Dvīņu pilsētu priekšrocība – strādāt gan Igaunijā, gan Latvijā

Valkas mākslas skolas pedagoģe un šīs skolas pirmās igauņu skolēnu apmācības grupas absolvente Elīna Tedere prot pateikt dažus vārdus latviski, bet mūsu saruna notiek krieviski. Elīna prot runāt arī igauniski. Jau trešo mācību gadu viņa strādā ar Igaunijas valsts piederīgajiem bērniem, kuri izvēlējušies iegūt profesionālās ievirzes izglītību mākslā Latvijā.

Elīna dzīvo Valgā un strādā gan Latvijā, gan Igaunijā. Viņai ir augstākā izglītība glezniecībā, bet turpina studijas maģistrantūrā Tartu Universitātē. Tas nepieciešams, lai viņai būtu ne tikai profesionālā izglītība mākslas jomā, bet arī pedagoģijā. 

Skolas gados Elīna piecus gadus mācījās Valkas mākslas skolā. Te nonāca pavisam nejauši. Viņa atceras, ka vecmāmiņa, kura dzīvo Valkā, bija satikusi kādu no skolotājām, kura stāstījusi par šo iespēju. Vecmāmiņa zinājusi, ka mazmeitai patīk un padodas zīmēšana, tāpēc vecāki atbalstījuši meitas vēlmi mācīties Latvijā. Turklāt tajā gadā mākslas skolā darbu uzsāka pirmā igauņu bērnu grupa.

“Sākotnēji skolā mācījās tikai latviešu bērni. Taču pieauga arī bērnu, īpaši krievvalodīgo, kuri dzīvo Valgā, interese te apmeklēt nodarbības. Līdz ar to skola izlēma izveidot grupu, kuru apmeklēja tikai Valgā dzīvojošie bērni,” atceras Elīna. Viņa smejas, ka uz mācībām mākslas skolā pierunāja arī savus draugus. Viņiem nodarbības notika krievu valodā. Tās vadīja tagadējie kolēģi – latviešu skolotāji. Pēc mākslas skolas beigšanas, izlemjot par labu mākslas studijām, Elīna pāris gadus apmeklēja Marutas Stabulnieces vadīto glezniecības studiju.

“Darbu mākslas skolā neuzskatu par smagu. Te nāku ar lielu prieku. Tas ir mans sirdsdarbs,” ir pārliecināta jaunā skolotāja. Viņa atzīst, ka ieilgusī Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi skolēnu skaitu, kas uz nodarbībām ierodas no Igaunijas. Viņa strādā ar 13 audzēkņiem 5. kursā, astoņiem – 4. kursā, diviem – 3. kursā, septiņiem – 2. kursā. Pirmajā kursā ir salīdzinoši maz bērnu – tikai divi. “Sākoties pandēmijai, 1. sagatavošanas kursa bērnu vecāki izlēma bērnus nevest uz skolu. Mēs arī viņus nepierunājam palikt, jo, atklāti sakot, paši vēl nezinām, kā skolā turpināsies mācību darbs. Savukārt vecāko kursu audzēkņi jau saprot, kā strādāt attālināti, mēs saprotamies no pusvārda,” stāsta Elīna. Viņai ir arī tāds kurss, kurā bērni runā tikai igauniski, tāpēc nodarbības notiek igauņu valodā. Tomēr, kā atzīst Elīna, šādu audzēkņu skaits ar katru mācību gadu samazinās, jo viņi izvēlējušies apmeklēt jaunatvērto zīmēšanas un glezniecības pulciņu Valgas kultūras un interešu centrā. Vēl viens no iemesliem, kā domā Elīna, ir tas, ka igauņu skolās tomēr ir salīdzinoši maza informācija par Valkas mākslas skolu. Viņai pašai bijusi iecere igauņu pusē reklamēt latviešu mākslas skolas iespējas, bet pandēmija tam pārvilka treknu svītru. Taču Elīna cer, ka tā beigsies un atsāksies ierastā dzīve. Līdz ar to arī varēs īstenot savas ieceres attiecībā uz igauņu bērnu informēšanu. 

Interesējos, vai Elīnas audzēkņi atšķiras no latviešu plūsmas bērniem. Elīna atzīst, ka viņai par to diezgan sarežģīti spriest, jo nav mācījusi latviešus. Taču sarunās ar savu skolotāju M. Stabulnieci Elīna pārliecinājusies, ka viņa vienmēr slavē krievu bērnus, jo viņi izceļas. 

“Bērni ir atšķirīgi. Es viņus vērtēju pēc paveiktā darba. Viss ir no paša atkarīgs – no motivācijas un vēlmes apgūt pēc iespējas vairāk. Es īpaši neticu talantam. Visu izšķir pieredze,” prāto skolotāja no Igaunijas. Taču Elīna uzskata, ka latviešiem un igauņiem ir atšķirīga krāsu izjūta – latvieši strādā ar siltām krāsām. Elīna to pamato kaut vai tā, ka latviešu skolā bērni mīca silti brūnu mālu, bet Igaunijā ir tumši pelēks māls. Kā smejas Elīna – mīcām dubļus.  

Viņa atzīst, ka Valkas mākslas skola ir daudznacionāla izglītības iestāde. Skolotāja atceras, kā pati mākslas vēsturē apguva latviešu glezniecības pamatus. Strādājot par skolotāju, arī igauņu bērniem cenšas stāstīt par latviešu vecmeistariem. Protams, neizpaliek arī nodarbības par Igaunijas mākslu un glezniecību. Elīna norāda, ka, uzsākot mācīties augstskolā Tartu, pasniedzēji interesējušies, kur viņa apguvusi tik pamatīgus pamatus mākslā un glezniecībā. Uzzinot, ka Elīna mācījusies Valkas mākslas skolā, teikuši, ka zina šo skolu, kas igauņu acīs izceļas ar mācību kvalitāti.

Sākot ar šo mācību gadu Elīna uzsākusi strādāt Prīmetsa skolā Valgā, kurā pasniedz zīmēšanu gan krievu, gan igauņu valodā. Salīdzinot atalgojumu Igaunijā ar Latvijā saņemto, Elīna rēķina, ka viņa Latvijā saņem vairākas reizes mazāku algu. Igaunijas valdība izvirzījusi mērķi pedagogiem palielināt atalgojumu vismaz līdz 1500 eiro par slodzi. Gadījumā, ja kāds igauņu kolēģis mēdz sūkstīties par algu, Elīna izstāsta par situāciju Valkas skolās.

“Pašlaik alga nav galvenais stimuls strādāt Valkas mākslas skolā. Galvenais man ir prieks un vēlme te būt,” atzīst Elīna.
“Elīna ir ļoti laba un savā darbā ieinteresēta skolotāja. Dedzīga, uz visiem darbiem spīd acis,” tāds raksturojums ir Valkas mākslas skolas direktorei Sniedzei Ragžei par skolotāju no Igaunijas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valstsbudžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Dvīņu pilsētu priekšrocība – strādāt gan Igaunijā, gan Latvijā” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.