti ābeļdārzam, divpadsmit – sausseržiem, ap desmit – vasaras kviešiem, nedaudz arī ērkšķogām un kāda daļa no platībām tiek iznomāta citiem lauksaimniekiem. “Kurpniekos” bioloģiski sertificēta gan produkcijas izaudzēšana, gan pārstrāde.

“Esam apzināti izvēlējušies ekoloģiskās jeb bioloģiskās lauksaimniecības ceļu, jo mīlam savu zemi, sevi un citus. Saimniekojam savā senču īpašumā Smiltenes pusē, kurā mūsu dzimtai piederīgie rosās jau vairāk nekā 300 gadu,” ar lepnumu par dzimtas īpašumu stāsta G. Strazdiņš.

Paralēli šai saimniecībai ģimene apsaimnieko vēl vienu augļu dārzu Kurzemē, sievas dzimtajā pusē, kur arī ar bioloģiskām metodēm kopj padomju laikos stādītu ābeļu dārzu. Interesanti, ka ģimene pati nobāzējusies Jūrmalā, Kauguros, tāpēc Gintu var tikai apbrīnot par apņēmību un interesi neatstāt postā senču īpašumu arī Smiltenes pusē.

“Pa vasaru vairāk laukos, bet, ja tā var izteikties, ziemoju Jūrmalas pusē. Tāda braukāšana jau sanāk, bet tas nav pārāk traki. Man ir pārliecība, ka nevar aizlaist postā senču loloto īpašumu. Tas varbūt ir iekšējs sentiments, vēlēšanās atgriezties pie savām saknēm. Turklāt īpašumā ir ne tikai zeme, bet arī atjaunojama lauku māja. Pa vasaru, rudeņos un pavasaros tajā vēl var tīri labi dzīvot. Lai dzīvotu ziemā, mājai noteikti būtu vajadzīga siltināšana un pamatīga atjaunošana gan no iekšas, gan ārpuses. Patiesībā plāns atjaunot šo māju man visu laiku ir galvā, bet nav izdevies atrast laiku, iespējas tā īstenošanai, jo ir sākts ar saimniecības ēku atjaunošanu, visu laiku atrodas kādi “skrejošāki” darbi,” viņš saka.

Gints uzaudzis Valkā, kur skolojies līdz vidusskolas beigšanai. Jau tolaik daudzas vasaras pavadījis pie vecvecākiem “Kurpniekos”.

Viņš mācījies Latvijas Universitātē ar lauksaimniecību nesaistītā nozarē. Laikā, kad sācis apsaimniekot senču īpašumu, pastiprināti interesējies par augļkopību un lauksaimniecību kā tādu. Lai gūtu zināšanas šajā jomā, pabeidzis mācības Bulduru tehnikumā dārzkopības specialitātē.

Krāj pieredzi un zināšanas

“Kurpnieku” ābeļdārzam ir desmit gadi. Tur tiek audzētas tādas zināmas šķirnes kā ‘Auksis’, ‘Antejs’, ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Zarja Alatau’, ‘Sinap Orlovskij’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, kā arī no jaunajām, izskatīgajām, pret slimībām izturīgajām un tāpēc bioloģiskajiem komercdārziem piemērotajām Latvijas šķirnēm ‘Dace’, ‘Gita’ un ‘Monta’.

Ābeļdārzs ir pašu veidots un izkopts ar mērķi iegūt galda jeb deserta ābolus patēriņam svaigā veidā. Jau vairākus gadus āboli tiek realizēti programmā “Piens un augļi skolai”, piegādāti atsevišķām bioloģiskās pārtikas tirdzniecības vietām, bet lielu daļu pārstrādā sulās.

“Izmantojam īpaši saudzīgu pasterizāciju – īslaicīgu sulas uzkarsēšanu caurplūdes režīmā. Šāda tehnoloģija atšķirībā no sulām, kas tiek pasterizētas, ilgstoši karsējot ar visu burku, ļauj pilnvērtīgāk saglabāt sulas garšas īpašības un tajā esošās lietderīgās vielas – antioksidantus, vitamīnus, pektīnu, dabīgos cukurus, minerālvielas, organiskās skābes,” paskaidro G. Strazdiņš.

Taujāts par šī gada ābolu ražas prognozēm, viņš izsakās gana optimistiski. “Izskatās, ka raža būs. Salīdzinājumā ar citiem audzētājiem, kuriem maija niknajās salnās augļu koki stipri cieta, savos augļu dārzos par laimi neizjutām īpašus postījumus. Vēl pirms ražas novākšanas izskatās tīri labi,” pauž “Kurpnieku” saimnieks un atklāj, ka vasaras un agro rudens šķirņu āboli netiek audzēti, tāpēc intensīvs darbs pie ābolu ražas vākšanas sāksies jau septembra sākumā.

Vērtīgie sausserži

Mēģinot dažādot saimniecībā izaudzētās produkcijas piedāvājumu, pirms dažiem gadiem “Kurpniekos” sākuši audzēt ērkšķogas un ēdamos sausseržus. Ērkšķogas ir visiem labi zināmas, bet sausserži nebūt ne.

