Ūdens prieki jābauda ar prātu

Karstajā laikā strauji pieaug atpūtnieku skaits pie dažādām ūdenstilpēm. Tveices laikā daudzi steidz gremdēties Zāģezerā – tas ir iecienīts ne vien vietējo vidū, bet uz šo atpūtas vietu brauc arī kaimiņi no Igaunijas.

Kā pirmdien novēroja “Ziemeļlatvija”, vakar dienas vidū tur atpūtnieku netrūka, bija gan ģimenes ar bērniem, gan citi ūdens prieku baudītāji.

Tomēr, atskatoties uz aizvadītajām brīvdienām, ir jāsecina, ka atpūta pie ūdens var būt ne vien patīkama, bet arī izvērsties traģiski.

Satraucoši notikumi risinājušies 24. jūnijā, kad neilgi pēc pusdienlaika ugunsdzēsēji glābēji saņēma informāciju, ka Smiltenes novada Trapenes pagastā dīķa ūdenī redzamas cilvēka drēbes un kurpes, kas liecināja, ka varētu būt notikusi nelaime.

Tas arī apstiprinājās. Notikuma vietā ieradās ūdenslīdēji, kas pārmeklēja dīķi un atrada bojāgājušo, kuru izcēla krastā un nodeva Valsts policijas darbiniekiem.

“24. jūnijā pulksten 12.51 Valsts policija saņēma informāciju par to, ka Smiltenes novada Trapenes pagastā, Bormanmuižas parkā pie dīķa atrasts mobilais telefons un, iespējams, ūdenī ir cilvēks, jo redzamas drēbes. Uz notikuma vietu izbrauca VUGD darbinieki, kuri veica meklēšanas darbus, kā rezultātā pulksten 17.15 no dīķa izvilka vīrieša līķi bez acīmredzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Policijā uzsākts kriminālprocess,” zina stāstīt Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāve Ieva Ploriņa, kura arī atgādina, ka iedzīvotājiem, dodoties peldēt, ir jābūt prātīgiem un nevajadzētu būt pārdrošiem.

Brīvdienās par trešdaļu palielinājies arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu izsaukumu skaits. Ja Vid­zemes reģionā ikdienā vidēji tie ir aptuveni 110 izsaukumi, tad svētku brīvdienās – ap 150, norāda NMPD Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka. “Jau gadiem neatliekamās palīdzības brigādes rēķinās, ka tieši garajās brīvdienās ir vairāk izsaukumu – gan saistībā ar traumām, gan dažādām saslimšanām. Gūto traumu gadījumu skaits aizvadītajā nedēļā ir pat divkāršojies nekā ikdienā,” viņa min un stāsta, ka Valkas un Smiltenes novados bijuši gan ikdienišķi izsaukumi, gan tādi, kas raksturīgi tikai Jāņu svinēšanas laikā. Proti, pārgalvīgi rīkojoties un pārvērtējot savus spēkus lecot pāri ugunskuram, vairāki cilvēki guvuši smagus apdegumus. Šādi gadījumi bijuši arī Smiltenes un Valkas novadu teritorijās. “Jāņos ik gadu pie ugunskuriem un griliem līgotāji gūst smagus apdegumus – lecot pāri ugunskuram un iekrītot tajā vai reibumā uzkrītot grilam. Arī šajos svētkos tika fiksēti šādi gadījumi, divi no tiem – Valkas un Smiltenes novados. Tur cilvēki, lecot pāri ugunskuram, guvuši vidēji smagus termiskus apdegumus un ar mediķu brigādēm nogādāti stacionārā. Savu spēku neaprēķināšana, pārgalvīga rīcība, kas mijas kopā ar alkoholu, ir rezultāts tam, ka svētku svinēšana beidzas šādi,” uzsver S. Bračka.

Šobrīd S. Bračkas rīcībā nav informācijas par gadījumiem mūspusē, kad cilvēki būtu pārkarsuši un būtu bijusi vajadzība pēc mediķu palīdzības. Taču viņa aicina saglabāt modrību, jo, kā zinām, pēc vasaras saulgriežiem laika apstākļus Latvijā nosaka anticiklons. Tā ietekmē ar dienvidu vējiem mūsu reģionā ieplūst aizvien karstākas gaisa masas, pūš lēni vēji, mākoņu ir maz un nelīst. Jau svētdien Ventspilī termometra stabiņš uzkāpa līdz +32,6 grādu atzīmei, vakar aizvadīta pamatīga tveice, un arī šodien gaidāms, ka temperatūra līdz +33 grādiem paaugstināsies vēl vairākās vietās Latvijā. Ņemot vērā visus apstākļus, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izsludina sarkano brīdinājumu. “Ir novadi, kur šādi gadījumi ir fiksēti, taču uz kopējā notikumu fona tas ir salīdzinoši maz un var teikt, ka šajā ziņā viss ir mierīgi. Vai nu cilvēki ir jau pietiekami norūdījušies šādiem laikapstākļiem, vai informēti, kā rīkoties un pavadīt karsto laiku. Daudzi nemaz nemēģina karstajā laikā doties ārpus telpām, bet, ja tomēr ir kaut kur jādodas, tad mēģina atdzesēties, kā var, – lieto daudz ūdens un noteikti neaizmirst arī par galvassegām, un tamlīdzīgi,” pamato S. Bračka.

Tikmēr aizvadītajās piecās diennaktīs, laika posmā no 22. jūnija pulksten 6.30 līdz 27. jūnija pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigāde saņēma 45 izsaukumus – 16 uz ugunsgrēku dzēšanu, 24 uz glābšanas darbiem un vēl pieci izsaukumi bija maldinājums. “Kas attiecas uz mūsu darbu, mūsu pusē garās brīvdienas ir aizvadītas mierīgi. Saņēmām vienu maldus izsaukumu – ierodoties notikuma vietā, konstatējām, ka viss ir kārtībā un ugunskura vieta tiek kontrolēta,” stāsta VUGD Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš. Viņš neslēpj, ka atsevišķu gadījumu pieredze kaimiņu novados kārtējo reizi liek aizdomāties, ka uz ūdens vai ūdenstilpņu tuvumā jābūt piesardzīgiem. “Kā zinām, tikai lielākajās peldvietās ir cilvēki, kas dežurē un uzmana peldētājus. Un arī tas nenozīmē, ka būtu jāaizmirst par drošību uz ūdens vai ūdens tuvumā. Noteikti vēlos atgādināt – bērni ūdens tuvumā nav atstājami bez uzmanības ne mirkli, jo viņi visu laiku ir kustībā – iet un skrien. Līdzko vecāki novēršas, tā sekas tam var būt visneiedomājamākās,” piekodina S. Stepiņš un piemin arī gadījumu, kas pāršalcis visu Latviju, par svētdien, 26. jūnijā, pēcpusdienā Siguldā (Gaujas pludmalē) pazudušo piecus gadus veco meiteni, par kuras likteni vēl šajās dienās noteikti dzirdēsim izskanam plašsaziņas līdzekļos.

Līdz ar to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina svarīgākās drošības prasības, kas jāņem vērā, lai atpūta pie ūdeņiem nebeigtos ar traģēdiju:

• Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās. Ja tādu nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nepeldieties viens! Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.
• Nepeldieties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
• Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās ar to, ka varat aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varējāt pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka varat to izdarīt arī šobrīd.
• Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
• Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu, un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos neatstājiet peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.
• Ja esat iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.

– Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti uzvelciet glābšanas vesti.

– Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.

– Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.

– Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.