Ieviesīs drošības pasākumus, lai izsaukumos pasargātu NMPD brigādes no uzbrukumiem

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) šobrīd izstrādā īpašu drošības pasākumu programmu, lai mazinātu pret brigādēm vērstos vardarbības un agresijas riskus izsaukumu laikā un pasargātu pašu mediķu un autovadītāju veselību un dzīvību.

Kā liecina NMPD dati, ik gadu brigāžu darbinieki izsaukumos piedzīvo ap 100 uzbrukumu un fiziskas agresijas gadījumu no pašiem pacientiem vai citiem cilvēkiem izsaukumu vietās. Šī gada desmit mēnešos NMPD izsaukumos fiksēti jau 92 uzbrukumi dienesta brigādēm – pēdējais no tiem pirms pāris nedēļām, kad izsaukuma laikā tika sadurts operatīvā transportlīdzekļa vadītājs. Lai arī dzīvībai briesmas vairs nedraud, cietušajam kolēģim jāturpina atveseļoties.    

Uzbrukumu gadījumu izvērtējums liecina, ka palīdzības sniegšanas laikā cieš gan brigāžu mediķi, gan operatīvo transportlīdzekļu vadītāji. Vairākos gadījumos gūtas smagas un pat dzīvībai bīstamas traumas. Šādi notikumi atstāj sekas arī uz darbinieku psiholoģisko veselību. Lai arī NMPD nodrošina psiholoģisko atbalstu un palīdzību, daļa cietušo darbinieku vai izsaukumā iesaistīto vairs nespēj turpināt darbu brigādē.

Kā norāda NMPD direktore Liene Cipule: “Dienesta brigāžu darba vide un apstākļi ir ļoti sarežģīti – jo īpaši tāpēc, ka mūsu brigāžu kolēģi nekad nevar zināt, kas viņus sagaida izsaukuma vietā. Šo profesiju izvēlas cilvēki ar augstu misijas apziņu, saprotot arī sava darba riskus. Lai mazinātu riskus un mūsu brigādes varētu strādāt, nebaidoties par savu dzīvību, šobrīd vērtējam papildus ieviešamos pasākumus ar mērķi stiprināt brigāžu drošību un aizsardzību”.  

Drošības pasākumu īstenošanai NMPD vērtē vairāku pasākumu kopumu, tostarp iespēju papildināt brigāžu aprīkojumu ar pašaizsardzības līdzekļiem un ieviest videokameras pie brigāžu darbinieku formastērpiem*, organizēt pašaizsardzības apmācības un treniņus, uzlabot esošo formastērpu izturību uzbrukumu gadījumos u.c.

Jau līdz šim dienestā ir ieviesti vairāki drošības pasākumi, piemēram, brigādei ir pieejama SOS poga ātrai saziņai ar NMPD Operatīvās vadības centru tieša apdraudējuma gadījumā, bet brigāžu auto kopš 2011.gada ir aprīkoti ar videonovērošanas kamerām. Taču mediķi ļoti bieži izsaukumos strādā ārpus operatīvā auto, un atbalstu nākas nodrošināt pa telefonu vai rāciju, Operatīvās vadības centram neredzot reālo situāciju. Tas kavē iespēju operatīvi reaģēt un sniegt brigādei nepieciešamo atbalstu. Arī uzbrukumu gadījumu izvērtējums liecina par nepieciešamību ieviest jaunus papildus pasākumus, lai stiprinātu un palielinātu brigāžu drošību. To uzdevumi būtu gan atturēt izsaukuma vietā esošos cilvēkus no iespējamas agresijas, gan spēt operatīvāk reaģēt apdraudējuma brīdī, ja brigāde atrodas ārpus operatīvā transportlīdzekļa, gan arī jau notikušu uzbrukumu gadījumos – izmeklēšanas vajadzībām.

NMPD direktore L.Cipule uzsver: “Dienestā būtiski stiprināsim savu brigāžu drošību. Taču vienlaikus vēlos vērsties arī pie sabiedrības – mediķu aicinājums ir palīdzēt un glābt, nevis domāt par to, kā miera laikos apbruņoties, lai varētu darīt savu darbu. Tāpēc mūsu kopējs pienākums ir pasargāt mediķus un ļaut viņiem strādāt drošā vidē, lai viņi var palīdzēt citiem”.  

*Jāuzsver, ka NMPD ievēro visstingrākās prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību, turklāt pieredze ar videonovērošanas izmantošanu izsaukumu izpildē dienestam ir jau desmit gadu garumā. Pirms ieviest videokameras pie brigāžu darbinieku formastērpiem, NMPD veiks novērtējumu un saskaņošanas procedūru ar Datu valsts inspekciju.

Informāciju sagatavoja: Ilze Bukša, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja