Sadarbības partneru tikšanās Hamburgā

Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Madara Ciemiņa no 20. līdz 22.oktobrim piedalījās biedrības “Hanzas Parlaments” rīkotajā sadarbības partneru pasākumā par darba vidē balstītām mācībām (DVBM) un DVBM vadītāju sagatavošanu. Biedrība apvieno vairāk nekā 50 tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameras, kā arī līdzīgas organizācijas visā Baltijas jūras reģionā.

Hanzas Parlamenta mērķis – stiprināt vidējos un mazos uzņēmumus. “Tikšanās laikā Hansas Parlamenta pārstāvji pastāstīja, kā darba vidē balstītas mācības organizē Vācijā, pārrunājām, kā veicināt to popularitāti Baltijas valstīs,” stāsta Madara Ciemiņa. Pasākums tika organizēts “Erasmus+” stratēģisko partnerību projekta “Baltic Examples of Excellence in Workbased Learning” (ExcellWBL, Nr. 2019 – 1 – LV01 – KA202- 060413) ietvaros. No Latvijas pasākumā vēl tika pārstāvēts Ogres tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Daugavpils tehnikums, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, SIA “Baltic Bright”. Pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Veru tehnikuma Igaunijā un Viļņas tehnikuma Lietuvā.

“Bijām arī ģildē, kas nodrošina nākamo santehniķu un galdnieku apmācību. Būtiski, ka Vācijā duālo apmācību atbalsta vairāk nekā 90% lielo uzņēmumu. Patiesībā – tas ir viņu pienākums. Profesionālās izglītības prestižs Vācijā ir krietni augstāks, nekā Baltijas valstīs. 2020.gadā vairākums profesionāli izglītojošo skolu audzēkņu Vācijā saņēma 965 eiro lielu stipendiju (bruto). Jauniešiem tas, protams, ir ļoti motivējoši. Vācijas uzņēmējiem dalība amatniecības kamerā ir obligāta. Vienlaikus tas nozīmē arī materiālo atbildību, investīcijas nozares attīstībā un jauno speciālistu sagatavošanā. Latvijā dalība Tirdzniecības vai rūpniecības kamerā nav obligāta. Uzņēmējiem joprojām bieži pietrūkst motivācijas ņemt praksē un apmācīt jaunos speciālistus.  Mazie uzņēmumi bieži ir nestabili.”

75% laika uzņēmumā, 25% – skolā

“Hamburgā vien ir 40 profesionāli izglītojošās skolas, kurās var apgūt 300 dažādas profesijas,” stāsta Madara Ciemiņa. “Pilsētā darbojas 15 000 uzņēmumu. Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc darbaspēka, tiek darīts viss iespējamais, lai jaunos profesionāļus ātrāk sagatavotu darba tirgum. Tāpēc audzēkņi 75% mācību laika pavada uzņēmumos, bet tikai 25% laika skolā. Profesionāli izglītojošo skolu jaunieši apgūst tikai četrus vispārizglītojošos priekšmetus – sportu, sociālās zinības / ētiku, vācu valodu un angļu valodu. Pārējie – t. i. 2/3 mācību stundu ir profesionālie mācību priekšmeti, kuros integrēti citi vispārizglitojošie priekšmeti.

Šobrīd Vācijā populārākās puišu profesijas – automehāniķis, rūpniecības mehāniķis, komersants un pavārs. Meitenes visbiežāk izvēlas mācīties par lietvedēm, mazumtirdzniecības speciālistēm, frizierēm, sekretārēm, viesnīcu pakalpojumu speciālistēm.”

500 000 jauno speciālistu gadā

“Audzēkņa profesionālo meistarību Vācijā novērtē attiecīgās amatniecības kameru pārstāvis, skolas pārstāvis un tās kompānijas pārstāvis, kura uzņēmumā viņš mācījies,” informē Madara Ciemiņa. “Duālā izglītība tur ir viens no stūrakmeņiem, kas palīdz veiksmīgi nodrošināt vajadzīgos 500 000 jauno speciālistu gadā. Profesionālās izglītības iestādēm ir laba sadarbība ar amatnieku ģildēm, asociācijām, tirdzniecības un rūpniecības kamerām. Šī izglītības sistēma ir tik labi izstrādāta un pārbaudīta, ka jaunieši patiesi uzticas skolai, valstij un uzņēmumiem, kas labprāt ņem darbā praktikantus.”

Madaras Ciemiņas secinājumi pēc Vācijā redzētā: Latvija ir citā sociālekonomiskajā situācijā, tajā vēl nav stabilu darba vidē balstīto mācību tradīciju. Vācijā arī izstrādāta vienota informatīvā platforma, kur darba devēji var regulāri iegūt informāciju par sev interesējošo profesiju jaunajiem speciālistiem. Izglītības iestādes ļoti reklamē audzēkņus. Tā patiesi ir stabila trīspusēja sadarbība – skola – jaunietis – uzņēmums.”