Nejauša sakritība, ka laikā, kad visu Latviju pāršalca nu jau eksprezidenta Valda Zatlera vēsturiskais lēmums atlaist Saeimu, arī daļa mūsu valsts mednieku pieņēma nozīmīgu lēmumu – nodibināja Latvijas mednieku savienību (LMS).Kalendārais gads tuvojas izskaņai, politiskajā dzīvē jau darbu uzsākusi nākamā Saeima, Latvijai ir jauns prezidents. Lai noskaidrotu, ko šajā laikā paveikusi jaundibinātā mednieku organizācija un kādas ir tās nākamā gada ieceres, uz sarunu aicinājām LMS nacionālās padomes priekšsēdētāju Vilni Jaunzemu, kurš reizē ir arī viens no organizācijas izveidošanas idejas autoriem.Posms ir beidziesJa vērtē aizvadīto gadu, tad pirmais posms, kas paredzēja visu novadu mednieku apvienošanu, ir pabeigts. Šobrīd LMS apvieno 200 klubus jeb aptuveni 4500 biedrus. Tā ir no vienas piektās līdz vienai ceturtajai daļai aktīvo Latvijas mednieku. Priekšsēdētājs vērtē, ka aktīvākie joprojām ir Kurzemes un Sēlijas pārstāvji, bet ne mazāk nopietna pārstāvniecība ir arī pārējos novados. “Šis posms ir beidzies, bet vienlaikus radušās jaunas problēmas, un darba nav palicis mazāk. Nepārtraukti ir jārod jaunas idejas. Tiklīdz nedomāsim, nekas uz priekšu nevirzīsies,“ uzsver V. Jaunzems.Būs jāspriež kongresāJa šobrīd organizācija darbojas līdzīgi kā savulaik Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība (LMMB), tad visbūtiskākā atšķirība ir tā, ka LMS aktīvistus vada entuziasms un viņi pārējo mednieku labā strādā, ieguldot savus līdzekļus un brīvo laiku. LMMB katrā rajonā bija divi vai trīs algoti darbinieki. Par risinājumu medniekiem būs jāspriež kongresā, kas notiks nākamā gada sākumā. Kurzemes mednieku ierosinājums ir organizācijā noteikt biedru naudu, kas varētu būt divi lati. Tiek plānots mednieku motivācijai ieviest biedru kartes, kas kalpotu arī dažādu atlaižu iegūšanai medību inventāra saņemšanai vai mācībām. Grozījumi Medību likumāIepriekš minētais ir tuvākās nākotnes plāns, bet šobrīd LMS aktīvi piedalās likumdošanas darbā. Viņi kopā ar pārējām ieinteresētajām organizācijām, tai skaitā medniekus pārstāvošajām – Latvijas mednieku asociāciju un medniekiem.lv, strādā pie grozījumiem Medību likumā. Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrijā sagatavoto Medību likuma Grozījumu projektu izskatīja darba grupa, kurā LMS pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Ainars Pencis. Kopā ar viņu strādāja visu pārējo mednieku biedrību, kā arī dabas aizsardzības un zemnieku organizāciju pārstāvji.A. Pencis secina, ka grupā nav bijušas domstarpības un 14 pirmie izskatītie projekta punkti apstiprināti ar nenozīmīgām niansēm. Nākamā grupas tikšanās reize paredzēta janvārī.Būs jārod kompromissPirms tam LMS pārstāvji no deviņiem reģioniem tikās Rīgā. Par to V. Jaunzems ir īpaši gandarīts, jo vīri, lai spriestu par likuma izmaiņām, bija atraduši iespēju veltīt savu laiku un mērot ceļu pat no Liepājas un Daugavpils. Viņš piebilst, ka medniekiem būs jārod kompromiss. “Mēs būtu priecīgi, ja paliktu vecais likums, jo mednieki jaunajā variantā zināmā mērā būs zaudētāji. Lauksaimniekiem, piemēram, ir pavisam citas intereses. Viņiem patiktu, ja dzīvnieki dzīvotu un būtu apskatāmi tikai parkos,” ironizē organizācijas vadītājs. Sarunas noslēgumā LMS līderis aicina organizācijai pievienoties arī tos medniekus, kuri līdz šim aktīvi nav iesaistījušies savu interešu aizstāvībā, lai visi kopīgi meklētu risinājumus sava vaļasprieka pilnveidošanai un attīstīšanai. Šo sabiedrisko darbu simboliski var salīdzināt ar nopietni organizētām kolektīvajām medībām. Ja mežā medījums ir, tad no tā, kā izdzīs mastu, būs atkarīga medību veiksme.
