Botāniķi tiekas augu rallijā Valkas pagasta saimniecībā “Bekas”

Tiekoties augu pētniekiem no visas Latvijas, aizvadītajā nedēļā Valkas pagasta dabas saimniecībā “Bekas” norisinājās augu sugu meklēšanas sacensības “Botāniķu rallijs”.

“Augu sugu rallijs” ir sacensības, kurās uzvar komanda, kas atradusi un noteikusi visvairāk ziedaugu, paparžaugu un sūnu sugu noteiktā teritorijā.

Sacensības organizēja Latvijas Botāniķu biedrība sadarbībā ar Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLife” demonstrējumu saimniecību “Bekas”.

Parkveida pļavās un ganībās, Gaujas vecupēs, krastmalā un nelielos meža pudurīšos komandu uzdevums bija saskaitīt pēc iespējas vairāk vaskulāro augu un sūnaugu sugu.

Šis azartiski pētnieciskais notikums Latvijā tiek rīkots otro reizi, pērn tas notika Daugavpilī (Ruģeļu dīķu apkaimē). Sacensības pulcināja Latvijas zinošākos botāniķus un citus augu pazinējus, stāsta saimniecības “Bekas” vadītājs Viesturs Lārmanis. “Ap viena kvadrātkilometra plašā saimniecības platībā Botāniķu rallija dalībnieki centās atrast iespējami daudz vaskulāro augu un sūnu sugu. Priecājos, ka augu rallijs šajā gadā norisinājās “Bekās”, jo man pašam bija interesanti uzzināt, kādus un cik daudz augus un sūnas šeit varētu atklāt,” norāda V. Lārmanis un dara zināmu, ka šī gada rallijam bija arī pievienotā vērtība – sastādīt “Beku” saimniecības sūnu un augu sarakstu, lai dažādos dabas izglītības pasākumos būtu iespējams dalīties ar pārbaudītām ziņām par “Beku” apkaimes augu daudzveidību.

Šajā reizē piedalījās četras komandas, kur katrā bija trīs dalībnieki. Uzvarētājkomandai “ABS 22” izdevās atrast 399 sugas. Otrās vietas ieguvēju komandas “Botāniskās gļotsēnes” rezultāts vainagojās ar 357,5 atpazītām sugām. “Sugu bagātību ievērojami ietekmēja tas, ka dabas saimniecībā “Bekas” ir sastopami 11 dažādi īpaši aizsargājamu pļavu un ūdeņu veidi. Tas ir lielākais šobrīd zināmais aizsargājamo dzīvotņu blīvums Eiropas Savienībā atsevišķas zemnieku saimniecības vienlaidus teritorijā,” viņš papildina.

Iespaidos par aizvadīto augu ralliju dalās arī viena no pasākuma dalībniecēm dabas pētniece Julita Kluša. ““Bekās” viesojos pirmoreiz un biju patīkami pārsteigta par tur redzēto. Uzrunāja Viestura stāstījums par to, kā viņš saimnieko projekta “GrassLife” ietvaros un ko tas vispār nozīmē. Nebiju domājusi, ka šāda saimniekošana nebūt nav vienkārša, kā tas viss tiek uzturēts, ka jāievēro daudz un dažādas nianses,” stāsta J. Kluša, kura šādā augu atpazīšanas maratonā piedalās jau otro reizi.

“Komandā biju kopā ar Lilitu Svirževsku un Viju Sīmansoni. Lai gan komandas sastāvs mums šajā reizē bija nedaudz atšķirīgs no pagājušā gada, priecājamies par savu rezultātu – iegūto otro vietu. Tātad esam uzlabojušas savu personīgo rādītāju, jo pērn palikām trešajā vietā. Turklāt tas, ņemot vērā, ka divām no mums pamatinterese ir gļotsēnes, nevis augi, tāpēc arī tāds grupas nosaukums – “Botāniskās gļotsēnes”. Kas mums bija pārsteidzoši šajā reizē? Tas, ka pļavā, ūdeņos un uz atsevišķiem kokiem (līdz mežam diemžēl nepaguvām aiziet) mums izdevās atrast 44 sūnu sugas. Savukārt pie augu sugu pārsteigumiem vēlos pieminēt brūno āboliņu, ko rallija laikā redzējām vairākās vietās, bet attapām, ka vispār Latvijā tas pēdējā laikā kļuvis ļoti rets, kaut agrāk skaitījusies parasta suga. Redzēju to tikai otro reizi mūžā,” viņa paskaidro.

Tā kā Latvijas Botāniķu biedrība svin 70. gadadienu, nākamajā dienā visi pasākuma dalībnieki, kā arī citi LBB biedri pulcējās uz izzinošu pasākumu turpat dabas saimniecībā “Bekas”. No sākuma visus uzrunāja viena no ilgstošām LBB biedrēm – Ilona Jepsena, kas bija sagatavojusi stāstu par Latvijas Botāniķu biedrības vēsturi. Savukārt pēc tam botāniķiem bija iespēja noklausīties dabas saimniecības īpašnieka Viestura Lārmaņa stāstu par zālāju atjaunošanu un uzturēšanu Ziemeļgaujā, “Beku” saimniecībā.

“Esmu pateicīga Viesturam par uzņemšanu un Latvijas Botāniķu biedrībai par šāda pasākuma organizēšanu. Visa kopējā atmosfēra bija ļoti jauka, turklāt mēs nakšņojām fantastiskā vietā pie Gaujas,” ar sajūsmu teic J. Kluša.

Viņa uzsver, ka dalība šādā pasākumā nebūt nav vienkārša, protams, var izmantot papildu kādus sugu noteicējus, bet visām pamatlietām ir jābūt galvā. “Bijām sadalījušas pienākumus, kura vērsīs uzmanību augiem, kura sūnām. Manai kolēģei bija līdzi grāmatiņa ar augu aprakstiem, bet es biju izveidojusi no abām pusēm aprakstītu A4 formāta lapu, kur bija grūtāk atpazīstamo sūnu sugu, kā arī grīšļu, graudzāļu un doņu svarīgākās atšķiršanas pazīmes. Pie palīgmateriāliem varu minēt arī savu veidoto dziedava.lv, kur esmu sarakstījusi arī sugu raksturīgākās pazīmes. Ja bija kāda suga, ar kuru netiku galā un kura nebija arī A4 noteicējā, tad skatījos internetā savā lapā hipotētiskās sugas. Tā kā saulē planšetē grūti redzēt, internets arī kā kuru brīdi, tāpēc noderīgāka ir tāda atsevišķa lapa, kur svarīgākais jau sarakstīts, bet arī interneta lapa noderēja,” norāda pasākuma dalībniece.

Rallija dalībnieki novērojuši, ka dabiskajās pļavās vietām vēl bija jūtamas sekas no paliem, kas beidzās īsi pirms Jāņiem, savukārt sausākajās vietās varēja novērot košu ziedu daudzveidību – dažādas pulkstenītes, āboliņi, madaras, raskrēsliņi un citi augi bija viegli pamanāmi un saskaitāmi, kā arī nobaudāmas Gaujmalas pļavām tik raksturīgās gardās spradzenes.

Botāniķu rallija dalībniece Maija Medne no komandas “Gaujas nāras” stāsta, ka grūtāk veicies ar sūnu atrašanu, taču dažas kritalas Gaujmalas mežos, vecie koki blakus vecupēm un pat mitras Gaujmalas smiltis spēja iepriecināt arī sūnu speciālistus. “Ne mazāk interesantas bija vietas, kur notikuši Eiropas Savienības nozīmes biotopa 6530 Parkveida pļavas un ganības atjaunošanas darbi – tur augu skaitītāji saviem sarakstiem pievienoja buķeti no meža, pļavu un nezāļu sugām,” vērtē dalībniece un piebilst, ka arī laikapstākļi ik pa brīdim meta sacensību dalībniekiem nelielu izaicinājumu, kad sugu sarakstu lapas bija jāspēj papildināt zem lietussarga, taču tas parasti bija īslaicīgs un mākoņus drīz vien nomainīja karsējoša saule. “Lai saskaitītu pēc iespējas vairāk sugu, komandas izmantoja dažādas taktikas – kāds izlaida pusdienas, lai ietaupītu laiku, cits ar lietussargu no vecupes pamanījās izvilkt vienlaikus četru dažādu sugu ūdensaugus, taču vēl kāda komanda izstaigāja pilnīgi visu piešķirto teritoriju, ielūkojoties katrā stūrītī. Jāpiemin, ka par katru līdz sugai noteikto augu un sūnu komandai tika piešķirts punkts. Ja augs noteikts līdz ģintij, komanda saņēma puspunktu,” paskaidro M. Medne.

Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts uzsver, ka pasākuma galvenā ideja ir botāniķu kopā sanākšana un jaunu zināšanu uzkrāšana. Šobrīd notiek darbs pie atrasto sugu apkopošanas, tiklīdz informācija tiks apkopota, tā tiks nodota “Beku” saimnieka rokās. “Savstarpēja pieredzes apmaiņa ir ļoti laba dzīves skola. Ideju par augu ralliju Latvijā esam aizguvuši no Lietuvas, kur nupat jūnijā norisinājās 10. sugu rallijs. Trīs reizes no visām desmit dažādos komandu sastāvos esam pārstāvējuši tur Latviju. Bijām arī jūnijā, kur 13 komandu konkurencē ierindojāmies godpilnajā otrajā vietā,” “Ziemeļlatvijai” stāsta P. Evarts.