Vai gribam mazāk strādāt?

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par ieceri pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Prātoju, kam kas tāds ienāk prātā un kāds ir pamatojums. Vai tiešām esam tik pārstrādājušies, ka šī ziņa “uzpeld” sabiedrības redzeslokā?

Iniciatīvas pārstāvis Denis Meļehovs norādījis, ka tas izdarāms, grozot Darba likuma 131. pantu, kas saistīts ar normālo darba laiku. Pēc iniciatīvas pārstāvja paustā, būs vairāk brīvā laika mācībām un personīgajai pilnveidei, tam būs arī pozitīvs ekonomiskais efekts. Šī ir jau starptautiska prakse individuālās kompānijās un publiskās diskusijas tēma. Lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā, teikts “Manabalss.lv” pieteikumā.

Ja kādudien Latvijā arī līdz kam tādam nonāksim, uz visām profesijām to nekādi nevar attiecināt, jo ir būtiskas atšķirības darba specifikā un veicamajos pienākumos. Lai par šo ieceri runātu, būtu jāveic plašāki pētījumi, lai noskaidrotu, ko un kādu profesiju pārstāvjiem mainīs šāda brīvāka laika došana. Turklāt, būsim godīgi, ir darbavietas, kurās piektdiena jau nerakstīti skaitās gandrīz brīvdiena. Tas nozīmē, ka jau dienas otrajā pusē daļa darbinieku uz vietas var nebūt sastopami. Vai uz to brīdi ir paveikti visi tiešie darba pienākumi vai ne, atkarīgs no katra paša. Vienmēr būs tādi, kas nevēlēsies pārstrādāties, un būs arī tādi, kas darbu ņems līdzi uz mājām, atlicinot kādu stundiņu brīvdienās. Pret savu darbu atbildīgie un godprātīgie darbinieki, manuprāt, bieži vien darba stundas neskaita, bet koncentrējas uz rezultātu.

Un kā nepieminēt attālināto darbu, kas lielāku popularitāti guva pandēmijas laikā. Attālinātais darbs nozīmē, ka nodarbinātajam ir jāsasniedz darba rezultāti un jābūt pieejamam saziņai darba laikā. Daudzās darbavietās pārliecinājās, ka viss veiksmīgi strādā, jo galvenais ir darba ražīgums, rezultāts. Un tā ir tikai cilvēka paša izvēle, kā viņš izplāno darba dienu, vai viņam produktīvākais darba cēliens ir agrās rīta stundās, dienas vidū vai vakarpusē. Ja pieļaujam, ka daudzi, kas pārgājuši uz attālināto darbu, turpina to darīt, tad, pārejot uz darba nedēļas saīsināšanu, radītu lielāku šķautni starp klātienes un attālināto darbu, radot neizpratni, kā plānot darbu un kā strādāt, lai tajā dienā, kad pienākas brīvs, darbu varētu nolikt malā.

Kā varam novērtēt, iniciatīvas parakstītāju skaits strauji aug, un, visticamāk, jau pavisam drīz tiks sasniegts nepieciešamais balsu skaits, lai iesniegtu tālāk izskatīšanai. Es par šo iniciatīvu balsi neatdošu, jo uzskatu, ka Darba likumā ar piecu dienu darbu viss ir kārtībā. Ir svarīgāki jautājumi, kas būtu jārisina, kaut vai paraugoties uz algu līmeni mūsu valstī.