Inga Karpova
Trešdien, 11. janvārī, konstruktīvi, šoreiz bez savstarpējiem apvainojumiem un replikām notika Valkas novada pašvaldības apvienotā komiteju sēde un domes ārkārtas sēde. To galvenais jautājums bija novada pašvaldības administrācijas un iestāžu amatu sarakstu apstiprināšana 2023. gadam.
Sākot vadīt apvienoto komiteju sēdi, novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka pašvaldības darbinieku algu jautājums vienmēr ir raisījis visvairāk jautājumus, atšķirīgus viedokļus un diskusijas.
Piedāvā lemt par lielāku atalgojumu atbildīgajiem darbiniekiem
“Latvijā noteikts, ka jau no 1. janvāra darbiniekiem ir jāmaksā lielāka minimālā darba alga – no līdzšinējiem 500 eiro uz 620 eiro, kā arī jāpalielina atalgojums pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuriem algas izmaksā pašvaldība. Mums ar balsojumu ir jāapstiprina pašvaldības darbinieku algas. Šis lēmums ir nepieciešams arī mūsu finansistiem. Ir noteikts, ka šis lēmums pašvaldībām ir jāpieņem, vēlākais, līdz 15. janvārim. Administrācijai budžeta diskusijās šķita, ka tā nebūs vienlīdzīga attieksme pret pārējiem darbiniekiem, ja minimālās algas saņēmēji un pedagogi algu palielinājumu izjutīs jau no 1. janvāra, bet pārējie – tikai no februāra. Šī iemesla dēļ, izanalizējot pašvaldības budžeta iespējas un ņemot vērā arī Finanšu ministrijas atsūtītās prognozes, lēmām, ka visiem alga palielināsies par 120 eiro par pilnu likmi, dažās pozīcijās vairāk vai nedaudz mazāk. Šogad lielāku algas pieaugumu saņems bibliotēku darbinieki, jo līdz šim, jāatzīst, viņu atalgojums bija salīdzinoši ļoti zems. Šajā komitejā diskusijai piedāvāju arī variantu par to, ka nedaudz vairāk celt atalgojumu tiem speciālistiem, kuri ir atbildīgos amatos. Lielākā daļa pašvaldību saglabā šo proporciju un palielina algas nevis par konkrētu summu, bet gan procentuāli. Pamatā lielākā daļa pašvaldību darbiniekiem ceļ algas par desmit procentiem. Šajās sēdēs izskatāmajos jautājumos neesam iekļāvuši, manuprāt, diskutablas lietas – par štatu mazināšanu vai jaunu veidošanu, kā arī par struktūrvienību pārstrukturēšanu. Par to spriedīsim nākamnedēļ komiteju sēdēs,” skaidro V. A. Krauklis.
Viņš aicināja deputātus vispirms konceptuāli vienoties, vai atbildīgajiem speciālistiem algas palielināt ne tikai pa 120 eiro, bet vēl par desmit procentiem. Ja deputāti atbalstītu šo administrācijas priekšlikumu, šis algu palielinājums pašvaldības budžetam papildus izmaksātu 11 tūkstošus eiro. V. A. Krauklis viedokli publiski atteicās paust, jo šis jautājums skartu arī viņa atalgojuma palielinājumu. Taču viņš kārtējo reizi atzina, ka pašvaldības lielākā problēma ir tā, ka lielākajai daļai pašvaldības speciālistu atalgojums nesasniedz pat valsts noteikto minimālo slieksni, kas noteikts jaunajā likumā par atlīdzību. Tā neesot laba situācija.
Opozīcija aicina vairāk domāt par minimālo algu saņēmējiem
Viens no opozīcijas līderiem un runasvīriem Agnis Birkavs, atsaucoties aicinājumam diskutēt par lielāku algas palielinājumu dažiem atbildīgajiem speciālistiem, pauda, ka pašvaldībā nevajadzētu izcelt tikai dažus darbiniekus un, kā jau lemts komitejās, algas visiem palielināt tikai par 120 eiro mēnesī. Savukārt tos vienpadsmit tūkstošus eiro, kas atlicināti speciālistu atalgojuma palielināšanai, izlietot, palielinot algas tiem darbiniekiem, kuriem noteikta minimālā darba alga mēnesī.
“Kaut pie algas viņiem klāt nāktu desmit eiro, tas arī būtu labi,” spriež A. Birkavs.
Viņa viedoklim piekrīt arī opozīcijas deputāts Guntis Albergs, sakot: “Pamatu pamats ir mazināt šo plaisu starp tiem, kuri saņem minimālo algu, un lielāko algu saņēmējiem. Nepārprotami, pašvaldībā algas nav lielas. Protams, sadalot šos vienpadsmit tūkstošus eiro starp minimālās algas saņēmējiem, iespējams, katram nesanāks pie algas pat desmit eiro, bet tas tomēr būtu signāls, ka pašvaldība rūpējas par cilvēkiem. Ir nesmuki, ja mazo algu saņēmēji lielāku algu saņems tikai tāpēc, ka valstī tiek pacelta minimālā alga. Savukārt lielo algu saņēmējiem pielikums sanāktu lielāks, ne tikai šie 120 eiro. Maize, apkure un degviela kļūst arvien dārgāka. Vai to pērk pašvaldības vadītājs vai mazo algu saņēmēji. Tāpēc šo desmit procentu palielinājums speciālistiem nav arguments, kas jāsaista ar inflācijas pieaugumu. Jā, es uzskatu, ka priekšsēdētāja atalgojums ir stipri par mazu arī pēc 120 eiro pielikuma.”
Arī deputāts Vilmārs Vesingi (sēdēs piedalījās attālināti), kurš strādā V. A. Kraukļa pozīcijas komandā, atbalstīja A. Birkava un G. Alberga viedokli, skaidrojot: “Maksāt papildu desmit procentus dažiem atbildīgajiem speciālistiem nav vajadzīgs. Tā mēs tikai palielinātu ienākumu nevienlīdzību starp mazāko un lielāko algu saņēmējiem. Jā, pašvaldības darbinieku atalgojums ir liela problēma. Ja viņi strādātu privātajā sektorā, saņemtu lielāku atalgojumu. Ierosinu šos vienpadsmit tūkstošus eiro sadalīt mazo algu saņēmējiem un viņiem atalgojumu celt nevis par 120, bet par 130 eiro mēnesī.”
Palielinot algas, pateiktu paldies atbildīgajiem darbiniekiem
Savukārt novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Unda Ozoliņa, kura arī sēdēm pieslēdzās attālināti, skaidroja, ka viņa šajā jautājumā atbalsta novada pašvaldības administrācijas ierosinājumu.
“Atbalstu šo desmit procentu pieaugumu. Skatoties uz inflāciju valstī, kas ir divdesmit procenti, minimālo algu saņēmējiem alga tiek palielināta. Visās valsts un pašvaldības iestādēs tiek ņemta vērā šī korelācija. Tas nav pareizi, ka plānojam izlīdzināt atalgojumu. Rodas jautājums, kāpēc tad, piemēram, Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītājai plānot budžetu un pētīt ciparus. Viņai tad būtu daudz izdevīgāk notīrīt vienu ielas gabalu, ja ar laiku visas algas būs vienādas. Cilvēkam par atbildīgu darbu pienākas arī atbilstošs atalgojums. Ja pašvaldība, kā runājam, ietaupītu šos aptuveni vienpadsmit tūkstošus eiro un šo ietaupījumu pieliktu pie minimālajām algām, teikšu godīgi – pārējiem darbiniekiem nav jājūtas kā sociālās palīdzības iestādei. Tad šī summa ir jānovirza Sociālajam dienestam atbalstam visiem novada iedzīvotājiem, ne tikai novada pašvaldības darbiniekiem. Šo ietaupījumu varētu novirzīt arī darbinieku apmācībām, kam parasti budžetā nepietiek naudas. Šim ietaupījumam būtu jāpaliek algu fondā ar domu, kādā veidā mēs uzlabojam darbinieku efektivitāti un kvalitāti.”
Pēc U. Ozoliņas viedokļa noklausīšanās, tomēr šajā diskusijā iesaistījās arī V. A. Krauklis. Viņš pauda: “Novada pašvaldības priekšsēdētājam jau arī var nepalielināt algu vēl par desmit procentiem. Vienmēr tādu soli var spert. Es pat teiktu, ka par to skaļi neprotestētu. Tomēr man šķiet, ka vārdos visi ir par to, ka darbiniekiem ir jāpasaka paldies, viņu darbs ir jānovērtē. Šis ir viens no veidiem, kā pateikt paldies pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem. Tas būtu pareizi tā darīt. Ja problēma ir priekšsēdētāja alga (ja tai būtu 10 procentu palielinājums, V. A. Krauklis pirms nodokļu nomaksas saņemtu 2750 eiro – redakcijas piezīme), Dievs ar to! Iedodam tad lielākas algas pārējiem darbiniekiem un pasakām to paldies.”
Mazo algu saņēmējiem – maciņā tikai par 3,50 eiro vairāk
Iesaistoties šajā diskusijā, Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava, kura apvienotās komitejas sēdes laikā pašvaldības administrācijas un iestāžu amatu sarakstā vēl veica pēdējās korekcijas, pauda: “Es ne atbalstu, ne arī neatbalstu šo ierosinājumu par desmit procentiem. Kā deputāti lems, tā būs. Gribu akcentēt, ka mums pašvaldībā strādā darbinieki, kuri saņem tikai 540 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šādi darbinieki, kuriem noteikts atalgojums līdz 620 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ir aptuveni 200 cilvēki. Ja mēs sadalām šos vienpadsmit tūkstošus uz mazo algu saņēmējiem, uz rokas katram iznāktu aptuveni 3,50 eiro. Ja amatu sarakstā papētām Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas amatus un atalgojumu, jāpiekrīt, ka algas nav lielas. Taču neaizmirstam, ka šie darbinieki nesaņem minimālo algu, jo pastāv koeficientu sistēma. Līdz ar to daudzi strādnieki saņem vairāk, salīdzinot ar pagastu pārvalžu Komunālo nodaļu vadītājiem. Savukārt pasniegts tiek tā, ka viņi saņem šo minimālo algu. Parēķiniet paši – sareiziniet minimālo algu ar koeficientu 1,4 (620 eiro x 1,4 = 868 eiro pirms nodokļu nomaksas – redakcijas piezīme). Šīs nodaļas darbiniekiem ir piemērojami iespējamie darba algas koeficienti, sākot no 1,19 līdz pat 1,7.”
