Nez vai būs melots, sakot, ka visvairāk Ziemassvētkus gaida bērni. Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” audzēkņi jau kopš septembra savām skolotājām ik pa brīdim taujāja, kad atkal ciemos atnāks pasaulē mazākais Rūķītis ar pārsteigumiem un uzdos Ziemassvētku darbiņus.
Tāda tradīcija – pasaulē mazākā Rūķīša stūrītis – “Pīlādzītī” bija jau pērn, un bērni to atcerējās, smaidot teic pirmsskolas izglītības iestādes izglītības metodiķe Anda Dinga.
Piepulcējas rūķīšu kodeksam
“Mēs, pieaugušie, jau bijām nodomājuši, ka šogad tā vairāk nebūs, bet bērni, ejot uz mūzikas nodarbībām gar mazajām durtiņām, kas ved uz bēniņiem, ik pa brīdim vaicāja, kad tas rūķītis nāks. Bijām spiesti rūķa stūrīti atkal izveidot pie lielā kamīna, ar daudzām zeķēm,” stāsta Anda Dinga.
Tad nu šajā ziemas saulgriežu un Ziemassvētku gaidīšanas laikā pasaulē mazākais Rūķītis četras nedēļas slepus ieradās “Pīlādzītī” ar pārsteiguma vēstuli un uzdevumiem, norādot, kādi darbiņi bērniem jāveic, kā arī dalījās ar rūķīšu kodeksa gudrībām. Proti, jebkurš var būt rūķis, bet rūķi labus darbus dara ar prieku, negaidot neko pretī. Ja mazie “pīlādzēni” grib būt rūķīši, viņi var piepulcēties rūķu saimei.
Tad nu, piemēram, vienā nedēļā katra “Pīlādzīša” grupiņa no pasaulē mazākā Rūķīša saņēma piparkūku mīklu, un bērni kopā ar skolotājām cepa piparkūkas, bet citā nedēļā no plastikas gatavoja eglītes dekoru, ko uzdāvināt draugam un tā viņu iepriecināt.
Taču pats lielākais, pats gaidītākais notikums “Pīlādzīša” visu grupiņu audzēkņiem bija Ziemassvētku svinēšana ārā, sporta laukumā, kopā ar vecākiem un ar Ziemassvētku vecīti. Pēc “Covid-19” laika ierobežojumiem šī bērnudārzā bija pirmā reize, kad vieni no gada skaistākajiem svētkiem tika svinēti tik plaši, visiem esot kopā.
Gaisā jau virmoja piparkūku smarža, visapkārt spulgoja svētku gaismiņas, iztālēm skanēja Ziemassvētku dziesmas, tikai “Pīlādzīša” lielajai svētku eglei mirdzums zudis… Kur tas palicis? Varbūt eglītei auksti, trūkst prieka? Šie un citi brīnumainie noslēpumi tika atklāti, pateicoties trijām fejām (bērnudārza mūzikas skolotājām Zanei Puķītei, Zanei Roslovai un Lāsmai Serdānei), kuras, palīgā ņemot dziesmas, dzejoļus un dejas, palīdzēja iemirdzēties svētku lielajai eglei.
Fejām bija labi palīgi – eglīti ar dziesmu sasildīja “Pīlādzīša” mazākās grupiņas: “Cālēni”, “Taurenīši”, “Lapsēni”, “Ezēni”, “Kaķēni” un “Vāverēni”.
Savukārt “Zilonēni”, “Bitītes”, “Pelēni”, “Mārītes” un “Zaķēni” Ziemassvētku brīnumu būra ar dzejoļiem. “Rūķi”, “Vardītes” un “Lācēni” svētku eglīti iepriecināja ar dejām, un eglīte iemirdzējās.
Lielākais prieks – svinēt kopā
Svētkos ieradās arī neaicināti viesi, muzikanti, – kaķis un pele (Ieva Klāva-Bunga un Annija Veidemane), ieskandinot “pīlādzēnu” orķestri, bet kulminācija bija Ziemassvētku vecītis, kuru pār trejdeviņiem Smiltenes pakalniem atveda ar īpašu transportlīdzekli – Austrijā speciāli armijai ražotu visurgājēju, kas tagad pieder Smiltenes fondam “Krustceles”.
“Viens puisītis vēlāk savai mammai bija teicis – mums šogad beidzot atbrauca īstais Ziemassvētku vecītis,” smaida Anda Dinga.
Ziemassvētku vecītis padalījās ar savām dzīves gudrībām, kā svētku prieku iespējams noturēt ar vingrošanas paraugdemonstrējumiem un ar skanīgām Ziemassvētku dziesmām. Brīnumsvecītēm mirdzot, ikviens klātesošais – liels un mazs – izjuta Ziemassvētku brīnumu, cer “Pīlādzīša” mūzikas skolotājas Zane Puķīte, Zane Roslova un Lāsma Serdāne un novēl visiem Ziemassvētkos, lai labos vārdos, labās domās – labi darbi.
Anda Dinga piebilst, ka, rīkojot šo pasākumu, galvenais vadmotīvs bija, lai “Pīlādzīša” audzēkņi sajustu svētku sajūtu un izbaudītu Ziemassvētku gaidīšanas brīnumu kopā ar vecākiem un skolotājām. “Iepriekš, pirms kovida, bērni gatavoja Ziemassvētku koncertu vecākiem, un viņiem tas bija darbs. Šoreiz bija citādāk. Bērni parādīja savu ierasto ikdienas darbiņu, ko mācās grupiņās, – ritmiku, skaitīt dzejolīšus un tamlīdzīgi. Lielo svētku egli bērni izrotāja ar pašu gatavotiem dekoriem,” “Pīlādzīša” audzēkņus uzteic Anda Dinga, bet par svētku egli “Pīlādzītis” saka paldies Dudeļu ģimenei, kura to atvēlēja no sava meža, Jānim Cīrulim – par egles nozāģēšanu un atvešanu un bērnudārza saimniekam Gatim Puriņam, kurš palīdzēja egli “iestādīt” “Pīlādzīša” laukumā.
Reklāma