Jau šonedēļ darbu Valkas novada pašvaldības izpilddirektora amatā uzsāks Nauris Ozols. Novada pašvaldības rīkotajā konkursā viņš bija tas, kuru konkursa komisija izvirzīja apstiprināšanai šajā svarīgajā un pašvaldībai nozīmīgajā amatā. Taču domes sēdē pirms balsojuma opozīcijas līderis Viesturs Zariņš izteica pārmetumus pašvaldības priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim.
Aizvadītajā piektdienā, 2. decembrī, notika novada pašvaldības domes ārkārtas sēde. Tās darba kārtībā bija tikai viens jautājums. Proti, deputātiem bija jāizlemj, atbalstīt vai tomēr neatbalstīt konkursa komisijas izvirzīto izpilddirektora amata kandidātu N. Ozolu.
Opozīcijai pārmet politiskās spēles
Sēdē virkni pārmetumu par pašvaldības rīkotā konkursā pretendentiem izvirzītajām augstajām prasībām un notiekošo procesu izteica opozīcijas līderis V. Zariņš. Viņa vēlme pirms balsojuma bija informēt par pareizo kārtību, kā šāds konkurss rīkojams.
“Tajā brīdī, kad novada pašvaldības priekšsēdētājs saņēma izpilddirektora (Aināra Zābera – redakcijas piezīme) uzteikumu, bija jāveic pārrunas ar izpilddirektoru un jānoskaidro, kādu iemeslu dēļ viņš atstāj šo amatu, un jālūdz līdz brīdim, kamēr tiek apstiprināts jaunais izpilddirektors, turpināt strādāt. Ja būtu sakarīga saruna, par to varētu vienoties. Nākamais solis, kas būtu jādara priekšsēdētājam, būtu jāsasauc ārkārtas domes sēde un jāinformē visi deputāti par to, ka izpilddirektors ir iesniedzis uzteikumu. Domes sēdē bija jāpieaicina arī pats izpilddirektors. Bija jāizskata jautājums, ko darām tālāk un kādā ceļā meklējam jauno izpilddirektoru. Tie ceļi ir vairāki. Iespējams, pašiem deputātiem bija padomā kāda piemērota kandidatūra. Nekur nav teikts, ka uz šo amatu jāizsludina atklāts konkurss. Tikpat labi kāds deputāts varēja būt piemērots šim amatam, ja pārējie piekrīt. To būtu bijis vērts apspriest. Ja ne tā, tad būtu bijis vērts apspriest, ka, iespējams, kāds no esošās izpildvaras kandidātiem ir atbilstošs šim amatam. Deputātiem bija jādod iespēja izlemt šo jautājumu. Taču, ja deputāti nolemtu, ka neviens no šiem ieteikumiem neder, tad nolemtu par atklāta konkursa rīkošanu. Šajā gadījumā deputāti noteiktu prasības šī amata kandidātam. Tas nozīmē, ka deputāti izlemtu, ko tad mēs gribam. Piemēram, ar augstāko izglītību vai drusku pieticīgāku izglītību. Vai mums vajag ar pieredzi kaut kādas organizācijas vadībā vai šo pieredzi ir apguvis, piemēram, pašvaldības nodaļas vadīšanā. Šajā ārkārtas sēdē mēs izvēlētu arī konkursa komisiju – deputātus, Personāla nodaļas vadītāju un piesaistītu arī juristu. Pēc tam jau sāktos komisijas darbs. Nav pareizi, ka vērtēšanas komisija sanāk vienu reizi tikai noklausīties amata pretendentus. Vispirms komisijai vajadzēja sanākt, lai izskatītu saņemtos pieteikumus. No pieteikumiem izvēlētos tikai tos pretendentus, kuri atbilst konkursa nosacījumiem. Pēc tam, kad konkursa komisija izvērtējusi visus pieteikumus, bija jāsasauc nākamā domes sēde, kurā uzklausītu visus pretendentus. Nav teikts, ka uz domes sēdi jāizvirza tikai viens amata pretendents. Var izvirzīt arī divus pretendentus, ja konkursa komisija nevar izšķirties, kurš ir labāks. Normāli būtu, ja pirms amatā apstiprināšanas komisija visus deputātus informētu par to, kāda bija izvēle un kāpēc izpilddirektora amatam izvirzīts viens vai divi kandidāti, kā arī iepazīstinātu deputātus ar šo kandidātu vai kandidātiem. Pēc tam notiktu uzaicināšana uz domes sēdi, kas būtu jau trešā, kurā apstiprinātu izpilddirektoru. Tas būtu caurspīdīgi, visiem saprotami. Tāpat droši vien nebūtu nekādas pa kak-tiem dzirdamas runas, kas tad nu tagad būs – kaut kāds ieliktenis vai vēl kaut kas, kā parasti notiek šādos gadījumos. Kā notika Valkas novada pašvaldības gadījumā? Viss notika tik šausmīgi slepeni. Mums 2. novembrī notika ārkārtas sēde. Priekšsēdētājs ne ar pušplēstu vārdu neteica, ka izpilddirektors ir iesniedzis atlūgumu. Tās pašas dienas pēcpusdienā ap pulksten 15 facebook.com varējām lasīt paziņojumu par to, ka pašvaldība meklē izpilddirektoru. Tie, kas šajā paziņojumā iedziļinājās, droši vien nobrīnījās par tik kosmiskām prasībām, kas izvirzītas pretendentiem. Man pirmā doma bija, ka acīmredzot pretendents jau ir atrasts, ja ir prasīta trīs gadu pieredze vidējas vai lielas organizācijas vadībā. Vidēja organizācija ir no 50 līdz 250 cilvēki, bet uzņēmuma apgrozījums, sākot no desmit miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka atrast tādus cilvēkus praktiski nav iespējams. Tīri teorētiski Valkas novadā varbūt desmit cilvēkus varētu saskaitīt, kas atbilst konkursa nolikuma prasībām. Tie visi ir pensionāri. Pretendentu loks ir ļoti šaurs. Kad lasām konkursa noteikumus, gaidām, vai tiešām pieteiksies atbilstoši kandidāti, kuriem ir prasītā pieredze un par šo atalgojumu (1900 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – redakcijas piezīme) ir gatavi strādāt. Cik saprotu, bija saņemti pieci pieteikumi, bet komisija uzklausīja tikai divus pretendentus, jo trīs savus pieteikumus atsauca. Šī ir ļoti slikta zīme, ka mēs balsojumam izvirzām cilvēku, kurš neatbilst izvirzītajām konkursa prasībām. Zinu vismaz divus cilvēkus no Valkas, kuri šaubījās, vai ir jēga pieteikties uz izpilddirektora amatu, ja ir tik augstas prasības. Viņi nepieteicās, jo uzskatīja, ka neatbilst šīm augstajām izvirzītajām prasībām. Tagad mēs balsosim par pretendentu, kuram nav šādas pieredzes vidējas vai lielas organizācijas vadībā. Tas nozīmē, ka visai sabiedrībai pasakām, ka to, ko raksta Valkas novada pašvaldība, jūs varat neņemt galvā. Mēs tāpat darām, kā gribam. Es nevainoju konkursa komisiju, jo viņi sanāca, lai tikai uzklausītu pretendentus. Viņi nevērtēja, vai kandidāti atbilst konkursa prasībām. Šajā gadījumā konkurss bija jāpārtrauc un jāizsludina jauns konkurss. Tie, kas pieteicās, varēja startēt arī šajā konkursā un piedāvāt arī citiem. Kā es ieguvu informāciju, ka šim kandidātam nav pieredzes? Jautāju deputātiem, kuriem bija pieejams kandidāta CV, jo mums pārējiem tas nav pieejams. Ir zināms tikai vārds un uzvārds. Izmantojot savas tiesības, Agnis Birkavs pieprasīja informāciju un saņēma šo CV. Negribu aizvainot pretendentu, bet šī kārtība, kā izvēlamies, ir galīgi šķērsām. Turklāt ne kuram katram deputātu sasaukumam ir iespēja izvēlēties izpilddirektoru. Līdz ar to ierosinu šodien nebalsot par šo izpilddirektora amata kandidātu.”
Savukārt V. A. Krauklis uzskata: “Īstenojot Viestura Zariņa scenāriju, tas būtu garš un birokrātisks daudzpakāpju process. Līdz šim nekad novada pašvaldība līdzīgi nav rīkojusies. Arī laikā, kad deputāts Zariņš bija priekšsēdētāja vietnieks juridiskajos jautājumos. Toreiz līdzīgos procesos nekad no viņa netika dzirdēts šāds priekšlikums. Šo es arī pieskaitītu pie politisko spēļu iesaistīšanas, manā skatījumā, ļoti svarīga jautājuma risināšanā. Izpilddirektora izvēle notika tādā pašā veidā, kā mēs izraugāmies jebkuru citu pašvaldības administrācijas darbinieku. Kas attiecas uz šīm prasībām pretendentiem, deputāts Zariņš jauc divas lietas – viņš min skaitļus, kas attiecas uz uzņēmumiem. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas paskaidro, kas ir mazs, vidējs vai liels uzņēmums. Mūsu noteikumos ir minēts vārds – organizācija. Tā var būt arī biedrība, skola vai zemnieku saimniecība. Jebkura strukturēta iestāde ir organizācija. Līdz ar to Personāla daļa vērtē, vai pretendents atbilst vai neatbilst, vai bijusi organizācijas vadības pieredze. Domāju, ka šis pārmetums ir nevietā, jo, iepazīstoties ar Naura Ozola CV, ir skaidrs, ka šis pretendents vairāk nekā trīs gadus ir vadījis organizāciju. Ja tiešām kādam no konkursa komisijas bija šaubas par to, ka pretendents neatbilst prasībām, tas bija jāpasaka komisijas laikā. Tad lemtu, vai pretendents ir virzāms tālāk. Šādu pretenziju neviens no komisijas locekļiem neizvirzīja. Beigās komisija, kurā bija gan opozīcijas, gan pozīcijas pārstāvji, nolēma, ka šis pretendents, gan ar pārbaudes laiku, ir virzāms uz domes sēdi. Aicinot vairākus pretendentus uz domes sēdi, tas ir pretrunā ar Personu aizsardzības datu likumu. Iedomājieties, kā justos abi pretendenti domes sēdē, kurā deputāti lemtu, kurš tad būs tas labākais. Nākamajā konkursā vispār tad neviens nepieteiksies. Jebkurā gadījumā konkursa norise, kad konkursa komisijā sēž liels cilvēku skaits, cilvēkiem ir sava veida pārdzīvojums un pārbaudījums. Komisija bija gana reprezentabla, un tā lēma, ka šis pretendents ir tālāk virzāms. Mums nav nekāda pamata nebalsot par šo pretendentu. Aicinu pieņemt zināšanai deputāta Zariņa viedokli un virzīties tālāk.”
Opozīcijas deputāti V. Zariņš, Guntis Albergs (konkursa komisijas loceklis – redakcijas piezīme), Kristaps Sula un Dace Bašķe, izņemot Juri Žuroviču un Agni Birkavu, šajā balsojumā nepiedalījās. J. Žurovičs un A. Birkavs balsoja pret. Deputāte Sandra Pilskalne sēdē nepiedalījās attaisnojošu iemeslu dēļ. Taču pozīcijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Nauri Ozolu, un viņš būs jaunais izpilddirektors. Pagaidām gan uz pārbaudes laiku – līdz 2023. gada 4. martam.
Gatavs uzklausīt ne tikai speciālistus, bet arī deputātus
Pēc visnotaļ garajām opozīcijas un pozīcijas diskusijām un vārdu pārmaiņām jaunais izpilddirektors Nauris Ozols iepazīstināja ar sevi: “Kādu laiku, kamēr studēju, dzīvoju Rīgā. Studēju uzņēmējdarbību un vadību Biznesa augstskolā “Turība”. Pirmā darbavieta paralēli studijām bija logu ražošanas uzņēmums “Amber glass”. Pēc studijām atgriezos Valmierā. 2006. gadā tēvs uz mana vārda pārrakstīja zemnieku saimniecību, kura darbojas jau trīsdesmit gadus. Esam sastādījuši cidonijas, ražojam sīrupus. Process notiek. Kādu laiku nostrādāju Valmieras stikla šķiedras uzņēmumā, bet apstākļu sakritības dēļ darbu pārtraucu. Pēdējos četrus gadus esmu strādājis būvniecības nozarē. Šī iegūtā pieredze noderētu arī, strādājot pašvaldībā. Jūs minējāt, ka man nav pieredzes. To nesaskatu kā mīnusu. Jā, var būt vīrietis ar pieredzi, bet, ja viņam nav dotības līderībā, tam nav nekādas jēgas. Ja jūs mani balsojumā atbalstīsiet, tā būs avansā sniegta uzticība. Esmu gatavs strādāt un sadarboties. Mani nebiedē darba apjoms un daudzo jautājumu risināšana. Vērsīšos pie speciālistiem pēc atbildes, kā arī uzklausīšu deputātu padomus. Par savu priekšrocību uzskatu drosmi, disciplinētību un pacietību.”
#SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma