Fotogrāfija kā maizesdarbs

Kādam fotografēšana un grafiskais dizains ir hobija līmenī, bet Ainaram Gaidim tas ir maizesdarbs. Viņš ar ģimeni sācis pilnveidot dzimtas īpašumu “Liepnieki” Gaujienas pagastā. Lai gan ziemā viņa ikdiena aizrit Siguldā, Ainars ir visai biežs viesis mūspusē, kur dažādu projektu ietvaros īsteno savas profesionālās un radošās dotības.

Nupat laikrakstā Ainaru pieminējām publikācijā par Gaujienas kalendāra veidošanu. Kā izrādās, viņam ar Gaujienas pusi ir īpaša sasaiste un, ja tā var teikt, arī otrās mājas. Šobrīd Ainars strādā kā brīva līguma grafiskais dizainers un fotogrāfs. Vairāk nekā desmit gadus strādā arī dizaina aģentūrā “DUE”, turpinot sadarbību arī šobrīd. Izpilda arī līgumdarbus Smiltenes  un Alūksnes novadiem, gana daudz arī Gaujienas un Dundagas pagastiem, kā arī sadarbojas ar individuāliem klientiem.

Dzimtā puse – Valmiera

Ainars (58) ir vidzemnieks, kura bērnība aizritējusi Valmierā. Interese par mākslu un vēlme darboties radoši viņam bijusi visu dzīvi, tāpēc jau bērnībā mācījies Valmieras bērnu mākslas skolā. Vēlāk iestājies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā Rūpnieciskā dizaina nodaļā. No 1989. gada sācis strādāt Cēsu tipogrāfijā, apgādā “Jāņa sēta” uz pirmajiem “Macintosh Plus” datoriem par mākslinieku  datorgrafiķi, sagatavojot darbus tipogrāfijai. Vēlāk vairākus gadus strādājis SWH reklāmas birojā “Labvakar”, pāris gadus datorsalonā “ELVA”. Četrus gadus apdrošināšanas aģentūrai “BALTA” izpildīja grafiskā dizaina pasūtījumus, kuru laikā apguva bagātīgu individuālo pieredzi, veicot darbus no A līdz Z. Vēlāk izveidojās reklāmas birojs “Laika loks”, kurā darbojās arī viņš, radot un realizējot dažādus grafiskā dizaina un tipogrāfijas darbus bankām, uzņēmumiem un tipogrāfijām.

Pirmo klasisko melnbaltā foto pieredzi apguva Mākslas akadēmijā pie Laimoņa Stīpnieka. “Priekšrocība, veidojot fotogrāfijas, ir plašas zināšanas un pieredze no darba idejas līdz tā poligrāfiskai realizācijai. Uzņemot fotomateriālu un zinot, kā tas izskatīsies bukletā, grāmatā vai reklāmā, jau no darba sākuma iespējams realizēt vienota un saskaņota stila ideju,” par savu nodarbošanos stāsta Ainars un atklāj, ka kopš 2008. gada kā freelance grafiskais dizainers veic arī korporatīvo materiālu izstrādes, grafiskā dizaina, maketēšanas un fotoattēlu apstrādes darbus.

“Kas vēl mani saista ar Gaujienu? 2009. gadā Gaujienā strādāju ar pedagoga un muzeja darbinieka Harija Grāvja grāmatu “Adzele – Gaujiena 1111–2011. Senatne un mūsdienas.”, veidojot dizainu un apstrādājot fotomateriālu. Sadarbībā ar Gaujienas infocentru radās un tika īstenota ideja par fotokursiem un izstādēm Gaujienā. Par to ieinteresējās arī kaimiņu novadā Smiltenē, Grundzāles pagastā, kur tika organizētas un novadītas fotokursu nodarbības, kā arī vairāki fotoplenēri. Ir liels gandarījums vērot cilvēku aizrautību un fotoprieku, apmeklēt izstādi un redzēt gaujieniešu veidoto kalendāru ar pašu uzņemtām fotogrāfijām,” stāsta Ainars.

Par fotogrāfiju zina daudz

Jau 30 gadus viņš ikdienā strādā ar reklāmām, kalendāriem, grāmatām un uzņēmumu gada atskaitēm, apstrādājot daudzu Latvijas fotogrāfu attēlus, tā apgūstot arvien jaunu pieredzi fotogrāfiju apstrādē. “Deviņdesmito gadu sākumā vēl nebija brīvi pieejamas digitālās kameras, digitālā attēlu rediģēšana. Kompānija “Adobe” programmu “Photo­shop” radīja 1990. gadā, slāņu (Layers) montāžas iespēju pievienojot 1994. gadā. Mācījos un eksperimentēju ar fotomateriālu, cenšoties apgūt plašākas foto programmu iespējas, veidojot foto kolāžas AAS “BALTA” gada atskaitei, sapludinot fotogrāfijas bez Layer iespējām,” par savu ceļu uz profesionāla fotogrāfa arodu stāsta Ainars.

Viņš ir pārliecināts, ka, lai fotogrāfiju varētu saukt par izdevušos, tai jābūt asai, pareizā rakursā un apgaismojumā bildētai. Viņš lēš, ka lieliska rezultāta sasniegšanā pašai kamerai nozīme ir tikai 30 procenti.

Ainars ir fotogrāfs, kurš ķer sajūtas, fotogrāfijas radīšanas procesā visbiežāk paļaujas  uz intuīciju un pieredzi, kura apgūta, mācoties kompozīciju mākslas skolās un kursos. “Pirmo klasiskā melnbaltā foto pieredzi apguvu Mākslas akadēmijā pie Laimoņa Stīpnieka,” viņš klāsta un dara zināmu, ka, izpildot reklāmas pasūtījumu darbus, kā arī apstrādājot attēlus, nācies sadarboties ar daudziem profesionāliem Latvijas fotogrāfiem: Valtu Kleinu, Aināru Meieru, Leonu Balodi, Rihardu Puriņu un citiem.

