Launkalnes sākumskola sauc palīgā

Tas bija 2018./2019. mācību gada sākums, kad “Ziemeļlatvija” pirmajā lappusē publicēja lielu fotogrāfiju ar Launkalnes sākumskolas 10 pirmklasniekiem, virsrakstu “Viņi ir nākotnes Latvija” un   vēlējumu – kur bērni, tur nākotne, atgādinot par savienoto trauku principu, kas ir nezūdošs, proti, mēs izvēlamies dzīvot un mācīties tur, kur jūtamies labi.

Ir pagājuši teju pieci gadi, un Launkalnes sākumskolai pienācis smags brīdis – kā patstāvīgas izglītības iestādes tās vairs var nebūt, skolu var pievienot Smiltenes novada Raunas pamatskolai, uz kurieni ar pašvaldības nodrošinātu transportu mācīties tiktu vesti visi 1.–4. klašu skolēni (vecākiem ir tiesības izvēlēties savus bērnus sūtīt uz Smiltenes vidusskolu vai citām skolām, bet tādā gadījumā transporta problēmas varētu gulties uz viņu pleciem).

Vai atkal “paspēlēs kārtīs”?

Otrdien, 31. janvārī, jau pieminēto “Ziemeļlatvijas” numuru ar 2018. gada pirmklasnieku fotogrāfiju Launkalnes pagasta iedzīvotāja, četru bērnu mamma Veronika Felcis ļaužu pārpildītā Launkalnes sākumskolas zālē uzdāvināja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Edgaram Avotiņam ar aicinājumu pašvaldībai un tās deputātiem atļaut Launkalnes sākumskolai strādāt vēl vismaz nākamos piecus gadus, jo sesto piešķirto gadu skola jau nostrādājusi. Uz tik ilgu laiku Launkalnes sākumskola ir saņēmusi akreditāciju uz maksimāli iespējamo termiņu (akreditācija ir process, kura ietvaros vērtē izglītības iestādes un/vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti).

Launkalnes sākumskola ir pirmā izglītības iestāde Smiltenes novadā, uz kuru ieradās novada pašvaldības vadība un vairāki deputāti, lai skolēnu vecākus un citus interesentus klātienē informētu par pašvaldības darba grupas izstrādāto Smiltenes novada pašvaldības izglītības nozares stratēģiju 2023.–2028. gadam un to, kādas pārmaiņas līdz ar to varētu notikt novada skolās.

Uz tikšanos ar Launkalnes pagasta iedzīvotājiem ieradās Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Edgars Avotiņš, deputāti Inga Ērgle (viņa – arī jau pieminētās izglītības stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja), Iluta Apine un Jānis Āboliņš, pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš, Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs un šīs pārvaldes speciālistes.

Gala lēmums par Launkalnes sākumskolas nākotni būs jāpieņem visiem 15 Smiltenes novada pašvaldības domes deputātiem, tas notiks itin drīz – domes sēdē, iespējams, jau 22. februārī, tāpēc aktīvākie launkalnieši nākamās trīs nedēļas centīsies visiem pašvaldības deputātiem pierādīt to, ka Launkalnes sākumskolai jābūt.

Launkalnes sākumskolā ir 1.–4. klase, šajā mācību gadā skolā apvienotajās klasēs mācās 14 skolēni, skolā strādā direktore Ināra Grundāne un četras skolotājas: Ramona Ozoliņa (viņa arī sociālā pedagoģe), Inguna Baumane, Vita Ceriņa (viņa arī logopēde) un Signe Baltere. Papildu tam datoriku 4. klasei pasniedz pirmsskolas izglītības skolotāja Sindija Stālmeistere, kura apgūst datorikas skolotājas specialitāti.

Jā, Launkalnes sākumskola ir vismazākā skoliņa Smiltenes novadā, taču katrs bērns ir svarīgs, tā  nedrīkst būt, ka viņš pazūd dažādos aprēķinos un skaitļos par izglītības iestādes izmaksām un optimizācijas dēļ mazajiem Launkalnes pirmklasniekiem un citiem jaunāko klašu skolēniem rītos agri jāceļas (jau pēc pulksten 6), jāsēžas autobusā, jābrauc uz skolu Smiltenē vai Raunā, kur viņi faktiski pēc stundām ir vieni, gaidot autobusu atpakaļ uz mājām, –  tās ir vienas no lielākajām vecāku bažām, satraucoties par iespējamo Launkalnes sākumskolas reorganizāciju (pašvaldība noraida vārdu “slēgšana”, skolu neesot plāns slēgt, bet apvienot).

Izglītība peļņu nenes, tas ir ilgtermiņa ieguldījums, – šādi pie Smiltenes novada deputātu godaprāta un atbildības sajūtas pret mazajiem launkalniešiem apelē viņu vecāki.

Šo otrdien notikušajā sanāksmē klātesošie vecāki un skolotāji arī uzsvēra pašvaldības pārstāvjiem, ka viņi saredz Launkalnes skolai nākotni, proti, jaunajā 2023./2024. mācību gadā 1. klasē tur plānots uzņemt 10 bērnus, nākamajā mācību gadā skolā būs jau 21 skolēns.

Vecāki arī neizprot, kāds pašvaldībai varētu būt  finansiāls ietaupījums, Launkalnes sākumskolu pārceļot uz Raunas pamatskolu, proti, ēkā, kur atrodas Launkalnes sākumskola, mājo arī tās pirmsskolas izglītības grupiņas, ko pašvaldība neplāno pārcelt nekur citur, proti, tās optimizācija neskartu. Tāpēc ēka tiks apkurināta arī tad, ja tur vairs nebūs sākumskolas, spēkā būs arī pārējie komunālie maksājumi, darbu turpinās vietējā virtuve, ēdinot pirmsskolas grupiņu audzēkņus.

Nākamajā dienā pēc sanāksmes ar “Ziemeļlatviju” sazinājās Launkalnes pagasta iedzīvotāja Līga Klepere, izsakot viedokli un bažas par Launkalnes sākumskolas nākotni.

“Senie nostāsti vēsta, ka Raunas kungs ar Launkalnes kungu spēlēja kārtis un Launkalnes kungs paspēlēja, par to viņam bija jādod zemes raunēniešiem. Un tagad līdzīgi laikam grib to skolu nospēlēt. Mums Launkalnē nav ne feldšerpunkta, ne pasta, ne veikala, ne savas kapsētas. Cilvēki drillē tik ar saviem automobiļiem iepirkties uz Smilteni. Tagad pa ceļam būs jābrauc arī uz Raunu?  Kāpēc mums vēl skolu atņemt? Launkalnes pagastā ir visvairāk ražotņu, kas maksā nodokļus novadā. Un tad skolai nesanāk?” brīnās Līga Klepere.

Svaru kausos skaitļi un vietas piederība

Nesen intervijā “Ziemeļlatvijai” Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, skaidrojot skolu tīkla optimizācijas nepieciešamību, uzsvēra, – “jo mazāks bērns, jo viņam izglītība jāiegūst tuvāk viņa dzīvesvietai”, un pašvaldība vairākumā gadījumu pat nerunājot par sākumskolas posmu.

To, kāpēc sitiens pa sākumskolas posmu tomēr draud Launkalnei un kāpēc lēmums par dažu Smiltenes novada pašvaldības skolu apvienošanu jāpieņem tik ātri, Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs sanāksmē skaidroja ar valdības noteikumiem, pēc kuriem pašvaldībām jāplāno tālākais pedagogu atalgojums un citi izglītības darba aspekti.

Piemēram, Ministru kabineta noteikumi nosaka jaunu finansēšanas modeli, kas paredz skolēnu un skolotāju attiecību 1/10, tāpēc arī pašvaldībai savās izglītības iestādēs jāvirzās uz šo noteikto normu (Launkalnes sākumskolā proporcija ir 1/3,17). Tāpat ir virzība uz to, ka klasēm skolēnu skaita ziņā jābūt pašpietiekamām. un nākotnē nevarēs būt apvienotās klases.

