Sandra Pētersone
Kur ir pārējie 11 Smiltenes novada domes deputāti no 15, jo tieši deputāti izlems Bilskas pamatskolas likteni, kāpēc viņi nedzird, kas mūs satrauc? Vai kāds šobrīd var pateikt, vai jaunajā 2023./2024. mācību gadā skola Bilskā būs?
Tie bija vieni no jautājumiem, ko 9. februāra vēlā vakarā ļaužu pārpildītā Bilskas pamatskolas zālē skolēnu vecāki un skolotāji gandrīz trīs stundu ilgā sanāksmē uzdeva Smiltenes novada pašvaldības pārstāvjiem.
Grib atstāt tikai pirmsskolu
Bilska Smiltenes novadā bija nākamā vieta pēc Launkalnes un Trapenes, kur ieradās Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs un novada deputāts Edgars Avotiņš, deputāti Inga Ērgle (Smiltene), Iluta Apine (Ape) un Jānis Āboliņš (Drusti), Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs un pašvaldības administrācijas pārstāvji, lai informētu iedzīvotājus par Smiltenes novada pašvaldības izglītības nozares stratēģiju 2023.–2028. gadam (skolu tīkla optimizāciju) un par plānotajām pārmaiņām šo apdzīvoto vietu izglītības iestādēs.
Jau pieminētās stratēģijas izstrādes darba grupas priekšlikums ir pārskatīt pamatskolas posma (1.–9. klases) nepieciešamību Bilskā un atstāt tagadējās skolas trīsstāvu ēkā tikai pirmsskolas grupiņas, kas varētu būt, piemēram, Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” struktūrvienība.
Vai tā notiks vai ne, lēmums būs jāpieņem Smiltenes novada domes deputātiem, vēlākais, šī gada aprīlī. Ja viņi teiks “jā” darba grupas priekšlikumam un teiks “nē” Bilskas pamatskolai, tad perspektīvā uz tagadējo skolas ēku pārcelsies Bilskas pagasta pārvalde, feldšerpunkts un bibliotēka, lai plašais nams būtu apdzīvots. Savukārt namā, kur tagad atrodas šīs iestādes, Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone ierosina tādā gadījumā izbūvēt īres dzīvokļus jaunajām ģimenēm.
Tie Bilskas pamatskolas audzēkņu vecāki, kuri ieradās uz sanāksmi, iestājās par skolas saglabāšanu Bilskā, savu nostāju motivējot ar to, ka bērni šajā izglītības iestādē jūtas kā mājās, ar to, ka Bilskas skolas klasēs, salīdzinot ar Smiltenes vidusskolu, ir krietni mazāks skolēnu skaits, līdz ar to skolotājam ir individuāla pieeja katram bērnam, kas ir ļoti svarīgi, turklāt ne visi skolēni var iejusties pilsētas skolu lielajās klasēs.
Bilskēniete Agnese Celma pēc sanāksmes “Ziemeļlatvijai” atzina, ka viņu visvairāk satrauc neziņa par to, vai skola Bilskā jaunajā mācību gadā būs vai nebūs, jo viņas meitai tieši tad jāsāk mācīties 1. klasē. Šobrīd Agneses meita apmeklē Bilskas pamatskolas pirmsskolas sagatavošanas grupiņu.
“Neesmu sagatavojusies tam, ka man bērns būs jāsūta uz Palsmani vai citu tuvāko skolu. Es gribētu, lai skola būtu tepat Bilskā. Es šajā skolā esmu mācījusies visus deviņus gadus, šī ir mana skola. Arī mana vecākā meita te pabeidza 9. klasi. Ja skolu Bilskā tomēr slēgs, tad es, ja kursētu autobuss, meitu sūtītu uz Palsmanes pamatskolu, nevis uz Smilteni. Mazās skolās ir mierīgāk,” viedokli pauž Agnese Celma.
Izglītība kļūst arvien dārgāka
Bilskas pamatskolā šajā mācību gadā no 1. līdz 9. klasei mācās 47 skolēni, strādā 11 pedagogi. Audzēkņu vidū ir bērni no Bilskas pagasta, Smiltenes, Vijciema (Valkas novads) un Plāņiem (Valmieras novads). Pirmsskolas grupiņās ir 44 audzēkņi, viņus māca trīs skolotājas.
Bilskas pamatskolas direktore Mārīte Jansone “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka viskritiskākais posms skolā ir 5.–6. klase, jo tajās ir vismazāk skolēnu (5. klasē – trīs, 6. klasē – pieci).
Tieši mazais izglītojamo skaits klasēs ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc izglītības stratēģijas izstrādes darba grupa ierosina deputātiem Bilskā pārskatīt pamatskolas posma nepieciešamību. Sanāksmē prezentētajos aprēķinos redzams, ka Bilskas pamatskolā izmaksas par vienu izglītojamo mēnesī ir vienas no lielākajām Smiltenes novadā – 254,2 eiro mēnesī (2021. gadā). “Izglītības iestāžu infrastruktūras, tai skaitā ēku, apsaimniekošana un uzturēšana ir viens no lielākajiem izdevumiem. Skolās, kurās ir lielas ēkas, bet ne tik liels bērnu skaits, izdevumi paaugstinās un vairāk tiek novirzīti tieši ēku uzturēšanai, nevis materiāli tehnisko resursu nodrošināšanai, atbalsta personālam un tamlīdzīgi,” sanāksmē uzsvēra Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs (viņš ir arī darba grupā, kas izstrādāja jau pieminēto izglītības stratēģiju).
Stratēģijā secināts, ka Bilskas pamatskolas stiprās puses ir individuāla pieeja, pagarinātās grupas iespējas, iekļaujošas izglītības iespējas skolēniem, kuri nevar mācīties lielās klasēs, tradīcijas.
Vājās puses ir mazas slodzes pedagogiem, skolēnu pārvadājumi – dārgi un ilgi, izmaksas par skolēnu, atbalsta personāla trūkums, speciālo programmu nerealizēšana.
Iespējas ir vides izglītības programmas, bet draudi – skolēnu došanās uz tuvumā esošo Smilteni (tā no Bilskas ir 10 kilometru attālumā), vietējās kopienas un pedagogu novecošanās, skolēnu/skolotāju proporcija, skolēnu migrēšana.
Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš jau iepriekš un tagad arī sanāksmē Bilskā uzsvēra, ka skolu tīkla optimizācija Smiltenes novadā ir nepieciešama, jo pašvaldības finansētais izglītības process kļūst arvien dārgāks, bet reorganizācijas rezultātā varētu iegūt naudu, ko ieguldīt atpakaļ nozarē un nodrošināt visiem Smiltenes novada skolēniem vienādi kvalitatīvu izglītību.
“Mums ir gana daudz izaicinājumu, kas mūs sagaida nākotnē. Tās ir problēmas ar dzimstību, jo bērnu katru gadu kļūst arvien mazāk (2022. gadā Smiltenes novadā piedzima 157 bērni – redakcijas piezīme). Problēma ir pedagogu trūkums, tās risināšanā pašvaldībām būs jāiesaistās arvien aktīvāk un būs jāfinansē pedagogi arī no pašvaldības budžeta, nevarēs paļauties tikai uz valsts mērķdotāciju (valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai – redakcijas piezīme). Novada skolās ir atšķirīga materiāli tehniskā bāze, trūkst atbalsta personāla. Tās ir lietas, kas mums noteikti jārisina. Varam pievērt acis vēl uz kādiem pāris gadiem, bet varam apsteigt šos notikumus un jau tagad esošo finansējumu, ko ietaupām, reorganizējot skolu tīklu, ieguldīt izglītībā tajās skolās, kas paliek,” sanāksmē uzsvēra Edgars Avotiņš.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau paziņojusi, ka skolotāju darba samaksas pieaugums valstī ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un viens no tiem ir skolu tīkla optimizācija. Līdz 2026. gadam Latvijā ir plānots reorganizēt vai slēgt līdz 30 procentiem skolu.
Piedevām jau šogad vasarā stāsies spēkā IZM kritēriji, atbilstoši kuriem vairs nevarēs būt apvienotās klases, būs noteikts minimālais audzēkņu skaits klasē (12), taču Smiltenes novada pašvaldība uz tik lielu skaitu nevirzīsies, Bilskas skolēnu vecākiem skaidroja pašvaldības pārstāvji.
Par skolām balso bērnu vecāki, tās izvēloties
Neraugoties uz pašvaldības pārstāvju argumentiem un viņu vairākkārt uzsvērto, ka Smiltenes novada pašvaldības izglītības nozares stratēģiju izstrādājuši nozares speciālisti un šis dokuments balstās uz datu analīzi, sanāksmē klātesošie Bilskas pagasta iedzīvotāji aicināja vietvaru saglabāt skolu Bilskā. Arguments, ka Smiltenes vidusskolai ir pietiekami liela kapacitāte telpu platības ziņā un tā var uzņemt lielāku audzēkņu skaitu, arī no Bilskas pagasta, vecākus nenomierināja.
Zālē klātesošo emocijas sita augstu vilni, līdz pat aicinājumam valdībai kopumā nepazemot laukus, lauku cilvēkus un lauku skolotājus, radot priekšstatu, ka lauku skolās ir zemāka izglītības kvalitāte nekā pilsētu skolās.
Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone, kurai Bilskas pamatskola ilgi bijusi darbavieta kā skolotājai, sanāksmē novada pašvaldībai izteica trīs priekšlikumus, cerot, ka vismaz vienu no tiem izdosies realizēt.
“Ne sapņos nebija nācis prātā, ka man kādreiz vajadzēs runāt par mūsu skolas slēgšanu. Ideālākajā variantā es teiktu – nost rokas no skolas, jo apzinos, ko vietējai kopienai, ciemam un vietējam pagastam nozīmē likvidēt skolu. Manuprāt, Bilskas skolu var brīnišķīgi izveidot par Smiltenes vidusskolas filiāli, būtu Smiltenes vidusskola ar lauku teritoriju un pie mums no Smiltenes skolas lielajām klasēm varētu braukt mācīties bērni, kuriem ir grūtības lielajā kolektīvā. Un mūsu pirmsskolas grupiņas būtu nevis zem “Pīlādzīša”, bet zem vidusskolas. Mums vajadzētu domāt nevis kā aizslēgt skolu, bet kā radīt vietu, kur bērni būs. Bilskā jau gadiem ilgi dzīvojam skolas slēgšanas draudu ēnā. Nevar cerēt, ka tajās vietās, kur aizklapēs skolas, būs cilvēki. Viņu tur nebūs,” viedokli pauž Linda Karlsone.
Skolēnu vecāki ir tie, kuri balso par to, vai viņu bērniem konkrētā skola der vai neder, atgādina Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Edgars Avotiņš.
“Ir jāuzdod jautājums vecākiem, kas tad ir par iemeslu, kāpēc viņi brauc garām vienai vai otrai skolai. Esmu dzirdējis par konkurenci – “manu bērnu vajag ielikt lielā skolā, lai viņš uzreiz konkurē”, esmu dzirdējis par interešu izglītības pieejamību – “kā uzsāks 1. klasi pilsētā, tā varēs stāties mūzikas vai mākslas skolā” vai argumentu, ka lielā skolā bērni ātrāk kļūs patstāvīgi. Jums, pedagogiem, ir iespēja ar katra bērna vecāku jau pirmsskolā runāt un pārliecināt viņu – “paliekat šeit,” sanāksmē uzsvēra Edgars Avotiņš.
Attiecībā uz Bilskas pamatskolas nākotni šī mēneša Smiltenes novada domes sēdē lēmums netiks pieņemts. Deputāti šajā sēdē balsos par Smiltenes novada pašvaldības izglītības nozares stratēģijas 2023.–2028. gadam nodošanu publiskajai apspriešanai, informē novada deputāte un stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja Inga Ērgle.
#SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma