“Smaga kāja izraisa nāvi!”. CSDD aicina sabiedrību mazināt toleranci pret atļautā ātruma pārsniegšanu

Regulāra atļautā ātruma pārsniegšana Latvijā ir pārāk bieža parādība, kā rezultātā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi, atņemot cilvēku dzīvības un radot smagas traumas. Autobraucēju pārgalvīgas un agresīvas braukšanas rezultātā izraisīto negadījumu sekas – fiziskās un psiholoģiskās – paliek ar cilvēkiem uz mūžu. Tāpēc CSDD ar sociālās kampaņas “Smaga kāja izraisa nāvi! Nespied gāzi grīdā.” palīdzību aicina gan autovadītājus, gan sabiedrību kopumā mazināt toleranci pret atļautā ātruma pārsniegšanu.

Braukšanas apstākļiem neatbilstošs ātrums un manevrēšanas noteikumu neievērošana, tajā skaitā neuzmanīga apdzīšana un pārkārtošanās, būtiski palielina ceļu satiksmes negadījuma risku ar lieliem finansiālajiem zaudējumiem un cilvēku dzīves traģēdijām. Tieši ātruma pārsniegšanas rezultātā fiksētie ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ir ar smagi cietušiem un bojāgājušiem cilvēkiem.

Latvijā kopš 2019. gada ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits nemazinās. Eiropā vidēji uz miljons iedzīvotājiem gadā ir ap 67 CSNg bojāgājušo, Latvijā šis rādītājs ir 74 bojāgājušo. Bojāgājušo skaits ceļu satiksmē Latvijā pērn ir palielinājies par 7,2%, sasniedzot jau 147 zaudētās dzīvības. Tostarp nevainīgu cilvēku un bērnu dzīvības. CSNg ievainoto autovadītāju un pasažieru skaits ir biedējošs – 4018 ievainotie 2021. gadā.

“Atspēriena punkts pozitīvām izmaiņām uz Latvijas ceļiem ir autovadītāju attieksmes un braukšanas manieres maiņa. Pārāk lēna vai pārāk ātra braukšana veicina apdzīšanu, rada lieku risku un rezultātā notiek avārijas. Autovadītājiem jāsaprot, ka katram ātruma ierobežojumam ir pamatots iemesls – konkrētā ceļa posma īpatnības, gājēju un apkārtējo drošība, ceļa seguma kvalitāte, skolu, bērnu dārzu un dzīvojamo ēku tuvums. Atļautā ātruma pārsniegšana arī par 10 km/h drastiski samazina iespēju savlaicīgi reaģēt uz radušos bīstamu situāciju un šādus negadījumus ir iespējams novērst, ievērojot noteikto braukšanas ātrumu,” norāda CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris.

Problēmas smagumu apliecina arī apdrošināšanas kompānijas BALTA statistika. BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks stāsta, ka ik gadu klientiem par CSNg rezultātā radušiem zaudējumiem kompānija izmaksā ievērojamas apdrošināšanas atlīdzības – šogad izmaksāts jau 8,1 miljons eiro OCTA un 14,7 miljoni eiro KASKO apdrošināšanā. BALTA KASKO dati, kas ietver aptuveni trešdaļu Latvijas transportlīdzekļu ar KASKO polisēm, parāda, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijas autobraucēji iekļūst arvien vairāk negadījumos. 2021. gadā tie bija 28%, bet 2022. gada pirmajos 6 mēnešos jau 30% autobraucēju. Turklāt arī negadījumu smaguma līkne pastāvīgi aug: saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, 2017. gadā vidēji vienas automašīnas remonts pēc CSNg maksāja 1000 eiro, bet 2021. gadā jau 1357 eiro. Un šo 36% pieaugumu nebūt neveido tikai inflācijas ietekme, bet arī smagāku CSNg īpatsvars.

Valsts policijas pārstāvis, Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka p.i., Arturs Smilga ir pārliecināts, ka atļautais braukšanas ātrums nereti tiek pārkāpts, jo par tā pārsniegšanu līdz +10 km/h transportlīdzekļa vadītājam tiek piemērots tikai brīdinājums un netiek piemērots naudas sods.

“Lai cīnītos pret ātrajiem braucējiem, uz Latvijas ceļiem darbojas dažādas ātruma fiksēšanas ierīces – stacionārie un pārvietojamie fotoradari, kuri 2021. gadā ir fiksējuši vairāk nekā 300 000 pārkāpumu, par kuriem uzliktā soda summa sastāda vairāk kā 13 miljonus eiro. Vēl vairāk nekā 70 000 ātruma pārkāpumus pērn ir piefiksējušas un administratīvi sodījuši policijas darbinieki. Kaut gan cipari šķiet iespaidīgi, tomēr spēkā esošā sodu sistēma acīmredzot nav pietiekami motivējoša autovadītāju paradumu maiņai. Valsts policija, aptaujājot 18 Eiropas valstu policijas kolēģus, konstatēja, ka nevienā no šīm valstīm par ātruma pārsniegšanu nav paredzēts soda veids brīdinājums. Rumānijā tāpat kā Latvijā naudas sods par pirmajiem pārsniegtajiem 10 km/h netiek piemērots vispār, savukārt Horvātijā tas netiek piemērots par pirmajiem pārsniegtajiem 10 km/h ārpus apdzīvotām vietām. Šīs valstis uzrāda vienu no sliktākajām statistikām Eiropas Savienībā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita uz miljons iedzīvotājiem! Tādējādi ir redzama sakarība starp soda apmēriem un CSNg ar bojā gājušajiem. Diemžēl jāatzīst, ka prakse – jo lielāks sods, jo mazāk pārkāpumu – ir pierādījusi savu efektivitāti un ir teju vienīgais ietekmes instruments uz hroniskiem likumpārkāpējiem,” skaidro Arturs Smilga. Satiksmes drošības kampaņas “Smaga kāja izraisa nāvi! Nespied gāzi grīdā.” mērķis ir izglītot autovadītājus par riskiem, samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmē. Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju, apdrošināšanas sabiedrību BALTA, Circle-K un „CityBee” Latvija“. Kampaņa tiek finansēta no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.