Ugunsgrēks izposta Smiltenes pagasta Mācītājmuižu

Smiltenes pagastā, netālu no Smiltenes pilsētas, pirmdienas, 20. marta, vēlā pēcpusdienā ugunsgrēkā zudībā gājusi Smiltenes vēstures lieciniece – Mācītājmuiža, viena no senajām Ziemeļvidzemes mācītājmājām (uzcelta 1790.–1793. gadā), kas saistīta ar visiem ievērojamajiem Smiltenes mācītājiem, jo īpaši ar Kārli Kundziņu un viņa ģimeni.

Ugunsgrēks izjaucis arī Mācītājmuižas īpašnieces Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes ieceri pārdot šo īpašumu, ja tam uzrastos pircējs. Draudzei pašai nav tādu līdzekļu, kādus prasīja šīs ēkas atjaunošana un apsaimniekošana.

Draudze neaicinās policiju uzsākt krimināllietu

Izsaukumu uz ugunsgrēku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 20. martā  saņēma pulksten 16.48. Pēc sākotnējās informācijas, bez uzraudzības bija atstāta plīts un uz plīts bija aizdedzies katls ar ēdienu.

Mācītājmuižai blakus esošās mājas iedzīvotājs stāsta, ka kaimiņi liesmas jumtā pamanījuši ap pulksten 16.30. Vai viņu norādītais laiks ir precīzs un vai VUGD izsaukums bija vai nebija novēlots, atbildes nav, taču tad, kad ap pulksten 17 ieradās pirmie ugunsdzēsēji glābēji, mājas otrais stāvs dega ar atklātu liesmu un kaut ko saglābt bija par vēlu.

Notikuma vietā strādāja VUGD Smiltenes, Valkas, Valmieras un Jaunpiebalgas posteņu 15 ugunsdzēsēji glābēji, bija piesaistītas četras autocisternas, kā arī autokāpnes ugunsgrēka apmēru  dēļ, – divstāvu  māja dega 450 kvadrātmetru lielā platībā. Notikuma vietā ieradās arī Valsts policija un Smiltenes novada Pašvaldības policija, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu brigāde.

Ugunsgrēks tika likvidēts pulksten 00.06. Māja tobrīd bija neapdzīvota, tāpēc cietušo nav.

Valsts policijā par ugunsgrēku ir uzsākta resoriskā pārbaude (tā ir faktu un apstākļu skaidrošana par notikumu, vai ir saskatāmas likumpārkāpuma pazīmes, lai pieņemu tālāk lēmumu par virzību – administratīvo procesu, kriminālprocesu, vai arī nesākt neko).

Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes padome jau nākamajā dienā pēc ugunsgrēka uzklausīja cilvēku, kuram bija uzticējusi Mācītājmuižas pieskatīšanu, un nolēma  nelūgt Valsts policiju uzsākt  krimināllietu par notikušo, “Ziemeļlatviju” informē Smiltenes luterāņu draudzes padomes locekle Gita Mūrniece. “Draudzes padome nolēma, ka ugunsgrēks nav ļaunprātīgas rīcības rezultāts, bet noticis neuzmanības dēļ. Un, ja arī mēs kādu sāktu tiesāt, tad vai no tā atgūtu īpašumu?” retoriski taujā Gita Mūrniece.

Cilvēks, kuram draudze uzticēja īpašuma pieskatīšanu, ir tas pats vīrietis, vārdā Renārs, uz kuru “Ziemeļlatvijai” norādīja Mācītājmuižas kaimiņi, stāstot, ka 20. martā (ugunsgrēka dienā) viņš pie Mācītājmuižas zāģējis un skaldījis malku, un braukājis ar traktoru.

Nākamajā dienā pēc ugunsgrēka šo jauno vīrieti pie Mācītājmuižas nejauši sastapa Latvijas Radio un Re:TV žurnāliste Gunta Matisone, kad viņa kopā ar operatoru ieradās veidot sižetu.

Pie ēkas stāvējuši trīs vīrieši, arī kāds gados jauns cilvēks, kurš izrādījies kaimiņu mājās pieminētais pārvaldnieks Renārs.

“Viņš stāstīja, ka pieskata īpašumu (Mācītājmuižu – redakcijas piezīme), lai to neizdemolē, neizvanda, kā arī apkopj apkārtni. 20. marta pēcpusdienā šeit bijis, lai baznīcai zāģētu un skaldītu malku. Esot iekurinājis plīti, lai sasildītos pēc malkas skaldīšanas, skatījies, – sāk dūmi kūpēt. Uzgājis augšā, atvēris durvis, bet tur liesmas priekšā. Izsaucis ugunsdzēsējus. Vai tur krāsns, vai vecie elektrības vadi, viņam esot grūti teikt (elektrības padeve mājai bija, to atvienoja ugunsgrēka laikā – redakcijas piezīme),” “Ziemeļlatvijai” stāsta Gunta Matisone.