Viņš paskaidro: “Neesmu klasisks pasūtījumu fotogrāfs. Veidoju foto konkrētiem projektiem sadarbībā ar to ideju autoriem, vēlāk šo fotoattēlu materiālu izmantojot brošūru, reklāmas materiālu, kalendāru un grāmatu maketos. Zinot, kā tiks izmantoti foto, iespējams jau darba pirmsākumā paredzēt koncepciju un stilu – veidot attēlu kompozīciju simetrisku vai brīvu, uzņemt detalizētus tuvplānus vai gluži pretēji – akcentējot konkrētu detaļu, pārējo sapludinot.”

Veido vēdisko kalendāru

Sarunas laikā atklājas, ka Ainars ir neremdināms pētnieks un jaunatklājējs, kurš uzticas intuīcijai. Proti, viņš ir saules un mēness vēdiskā kalendāra Pančanga idejas attīstītājs un kalendāra veidotājs Latvijā. Kopš 2002. gada Pančangas kalendāru veido gan aprēķinu, gan dizaina ziņā. Pa šiem gadiem pakāpeniski to pilnveidojot, no vienkārša Pančangas kalendāra tas kļuvis par ērtu un viegli lietojamu muhurtas (labvēlīga laika piemeklēšanas) rīku, kuru šobrīd lieto arī daudzi Latvijas vēdiskie astrologi. “Iepazīstu un meklēju vēdiskās astroloģijas mūsdienīgu izpratni, veidojot Pančangas kalendāru, aicinot ikvienu pievienoties šajā radošajā un aizraujošajā atklāsmju ceļojumā. Šajās bezgalīgajās zināšanās mācos būt atvērts un vērīgs skolnieks,” viņš saka un uzsver, ka vēdiskā astroloģija un Pančanga ir pieredze, bagāta ar atradumiem un pārsteigumiem, daudzslāņaina un bezgalīga. Kalendārs ir process, kas veidojas, radoši domājot un mācoties, senu zināšanu un mūsdienu izpratnes apvienojums. “Mēs vairs nekad neesam tie, kas bijām vakar, tāpēc jābūt gataviem nojaukt pašu būvētu ēku, ja aptveram, ka tā tika būvēta neatbilstoši. Patiesības meklējumi pieļauj kļūdīties kaut simtiem reižu, bet nepiedod padošanos un nolemtību. Mēs radām!” Ainars nedaudz ieskicē vēdiskā kalendāra būtību un atklāj, ka šādus kalendārus var iegādāties tirdzniecības vietās Rīgā, kā arī sazinoties ar viņu personīgi.

Gaujienas pusē sajūt iekšēju mieru un līdzsvaru

“Liepniekos” Ainars ar ģimeni vairāk laika pavada vasarās, kad bērniem ir brīvlaiks. Viņš ir četru bērnu tēvs, divi vecākie bērni jau devušies katrs savā dzīvē, jaunākie mācās skolā Siguldā. Pirms trīs gadiem tur uzcelta arī neliela māja dzīvošanai. “Tā kā īpašums atrodas aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, nedrīkstam bojāt kopējo ainavu, ceļot kādas divstāvu mājas vai tamlīdzīgi. Tāpēc, izskatot piedāvājumus, gada laikā uzcēlām māju 5×5 kvadrātmetri. Tā patiesībā nemaz neskaitās kā dzīvojamā māja, bet pēc apmēriem atbilst tādam dārza mājas konceptam. Bet mums patīk un ir ērti. Vietas arī gana visiem. Ir tāda iekšēja dalīšanās starp Gaujienu un Siguldu. Taču viens no argumentiem, kāpēc ziemā esam Siguldā, – bērniem šeit ir skola, dažādi interešu izglītības pulciņi. Katrs vēlas attīstīt savus talantus un intereses, mēs to ļaujam darīt. Meita Ketija vasarās piedalās radošajā mūzikas nometnē Vītolēni. Zinu, cik svarīgi atrast tādas nodarbes, kas sagādā prieku no visas sirds. Ir jau bēdīgi, ka “Liepnieki” jāatstāj uz ilgāku laiku, jo īpaši ziemā, kad māja netiek kurināta. Protams, arī ziemā uz turieni aizbraucam vismaz vairākas reizes. Viss kārtībā. Aktīvākie darbi laukos sāksies pavisam drīz, martā noteikti,” neslēpj Ainars.

Viņš pieļauj domu, ka nākotnē Gaujienas pusē varētu nobāzēties uz palikšanu, jo tur ir daudz ko darīt un kā sevi realizēt. Ne velti ģimene tur jau sastādījusi ābelītes, upeņu un jāņogu krūmus, kas ar katru gadu pieņemas spēkā. Turklāt kopējā zemes platība ap māju ir četrpadsmit hektāri, tāpēc katru gadu īpašums arī atbilstoši jāapsaimnieko. Vēl Ainaram ir piecpadsmit bišu saimes, kuras arī prasa savu uzmanību. “Par dzīvi laukos un tām fantastiskajām sajūtām es varētu stāstīt ilgi un dikti. Ja ir īpašums un māja, tad tas viss prasa attiecīgu atdevi arī no pašiem saimniekiem. Vasarās ar ģimeni dodamies uz Zvārtavas ezeru peldēties, ejam uz mežu sēnēs, ogās, tāpat vien pastaigāties, smelties enerģiju,” tā Ainars.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.