Pēc stratēģijas izstrādes darba grupas apkopotajiem datiem, Launkalnes sākumskolā ir arī vislielākās izmaksas Smiltenes novada pašvaldības skolās par vienu izglītojamo mēnesī (334,53 eiro 2021. gadā).

“Mēs kā pašvaldība esam liela izaicinājuma priekšā saistībā ar izglītību, runājot par tās kvalitāti un speciālistu pieejamību, –  apzināmies to, ka pašvaldībai nākamajos gados būs arvien grūtāk  nofinansēt pilnā apmērā kvalitatīvu izglītību,” sanāksmē uzsvēra Edgars Avotiņš. 

“Katru gadu mazinām mūsu novada attīstības budžetu, un drīz tāda attīstības budžeta nebūs. Tāpēc mums ir jāatrod izglītības sistēmā papildu resursi, lai mēs varētu dot mūsu bērniem modernās tehnoloģijas mūsu izglītības iestādēs, lai mēs radītu iespēju nofinansēt daudzas lietas, ko līdz šim neesam nofinansējuši. Mums jāspēj nodrošināt mūsu pedagogiem lielākas algas, lai viņus nepārpirktu citi novadi. Es saprotu, tie ir sāpīgi lēmumi, kas mums ir jāpieņem, bet pēc reorganizācijas (Smiltenes novada skolu tīkla optimizācijas – redakcijas piezīme) būtu nedaudz vairāk kā pusmiljons eiro, ko varam atstāt šajā skolu tīklā. Mēs varam vēl divus vai trīs gadus tāpat turpināt, neko nemainot, bet pēc tam tāpat būs nepieciešamas izmaiņas,” uzsvēra Edgars Avotiņš, atgādinot arī bēdīgo demogrāfisko situāciju, kad dzimstība visā Latvijā samazinās.

Launkalnes sākumskolas kolektīvs un skolas vecāku padome savukārt lūdz Smiltenes novada pašvaldību atļaut Launkalnes sākumskolai nostrādāt vismaz vēl atlikušos piecus akreditētos gadus (skola tika akreditēta 2022. gadā), jo situācija šajā laikā var mainīties un skolēnu skaits var pieaugt. Launkalni jau tagad par dzīvesvietu izvēlas jaunas ģimenes, ciematā ir zemes gabali, kas paredzēti privātmāju būvniecībai, netālu ir lieli kokapstrādes uzņēmumi, kas meklē jaunus speciālistus.

Launkalnes sākumskola uzsver arī savas spēcīgās puses. Skolai ir nodrošināts kvalificēts pedagoģiskais personāls, tai skaitā logopēds un sociālais pedagogs. Skola realizē divas licencētas pamatizglītības programmas, tā ir programma 1.–4. klasei un speciālās pamatizglītības pirmais posms bērniem ar mācīšanās traucējumiem, kuriem ir nepieciešams atbalsta personāls.

Skolā līdz pulksten 17 darbojas pagarinātā dienas grupa, skolēniem tiek piedāvāta arī interešu izglītībai (vokālais ansamblis un robotikas pulciņš). Pie izglītības iestādes ir iežogota zaļā teritorija, kur skolēni var pavadīt brīvo laiku. Ir nepieciešamais mācību materiālu un sporta inventāra nodrošinājums. Skolēniem dota iespēja nokļūt uz nodarbībām Smiltenes mūzikas skolā, mākslas skolā un sporta skolā.

Prezentējot skolas stipras puses, skolotāja Ramona Ozoliņa uzsvēra, ka akreditācijas komisija skolas kolektīvu novērtējusi kā ļoti draudzīgu un ļoti atzinīgi novērtējusi to, ka skolotājas Ramona Ozoliņa un Inguna Baumane vada stundas apvienotājās klasēs, no tā varot mācīties pedagogi citur Latvijā. “Mēs, skolas kolektīvs, esam savas skolas patrioti un ieinteresēti skolēnos, kuri nāk šeit uz skolu. Darām visu, lai ieliktu labus izglītības pamatus saviem skolēniem, kuri pēc 4. klases dodas projām uz citām novada skolām. Vērtējot pēdējo mācību gadu, kad mūsu skolu pabeidza 10 skolēni, daļa aizgāja uz Smiltenes vidusskolu un trīs no mūsu beidzējiem saņēma sudraba vai zelta liecības,” uzsvēra Ramona Ozoliņa.

Savukārt darba grupa, izstrādājot jau pieminēto izglītības stratēģiju, saredz izglītības iestāžu sadarbību Launkalnē, Raunā un Drustos (tur jau ir Raunas pamatskolas struktūrvienība). No Launkalnes līdz Raunai ir 19 kilometri, tikpat – arī līdz Smiltenei.

“Kā  labākais variants tika saredzēts, ka Launkalnes sākumskola virzās uz Raunas pusi un tiek administratīvi pārvaldīta no Raunas pamatskolas puses. Ņemot vērā profesionālās ievirzes un citu interešu pieejamību, Rauna, manuprāt, būtu izdevīgs variants, jo no šī mācību gada tur jau ir Smiltenes mūzikas skolas realizācijas vieta, un no nākamā gada būs arī mākslas skola. Plānotais transports starp realizācijas vietām būtu daudz izdevīgāks, nekā braucot ar sabiedrisko maršrutu.

Un arī pedagogi, mūsuprāt, būtu ieguvēji, – mērķdotācijas apjoms Raunas pamatskolā pieaug, varbūt parādās rocība, lai skatītos gan uz pedagogu likmēm, gan citiem atbalsta mehānismiem. Runājot  par mērķdotācijas (valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai – redakcijas piezīme) noteikšanas principiem, jau ir pateikts, ka ar neatbilstošu proporciju katru gadu konkrētajai vietai budžets izglītībai tiek samazināts līdz pat brīdim, kamēr to simtprocentīgi dotē pašvaldība,” sanāksmē uzsvēra Edgars Roslovs.

Kā pusē paliks bumbiņa?

Launkalnes sākumskolas vecāku padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes (LU) un Vidzemes augstskolas pasniedzējs Elgars Felcis tomēr aicina Smiltenes novada pašvaldību un tās deputātus nodrošināt Smiltenes novada bērniem pirmā līmeņa izglītību, cik viens iespējams, tuvu viņu dzīvesvietai un atrast Launkalnes sākumskolai citu variantu, lai tā varētu darboties vismaz tik ilgi, uz cik ilgu laiku tā ir akreditēta.

“Ļoti svarīgs ir aspekts, lai bērni saprastu, ka dzīve notiek ne tikai kaut kur tur projām, bet arī šeit, Launkalnē. Mēs nevaram visu sagrūst pāris centros. Tāpēc ir jādod iespēja skolai, kas ir veiksmīgi strādājusi un akreditācijā saņēmusi ļoti labu novērtējumu, pamēģināt citu, C variantu. Demogrāfiskās situācijas aspektā Launkalnes gadījumā jāņem vērā arī migrācijas jautājums, kas ir netipiski novada mērogā. Mēs runājam par uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties,” uzsvēra Elgars Felcis.

Viņa sieva, LU pētniece Veronika Felcis piebilst, ka bērnos caur vietējo sākumskolu veidojas piederības sajūta savam pagastam. “Mēs domājam par saviem bērniem ne tikai vecuma posmā 7 līdz 10 gadi, bet arī par to, kā viņi šeit uzaug līdz 16 gadiem, vai viņi vēlāk redzēs šīs vietas vērtību, vai viņiem būs labas atmiņas par Launkalni, lai šeit atgrieztos pēc studijām,” teic Veronika Felcis un piebilst, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā cilvēki var dzīvot laukos, strādāt attālināti un sazināties ar visu pasauli.

Uzklausot launkalniešus, sanāksmē klātesošā Smiltenes novada deputāte Inga Ērgle atzina, ka “iespēja ir, un kaut kur varbūt bumbiņa ir jūsu pusē”. “ Par bērnu skaitu un citām niansēm ir lietas, ko mēs varam paņemt un skatīt. Lēmums par Launkalnes sākumskolu vēl nav pieņemts, tas būs 15 deputātu balsojums, un viedokļi var dalīties,” sanāksmes noslēgumā skaidroja Inga Ērgle.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.