Kas ir dvēseles ceļojums?

Katram dzīvē var pienākt brīdis, kad rodas pārāk daudz jautājumu liktenim un pašam ir grūti atrast atbildes. Tādā brīdī smilteniete Ilze Čepanone nolēma meklēt atbildes nevis pie speciālistiem, bet pati uzsāka mācības Reinkarnacioloģijas akadēmijā, kuru pabeidzot pavisam drīz cer kļūt par sertificētu reinkarnaciologu – konsultantu. Ikdienā Ilze strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) par ārsta palīgu. Viņa labprāt gatava dalīties ar citiem un pastāstīt, kas ir reinkarnacioloģija un kādu lomu jauniegūtās zināšanas spēlē viņas dzīvē.

– Kas ir reinkarnacioloģija un kam tā būtu nepieciešama?

– Tiem, kas neko nav dzirdējuši par reinkarnacioloģiju, tas varētu būt kaut kas jauns un nedzirdēts, jo tā ir samērā jauna nozare. Vienkāršiem vārdiem, tā ir joma, kura palīdz iepazīt sevi no dvēseles skata punkta.

Reinkarnacioloģija jeb dvēseles ceļojumi ir metode, ar kuras palīdzību mēs paši vieglā meditatīvā jeb izmainītā apziņas stāvoklī, aktivizējot senas atmiņas, varam iegūt atbildes, rast cēloņus dažādām problēmām (tajā skaitā arī neizskaidrojamām): bailēm, panikai, vainas sajūtai, dusmām, skaudībai, riebumam vai gluži pretēji – sajūsmai, priekam, baudai, aizrautībai, pašaizliedzībai, spējai uzņemties atbildību. Izmantojot šo metodi, varam iegūt sapratni par notiekošo, izpratni, kā rīkoties tālāk, spēt saprast citu cilvēku rīcības iemeslus. Var būt situācijas, kuras ik pa laikam atkārtojas un rada sajūtu, ka neļauj mums dzīvē virzīties uz priekšu. Tie var būt konkrēti cilvēki vai arī cilvēku tipi, ar kuriem mūsu dzīves ceļi krustojas vai rit paralēli. Jautājumi un situācijas var būt daudzas un dažādas, kuras mūs nodarbina, atkārtojas un nedod mieru. Pavisam nedaudz no teorijas – reinkarnacioloģija tiek balstīta uz reinkarnācijas principiem, ticībai iepriekšējām un turpmākajām dzīvēm. Dvēseles ceļojuma laikā ir iespēja dodies uz iepriekšējām dzīvēm, ko sauc par regresiju. Tomēr reinkarnacioloģija, ja to vēlas, dod arī iespēju ieskatīties nākotnes alternatīvajos variantos, kas var noderēt, pieņemot kādus būtiskus lēmums. Tad to sauc par progresiju, ko dvēseles ceļojumos izmanto salīdzinoši daudz mazāk.

– Kurā brīdī sāki interesēties par šo jomu un mācībām, lai apgūtu šo metodi?

– Neapzinātā līmenī kopš bērnības, kad bija sajūta, ka visu laiku kāds ir ar mani, un visas dzīves laikā, saskaroties ar sajūtām, zināšanām, prasmēm, kuru izcelsmi grūti izskaidrot. Ikvienā kritiskā dzīves situācijā, kad par mata tiesu paglābos, pateicos savam sargeņģelim. Jāpiemin, ka manā ģimenē nebija neviena, kurš par šo būtu ar mani runājis, stāstījis vai skaidrojis. Sava radinieka stāstu par viņa nokļūšanu dvēseļu pasaulē agrā jaunībā pēc negadījuma, kad visi apkārtējie viņu uzskatīja par mirušu, un atgriešanos no tās, jo bija pateikts, ka viņam vēl par agru turp doties, uzklausīju un ne mirkli nedomāju, ka tās ir muļķības.

Apzinātā līmenī viss sākās ar lielo pārmaiņu laiku – “Covid-19” pandēmiju, saskaroties ar smagiem pārdzīvojumiem 2020. gadā, kad jaunākais dēls pēc inficēšanās ar šo vīrusu nonāca reanimācijā un četras nedēļas cīnījās par savu dzīvību, līdz to zaudēja. To, ar ko mūsu ģimene saskārās šajās četrās nedēļās un pēc tam, ar prātu un loģiku bija grūti izskaidrot. To varēja vienkārši neievērot, nepieņemt, vai tomēr pieņemt un akceptēt.

Mana māsa, vēloties atvieglot manas ciešanas un pārdzīvojumus, ieteica palasīt M. Ņūtona grāmatu “Dvēseļu ceļojums”. Palasīju. Grāmatas ir vairākas. Nevienu no šīm grāmatām pilnībā neesmu izlasījusi, jo nejūtu tādu nepieciešamību, bet pamazām pie manis atnāca informācija par Ingu Ružicku, aizbraucu pie viņas uz konsultāciju, ieguvu dvēseles mieru. Tad atnāca informācija par Reinkarnacioloģijas akadēmiju, par šīs akadēmijas piedāvājumiem, vēlāk jau par iespējām mācīties. Pieņēmu šo izaicinājumu. Uzsāku mācības 3 moduļu programmā, maksājot par mācībām dalīto maksājumu ar domu – ja nevēlēšos turpināt, tad pārtraukšu. Mācības bija ļoti intensīvas, bet arī ļoti interesantas, līdz ar to turpināju, un nu ir pienācis sertifikācijas posms, kad jāsāk konsultēt klientus, lai saņemtu sertifikātu, kas ļautu izmantot šo metodi ikdienā. Šobrīd var pieteikties interesenti, lai par simbolisku samaksu vai pret atsauksmi par novadīto ceļojumu varētu personīgi iepazīties ar šo metodi. Visu apmācības laiku kursa biedri viens otram bijām klienti un pavadoņi, lai visās niansēs paši izjustu un apgūtu šo metodi.

– Tātad jauniegūtās zināšanas būs vērtīgs papildinājums jau iegūtajām zināšanām?

– Viennozīmīgi. Savā laikā esmu ieguvusi mediķa un pedagoga profesiju. Esmu sertificēts neatliekamās palīdzības ārsta palīgs un vairāk kā desmit gadus ikdiena rit, sniedzot palīdzību cilvēkiem, kad tos skārušas akūtas, neatliekamas veselības problēmas. 2000. gadā Latvijas Universitātē (LU) ieguvu Sociālā pedagoga diplomu. Bijām pirmie, kuri šo profesiju apguvām LU. Tobrīd tā bija jauna, perspektīva specialitāte, kuru apgūstot bija iespēja iegūt zināšanas gan pedagoģijā, gan psiholoģijā. Vairāk kā desmit gadus nostrādāju izglītības sistēmā, ieguvu tiesības mācīt veselības mācību, strādāju ar jauniešiem, apmācot tos par vienaudžu izglītotājiem, piedalījos daudzu primārās veselības programmu izveidē un izmantošanā praksē, apguvu skolas mediācijas speciālista prasmes, līdz mūsu valstī primārā veselības aprūpes joma tika uzticēta ģimenes ārstu praksēm, bet veselības mācība tika integrēta sociālo zinību priekšmetā. Lai pilnvērtīgi atgrieztos medicīnā pēc tik ilga pārtraukuma, nācās studēt un iegūt 1. līmeņa izglītību medicīnā un sertificēties par neatliekamās palīdzības ārsta palīgu.

Patlaban ir dzīves posms, kurā man ir jaunas intereses un izaicinājumi, jauna profesija, kuru esmu izlēmusi praktizēt līdztekus pamatdarbam. Pēc sertifikāta iegūšanas strādāšu arī ar jauniešiem. Šobrīd jaunākajam klientam, kuru esmu aizvedusi “dvēseles ceļojumā”, ir 14 gadi. Viņam bija iespēja iepazīt iepriekšējo dzīvi, kurā viņš brīvi pārvaldīja jomu, kura šajā dzīvē viņam sagādā nopietnas problēmas. Protams, tas neatrisina šī brīža grūtības. Tās ir, un ar tām būs jāprot tikt galā, bet ceļojuma laikā šī persona ieguva sajūtu, kā ir, kad tas nesagādā problēmas, tādējādi ceļot pašapziņu un dodot pārliecību, ka nav sliktāks vai dumjāks, ja saskaras ar grūtībām šobrīd.

Kā jau minēju, ar reinkarnacioloģijas metodi varam iepazīt mūsu dvēseles pieredzes citās dzīvēs, citos iemiesojumos. Šajos dvēseles ceļojumos ir iespējams izjust un iepazīt gan savu pozitīvo, gan negatīvo pieredzi, kas savukārt var palīdzēt labāk izprast mums pašiem sevi šobrīd. Jo, piedzimstot un ienākot šajā dzīvē, mēs apgūstam daudzas un dažādas praktiskas iemaņas, lai spētu pilnvērtīgi dzīvot, bet mēs noteikti nepiedzimstam kā “balta lapa”, jo jau dzīves pirmajās stundās ir jūtams un redzams jaundzimušā raksturs, jau pirmajā dzīves gadā izpaužas temperaments, komunikācija ar apkārtējiem un pirmajos dzīves gados bērns dažkārt mēdz izrādīt interesi par lietām un jomām, ar kurām viņam nav bijusi saskare ģimenē. Dažkārt tas liek aizdomāties – no kurienes tas viss?

– Kā notiek šis dvēseles ceļojums?

– Lai būtu iespējams šo metodi izmantot, ir vajadzīgs profesionāls pavadonis, kurš klientu ceļojumā ievada, vada, virza, palīdz iegūt atbildes, skaidrojumus vai jebkuru citu informāciju, ir blakus visu ceļojuma laiku, seko līdzi klienta sajūtām, emocijām, vērš uzmanību uz kādām svarīgām detaļām un noslēgumā izvada no tā. Klients ceļojuma laikā atrodas stāvoklī, kas ir kaut kas starp meditāciju un hipnozi, un, ja ir nepieciešams vai to vēlas klients, jebkurā brīdī šo procesu var pārtraukt. Pavadonis jeb konsultants neko nestāsta, nekomentē, neizdara secinājumus, nedod rekomendācijas, bet uzklausa, virza procesu, precizē klienta pausto informāciju un to apkopo. Ja klients vēlas, šo ceļojumu ieraksta un nosūta viņam. Ceļojuma laikā netiek minēti konkrēti vārdi, jo viss ceļojums ir orientēts uz konkrētā klienta dvēseles pieredzi, problēmām, to risinājumiem, kurus pats klients meklē un atrod, izdara secinājumus un pieņem lēmumus. Ceļojums parasti ilgst 2–3 stundas.

Dvēseles ceļojums ir viegls meditatīvs stāvoklis, ko var salīdzināt ar tādu kā pusnomodu – stāvokli, kad it kā sapņojam, bet tajā pašā laikā visu atceramies, stāvokli, kurā reinkarnaciologs – konsultants klientu ievada, pavada visu ceļojuma laiku un pēc tam arī izvada. Tiem, kuriem ir pieredze ar meditācijām, var salīdzināt ar tām, bet dvēseles ceļojumu laikā ceļojuma gaita, norise ir atkarīga no tā, ko pieredz ceļojuma laikā, tas ir organizēts process, vadoties no iepriekš uzstādītā uzdevuma un iegūtās informācijas. Šī iemesla dēļ katrs dvēseles ceļojums ir ļoti individuāls. Ceļojumā klients ceļo pa savas dvēseles atmiņām, ļaujas pats savai atmiņai, pieredzei, zināšanām, “komunicē” ar citām dvēselēm no šīs dzīves vai iepriekšējām dzīvēm vai dvēseļu pasaules būtnēm (sargeņģeļiem, pavadoņiem, skolotājiem un citiem). Ceļojuma laikā var enerģētiski dziedināties, var piekļūt kopējam enerģijas laukam. Tas viss atgādina kā sapni, kuru pēc tam atceras pilnībā. Mums visapkārt ir milzīgs informācijas un enerģijas lauks, kam nav robežu un kuram ir iespējams piekļūt, ja vien tam ļaujamies un ja tas ir nepieciešams.

– Vai reinkarnacioloģija jeb apzināts kontakts ar dvēseļu pasauli ir kas jauns, nezināms?

– Nebūt ne. Visām tautām un kultūrām ir bijušas savas zināšanas un veidi, kā veidot šo kontaktu. Gan piedzimšana, gan nāve tikusi uztverta kā neatņemama ikdienas dzīves ritējuma sastāvdaļa. Mūsu, latviešu, senčiem bija savi rituāli un tradīcijas gan piedzimstot, gan nomirstot. Abas bija saistītas ar pirts rituāliem. Bedības svinēja trīs dienas, un tajās piekopa dažādus rituālus ar mērķi, lai atvieglotu aizgājēja dvēseles ceļu uz citu pasauli. Mūsu senči zināja, ka, beidzoties zemes dzīvei, dvēseles “dzīve” nebeidzas. Veciem ļaudīm zārks jau savlaicīgi tika sagādāts un gaidīja klētiņā, rijā vai kādā citā piemērotā vietā savu pielietojuma brīdi. Aizgājēju pieminēja ar labu vārdu. No nāves bailes nebija tik izteiktas, kā tas ir šobrīd, kā arī bija savas zināšanas un rituāli, kā aprūpēt aizgājēju līdz brīdim, kad dvēsele atstāj tā ķermeni. Šobrīd mēs visbiežāk tam neesam gatavi. Dzīvojam tā, it kā šīszemes dzīve mums dota bezgalīga. Bija veļu laiks rudenī ar savām tradīcijām, kur viena no svarīgākajām bija Simjūda diena oktobra beigās kā noslēdzošā veļu laika diena, kad rīkoja pēdējo mielastu un veļus sūtīja atpakaļ.

Arī mūsdienās reinkarnacioloģija nav nekas jauns un nezināms. Plašākai sabiedrībai zināmākais ir filozofijas doktors, hipnoterapeits Maikls Ņūtons, kurš savā praksē izmantoja regresijas terapiju un ir sarakstījis vairākas grāmatas par dvēseļu ceļojumiem, ko pierakstījis no savu klientu stāstītā par viņu dvēseles ceļojumiem dzīves laikā, iepriekšējās dzīvēs un starpposmā starp tām. Protams, ir vēl daudzi speciālisti, kuri izmato šo metodi.

Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus reinkarnacioloģijas metodi izmanto, uztur un attīsta Inga Ružicka, bet pašos pirmsākumos šīs metodes autors, balstoties uz dažādu speciālistu praksēm un pieredzēm, ir Māris Drešmanis. Reinkarnacioloģijas akadēmija sagatavo šīs jomas speciālistus kopš 2013. gada. Latvijā Inga Ružicka ir vienīgā, kas pasniedz šo metodi.