Tā notiek, kad naudu dod tikai spainīšiem

“Ziemeļlatvijai” ar Renāru neizdevās sazināties. Aicināts izteikt viedokli par notikušo ugunsgrēku, viņš 22. martā atsūtīja īsziņu, ka šobrīd nespēj sniegt komentāru par notikušo Smiltenes Mācītājmuižas nelaimes gadījumu psiholoģiskā un veselības stāvokļa dēļ.

Gita Mūrniece uzteic Renāra paveikto Mācītājmuižas pieskatīšanā un apkārtnes sakopšanā. Kad pirms diviem gadiem cilvēku neapdzīvoto Mācītājmuižu sāka apsēst vandaļi (ēkai tika izsisti logi, vienā no telpām bija kurināts ugunskurs), draudze jauno vīrieti lūdza pieskatīt ēku un tās apkārtni, un viņš labi ticis ar šo darbu galā, apzinīgi izturoties pret saviem pienākumiem, – bija labs saimnieks. Vasarās pie ēkas vienmēr bijusi nopļauta zāle un latvāņi.

Gita Mūrniece atzīst, ka tagad visi ir sakreņķējušies, ka postā aizgājusi liela vērtība. Arī viņa kā smilteniete četrās paaudzēs saka – jā, Mācītājmuiža bija liela vērtība.

“Man ir ļoti skumji. Taču pirms tam vairākkārt, esot draudzes padomē un kā draudzes priekšniece, esmu vērsusies gan pie kultūras cilvēkiem Rīgā, gan pie Valsts prezidenta padomniekiem ar lūgumu iedot līdzekļus šādu kultūrvēsturisko ēku izpētei un rekomendācijām to sakopšanā, jo tādi projekti ir ilglaicīgi un finansiāli ietilpīgi. Vēl nesen, kad Smiltenē vizītē ieradās kultūras ministrs Nauris Puntulis, arī viņam ierosināju, lai valsts uzņemas šādu izpēti, uz ko ministra atbilde bija – diemžēl Kultūras ministrijai šogad šādiem mērķiem iedalīti tikai 500 000 eiro, bet valstij, pašvaldībām vai privātpersonām piederošu dažādu kultūras pieminekļu ir vairāk nekā 7000.  Es uzskatu, ka valstij beidzot ir jāpieņem lēmumi, ko mēs darām ar tām brīnišķīgajām vērtībām, kas iet bojā. Ar vaimanām neko nepanāksim. Šis var būt pārdomu brīdis par tām muižām, kurām ir līdzīgs stāsts.  Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde gan atvēl naudu projektiem, bet es uzskatu, ka tas ir tik niecīgi, ka knapi iznāk visiem kultūras pieminekļiem priekš spainīšiem, lai paliktu apakšā, kur ūdens tek no jumtiem,” uzsver Gita Mūrniece.

Viņa nenoliedz, ka Mācītājmuižas ēka bija sliktā stāvoklī, tāpēc arī draudze visiem potenciālajiem īrniekiem, kuri tur gribējuši dzīvot, atteikusi drošības apsvērumu dēļ. Komentējot ugunsgrēku Mācītājmuižā, uz mājas slikto stāvokli norāda arī sociālo tīklu lietotāji, kuri šajā mājā bijuši – ēka esot bijusi nolaista, īsta “bēdu leja”, arī skursteņi un plītis bijušas vecas.

Uz to Gita Mūrniece atgādina, ka draudze pastāv tikai no tiem cilvēkiem, kurus iesvēta, un tikai no viņu samestās jeb ziedotās naudas. Lai varētu atjaunot Mācītājmuižu, draudze pat ārzemju latviešu preses izdevumā ar Daces Micānes-Zālītes kā raksta autores palīdzību meklējusi Kārļa Kundziņa dzimtas cilvēkus, kuri vēlētos šo īpašumu pārņemt, taču neviens neatsaucās.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka nesen notikušie Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas un atjaunošanas darbi, kas bija lielākie un vērienīgākie tās pastāvēšanas vēsturē, notika, pateicoties galvenokārt privātiem ziedotājiem, no kuriem lielāko summu privāti ieguldīja Gita Mūrniece. 

Kas notiks ar drupām, atbildes nav

Taujāta, kas notiks ar nodegušās Mācītājmuižas ēkas drupām, Gita Mūrniece atteic, ka šobrīd viņai uz to nav atbildes. Vismaz draudze ēku noteikti neatjaunos.

“Īpašuma tiesības draudzei uz Mācītājmuižu tika atjaunotas pirms 30 gadiem, bet tikai pagājušajā gadā beidzot tika pabeigta īpašuma uzmērīšana, jo draudzei tam nebija naudas. Tie ir tūkstoši. Mums palīdzēja Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, finansējot izdevumus. Jau pirms gada nolēmām virzīt Mācītājmuižu uz pārdošanu, ar domu, ja pārdosim, tad lūgsim jauno īpašnieku atstāt vienu stūrīti Kārļa Kundziņa piemiņai, jo viņš, kalpojot Smiltenē, ienesa lielu gaišumu gan kā mācītājs, gan kā skolotājs, gan kā biedrību vadītājs,” stāsta Gita Mūrniece.

Ugunsgrēks Mācītājmuižā piesaistījis ļoti lielu sabiedrības uzmanību, taču visvairāk pārdzīvo tie cilvēki, kuriem ar šo māju saistās personiskas atmiņas.

“Rokas un kājas trīcēja, kad filmēju pirmos ugunsgrēka video. Nevarēju nomierināties,” “Ziemeļlatvijai” teic smilteniete Agita Ļeļeva. Mācītājmuižā, tieši bijušajā mācītāja Kārļa Kundziņa dzīvoklī, viņa ar savu ģimeni dzīvoja no 1983. līdz 1994. gadam, tur piedzimušas un uzaugušas viņas jaunākās meitas.

Taujāta, kāpēc ieradās ugunsnelaimes vietā, Agita atteic īsi, bet kodolīgi – “lai būtu vismaz pēdējā gaitā kopā ar māju”.

GALERIJA: Ugunsgrēks izposta Smiltenes pagasta Mācītājmuižu

UZZIŅAI

Par Mācītājmuižu (saīsināti no informatīvā stenda pie ēkas)

Mācītājmuiža ir viena no senajām Ziemeļvidzemes mācītājmājām, celta 1790.–1793. gadā. Savulaik atzīta par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli.

Mācītājmuižas arhitektoniski telpiskais risinājums un materiālā uzbūve maz mainījusies līdz mūsdienām. Šeit redzamas greznas klasicisma stila ārdurvju vērtnes ar rokoko stila eņģēm. Vestibilā saglabājies divviru sienas skapis. Uzmanības vērtas ir ēkas jumta koka konstrukcijas, kāpņu margas, dēļu grīdas, iekšdurvju vērtnes un manteļskurstenis. Zem ēkas atrodas cilindra un krusta velvēm segti pagrabi.

Mācītājmuiža ievērojama kā sava laika Smiltenes lauku draudzes garīgās un saimnieciskās rosmes un dzīves centrs. No 1880. gada mācītājmuiža ir saistīta ar mācītāja, vēlāk prāvesta Kārļa Kundziņa ģimeni. Kārlis Kundziņš bija draudzes mācītājs 58 gadus un Valkas iecirkņa prāvests 17 gadus.

Smiltenes draudzes Mācītājmuiža ir ievērojama vietzīme, kas glabā liecības gan par 18. gadsimta arhitektūras vēsturi, gan saistīta ar Latvijas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta ievērojamu   latviešu teologu un arhitektu dzimtu. Šeit dzimuši un izglītību ieguvuši Kārļa Kundziņa bērni.

1944. gadā iesākās muižas nacionalizācija. Mācītājmuiža un jauniešu māja tika pārvērstas par graudu noliktavām. Ignorējot draudzes sūdzības, pastorāta ēkas un zemi pārņēma Smiltenes ciema Staļina vārdā nosauktais lauksaimniecības artelis, vēlāk kolhozs.

Ēkas pārvērš par kopmītnēm. Svešu ļaužu piepildīta, Mācītājmuiža tiek pārdēvēta par “Līdumiem”.

Atjaunojot Latvijas valsts neatkarību, 1991. gadā draudze iesniedz lūgumu par Mācītājmuižas īpašumu atgūšanu. Denacionalizācijas process noslēdzas 1996. gadā.

2015. gadā draudze uzsāka Mācītājmuižas un tās apkārtnes sakopšanu. Šobrīd draudze ir atvērta  un atrodas meklējumos par Mācītājmuižas nākotni.