G. Strazdiņš zina stāstīt, ka sausserži ir viegli kopjama, izturīga un ilgmūžīga kultūra. Tā nav kaprīza. Tumšās ogas ir bagātas ar bioloģiski aktīvām vielām, īpaši ar polifenoliem. “Labā lieta ir tā, ka sausserži ir sala izturīgi, ja salīdzinām ar citiem ogu krūmiem. Arī šī pavasara bargās salnas tiem nemaz neskādēja. Garša tiem ir saldskābena ar medainu pieskaņu, kas intensitātes ziņā pārspēj krūmmellenes. Sausserži ir pašneauglīgi, tāpēc, lai tie apputeksnētos, dārzā jāstāda vairākas vienlaikus ziedošas šķirnes,” stāsta G. Strazdiņš, kurš par sausseržiem, to garšu, labajām īpašībām un audzēšanas apstākļiem bija zinājis jau pirms daudziem gadiem, jo viņa vecākiem Valkas pagasta “Aliešos” šīs ogas augušas dārzā jau no 80. gadiem un tur aug joprojām.

G. Strazdiņšno sirds ir aizrāvies ar sausseržu audzēšanu. Viņš nezina nevienu citu audzētāju Latvijā, kuram vēl būtu bijuši tik lielās plantācijās sastādīti sausserži.

“Sausseržu sezona ir jūnijs, jūlija pirmā puse. No stādu ieaudzēšanas līdz bagātīgas ražas ievākšanai paiet vismaz divi gadi. Šis ir otrais gads, kad vācam sausseržu ražu. Pirmajā gadā ievācām vairākas tonnas ogu. Šogad sausums iegrieza. Divus mēnešus šeit nelija, tāpēc ogas padevās visai sīkas. Vēl kas patraucēja tikt pie bagātīgas ražas, tie bija putni, kas bariem vien apciemoja ogu dārzu. Cenšamies visu realizēt svaigā veidā, mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk iepazīstināt ar šīm vērtīgajām ogām. Grūti spriest, kāpēc pie mums tās nav populāras, daudzi par tām nemaz nav dzirdējuši. Tāpēc nereti, ieraugot vai pagaršojot ogas, piedzīvo lielu atklājumu. Līdzīgi kā ar citām ogām, tās var kaltēt, vārīt ievārījumu, gatavot sulu un kompotu. Visvienkāršākais saglabāšanas veids – saldēt. Arī paši esam iegādājušies saldētavu, kas paredzēta tieši ogu uzglabāšanai,” atklāj augļkopis.

Jāpatur prātā, ka sausseržiem ir liela sugu un šķirņu daudzveidība. Ir gan dekoratīvie vīteņaugi (tā sauktā saldā mīlestība), kam ogas nav ēdamas, gan krūmi ar pārtikā lietojamām zilām ogām.

Viņš audzē dažādu šķirņu sausseržus, tostarp ‘Honeybee’, ‘Jugana’, ‘Vostorg’. Dažādu šķirņu ogas izskata ziņā ir diezgan līdzīgas – 2,5–3 centimetru garas, kad gatavas – tumši zilas ar violetu apsarmi. Garšas atšķirības nianses nelielas. Dažām no populārākajām šķirnēm, kā ‘Sinaja Ptica’ un ‘Goluboje Vereteno’, ir mazliet rūgtums, taču gardas tik un tā. Jaunākās šķirnes ir krietni saldākas.

Aicina uz Lauka dienu

Jau nākamnedēļ 10. augustā “Kurpniekos” notiks Lauka diena – “Augu aizsardzības sistēmas demonstrējums kaitīgo organismu ierobežošanai bioloģiskajos ābeļu stādījumos”. Tā tiek organizēta sadarbībā ar augu aizsardzības zinātnisko institūtu “Agrihorts”. “Kā zinām, visizplatītākā slimība ābeļdārzos ir ābeļu kraupis, ar kuru cīnās ne tikai konvenciālie ražotāji, bet arī bioloģiskie. Sadarbība ar “Agrihorts” ir vērsta uz to, ka izveidotos jaunizstrādātos (kuriem varbūt vēl ir tikai pagaidu atļaujas, kas vēl nav reģistrēti) bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus izmēģina tieši lauka apstākļos. Mums ir tāds demo izmēģinājumu, kā arī salīdzinājumu ābeļu lauks, kurā šie līdzekļi eksperimenta kārtā ir lietoti un kopā ar zinošiem speciālistiem ikvienam būs iespēja iepazīties ar rezultātu,” pastāsta G. Strazdiņš.

Lauka dienas programmā – demonstrējumā projektā īstenotās aktivitātes 2023. gada veģetācijas sezonā. Stāstīs arī par ābeļu zaru kalšanu, koku bojāeju, kas ir pieaugoša problēma. Savās zināšanās dalīsies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes “Agrihorts” pētniece Regīna Rancāne.

SIA “Bioenergy” iepazīstinās ar mikrobioloģisko preparātu piedāvājumu un pielietojumu ābeļu stādījumos. Neizpaliks arī “Kurpnieku” saimnieka G. Strazdiņa pieredzes stāsts par bioloģisko saimniecību un tās attīstības ceļu. Kopā ar Dārzkopības institūta vadošo pētnieku Edgaru Rubauski būs došanās uz dārzu, demonstrējuma izmēģinājuma parauglaukumu apskate. “Agrihorta” mājaslapā visiem interesentiem vēl šobrīd ir aktuāla pieteikšanās saite dalībai vērtīgajā seminārā. 

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.