Noklausoties pašvaldības maka turētājas I. Grandavas teikto, deputāts G. Albergs atgādina, ka jau aizvadītā gada sākumā viņš rosinājis atteikties no šīs koeficientu sistēmas.
“Par šo ierosinājumu pat saņēmu pārmetumus. Taču paši tagad nonākam pie secinājuma, ka nevajag šos koeficientus,” prāto G. Albergs.
Taču I. Grandava, mēģinot atspēkot G. Alberga teikto, atgādināja: “Zinot to, ka katastrofāli trūkst darbinieku, un arī to, ka ne visiem ir pietiekami augsta morāle, atbildības sajūta un vēlme strādāt, šie koeficienti ir instruments nodaļas vadītāja rokās. Sastādot budžetu, jau algas bijām noteikuši bez šiem koeficientiem, taču budžeta pārrunās nonācām pie secinājuma, ka šie koeficienti tomēr ir jāsaglabā. Viens uz darbu atnāk piedzēries, otrs pasaka, ka vispār neko nedarīs. Kā lai šos darbiniekus iespaido, ja viņiem ir noteikta tā saucamā cietā alga?”
Arī V. A. Krauklis atzīst: “Realitāte ir tāda, ka jaunie vadītāji, kas strādāt iesāk ar atrotītām piedurknēm un izvēlas iet ceļu, ka par katru pārkāpumu atlaiž darbiniekus, beigu beigās vietā dabū vēl sliktāku darbinieku. Diemžēl darba tirgus ir tādā situācijā, ka pat privātajā sektorā nevar atrast motivētus un disciplinētus darbiniekus. Arī mums pašvaldībā ir šī problēma. Jā, ir reizes, kad vadītājam ir jāpiever acis, bet toties mēneša beigās šis nogrēkojies darbinieks saņem attiecīgi mazāku atalgojumu. Līdz ar to, ja nebūs šī koeficientu sistēma, vadītājam būs sarežģīti.”
Klusi likvidē dažus amatus
Izskatot novada pašvaldības un struktūrvienību darbinieku amatus un atalgojumu, I. Grandava skaidro, ka ar 31. martu Grāmatvedības un finanšu nodaļā samazināsies viena grāmatveža amata vieta. Savukārt amata vietai “Vecākais grāmatvedis” palielināta algas likme nevis 120 eiro, bet gan 130 eiro atbilstoši veicamajiem pienākumiem. Arī amata vietai “Finanšu analītiķis” algas likme palielināta par 140 eiro. I. Grandava skaidro, ka aizvadītajā gadā par papildu pienākumiem, ko pārņēma no iekšējās kontroles speciālista, šim amatam bija piemaksa piecu procentu apmērā. Šī piemaksa tagad iekļauta darba algā. Pašlaik šajā nodaļā strādā deviņi darbinieki. Nodaļas vadītājai noteikts 1870 eiro liels ikmēneša atalgojums pirms nodokļu nomaksas.
Ar izmaiņām amatos jārēķinās arī Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļai. Ar šo gadu ir samazināta likme amata vietai “Kultūras darba organizators” no 1,56 uz 1. Līdz šim nodaļā strādāja divi kultūras darba organizatori, turpmāko darbu veiks viens speciālists.
“Ziemeļlatvija” turpinās sekot līdzi deputātu diskusijām un lēmumiem attiecībā uz amatu izveidošanu vai likvidēšanu.
UZZIŅAI
Novada pašvaldības vadītāja un administrācijas darbinieku amats un atalgojums:
- priekšsēdētājs – 2620 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas),
- izpilddirektors – 2020,
- izpilddirektora vietnieks – 1820,
- izpilddirektora palīgs – 1120,
- darba un civilās aizsardzības vecākais speciālists – 1080 (par automašīnas vadītāja pienākuma veikšanu – 230 eiro),
- būvinženieris – 1470,
- datorsistēmu un datortīklu administrators – 1095,
- vecākais datorsistēmu un datortīklu administrators – 1125,
- kooperācijas speciālists (0,2 likme) – 995,
- administratīvās komisijas sekretārs (0,4 likme) – 1090,
- dzīvokļu komisijas sekretārs (0,4 likme) – 1090,
- vides un reklāmas dizaina speciālists – 1370.
#SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma