Šī ziema visus, tostarp arī autovadītājus, pārsteidz ar krasi mainīgiem laika apstākļiem. Transportlīdzekļu vadītāji, kas ikdienā mēdz Valkā šķērsot rekonstruēto Ausekļa ielas tiltu, pauž satraukumune tikai par satiksmes drošību, bet arī iespējamo tilta seguma bojāšanos.
Nesen sociālajos tīklos domu apmaiņu izraisīja valcēnietis, autovadītājs un Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolotājs Valdis Jerums. Viņš raksta: “Pēc Ausekļa ielas seguma atjaunošanas uz tilta pār Pedeli uzstādītie stabiņi traucē notīrīt sniegu, tāpēc uz tilta virsmas veidojas peļķes. Zem sniega paliek noteces. Uz tilta virsmas asfalta, stāvot ūdenim, ar laiku izveidojas ceļa seguma bojājumi. Savukārt, regulāri mainoties āra temperatūrai no plus grādiem uz mīnus grādiem un otrādi, tilta virsma apledo atšķirīgi no apkārtnes. Slapjā tilta virsma palielina arī braukšanas risku. Pirms šī tilta rekonstrukcijas liekais ūdens notecēja vai arī palika vietā, kur pašlaik atrodas šie stabiņi, vai aiz tiem.”
Novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gints Stālmeisters skaidro: “Ausekļa ielas rekonstrukcijas projektu izstrādāja SIA “Ceļu komforts”. Šo projektu apstiprināja, un aizvadītajā gadā būvdarbus veica SIA “8.CBR”. Uz šī tilta kopumā ir ietīkotas sešas noteces un četras gūlijas. Tilta katrā pusē ir pa divām gūlijām. Lai uz tilta neveidotos ūdens, novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa regulāri iztīra šīs gūlijas. Tīrīšanas biežums ir atkarīgs no laika apstākļiem. Ar šiem ierobežojošiem un atstarojošajiem stabiņiem tilts netika sašaurināts. Tas ir tādā pašā platumā kā Ausekļa iela. Šos stabiņus uzlika, lai, tīrot sniegu, to neuzšķūrētu uz tilta ietves daļas, kā arī lai pasargātu gājējus no apšļākšanas ar netīru palu vai lietusūdeni.”
Spriežot pēc novada pašvaldības amatpersonas “Ziemeļlatvijai” sniegtās atbildes, pašvaldība problēmas ar Ausekļa ielas tiltu nesaskata.
Rakstot par šo bēdīgi slaveno stabiņu uzstādīšanu, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka sākotnējā projekta izstrādes gaitā tika vērtēta iespēja tilta pār Pedeli zonā uzstādīt aizsargbarjeras, kas būtu gājēju un autobraucēju drošības uzlabošanas labākais iespējamais risinājums. Taču, veicot tilta vizuālo apsekošanu, konstatēja, ka barjeru uzstādīšana atbilstoši normatīviem (barjeru uzstādīšanai ir izvirzītas stingras drošības prasības attiecībā uz transporta slodžu radītām deformācijām un noturību avārijas gadījumā) prasītu iejaukšanos tilta konstrukcijās un, iespējams, daļēju to pārbūvi. Līdz ar to plānotā būvniecība klasificētos kā 3. grupas būves būvniecība, ko nebūtu iespējams īstenot esošā ielas projekta ietvaros. Papildus atsevišķu tilta konstrukciju pārbūvei būtu nepieciešams pārbūvēt arī tilta pieejās esošās inženierkomunikācijas, kas atrodas drošības barjeru zonā, kas būtiski palielinātu kopējās ielas pārbūves izmaksas un būvprojekta izstrādes termiņus, kas radītu risku zaudēt valsts līdzfinansējumu attiecīgajā plānošanas perioda programmā. Tādēļ tika nolemts uzstādīt signālstabiņus ar nolūku uzlabot mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju – drošību: tie veicinās samazināt ātrumu tilta zonā, kā arī atvirzīs automašīnas tālāk no gājēju zonas; tilta zonā ielas garenkritums ir minimāls, lietainā laikā un atkušņa periodā tiks samazināta iespēja apšļakstīt gājējus.
Reklāma