Novērtē Latvijas sapratni un palīdzību

Ukraina Latvijas neatkarību atzina 1991. gada 26. augustā. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā tika nodibinātas 1992. gada 12. februārī. Ukrainā kopumā ir pieci Latvijas goda konsuli. “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Iļju Hoču, goda konsulu Černivcu pilsētā un Černivci apgabalā (Ukrainas dienvidrietumos), ar kuru 14. marta rītā tikāmies Ukrainas–Rumānijas robežpunktā Siretā, lai drošībā uz Smiltenes novadu nogādātu daudzbērnu ģimeņu bērnus un viņu māmiņas, kopumā 35 cilvēkus.

– Kāda ir situācija Ukrainā kopumā un jūsu reģionā?

– Situācija Ukrainā nav viegla. Notiek karš, smagas cīņas Ukrainas austrumos. Nesaprotams ir Kremļa punduris no bunkura, kā viņu sauc arī citi, kā viņš reaģēs nākamajā momentā. Pagaidām situācija ir sarežģīta. Manā uztverē kā politiķim, kara situācija var ievilkties. Rit jau ceturtais mēnesis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

– Kāda ir jūsu ikdiena un kā attiecaties pret notiekošo Ukrainā?

– Ja runājam par manu personīgo dienas kārtību, tad grūti ir atbildēt, kāds var būt mans dienas plāns, ja atrodamies kara stāvoklī. Strādājam tik, cik vajag un kad vajag. Tad, kad jūs bijāt uz robežas un pieņēmāt mūsu bērnus, jūs redzējāt realitāti. Tāpēc atpūtīsimies, kad beigsies karš. Jautājums ir labs, liels paldies par to. Man attieksme pret karu kā cilvēka, kā Ukrainas pilsoņa, Latvijas goda konsula ir negatīva. Jebkurš karš nav jautājuma atrisinājums, tas ir noziegums pret cilvēci. Gribu vēlreiz pasvītrot un izteikt pateicību visai Latvijas tautai par palīdzību, kuru tā sniedz Ukrainai. Mēs ļoti to novērtējam un vienlaikus zinām, ka Latvija nav pati bagātākā valsts. Tas ir divkārši svarīgi un ļoti nozīmīgi, ka Latvija dalās ar visu pēdējo, saprotot to, ka krievu rašisms ir līdzvērtīgs fašismam. To vajag apturēt Ukrainā, citādāk šī sērga izplatīsies pa visu pasauli.

– Kas Ukrainas tautai dod spēku turpmākai cīņai?

– Ukraiņu tauta dvēselē vienmēr ir bijusi kā brīva, darbu mīloša un ļoti strādīga tauta. Daudzus gadus esam cīnījušies par savu neatkarību. Ukraiņi ir ļoti labi karotāji, ko ir pierādījuši ne vienu reizi vien ne tik senā pagātnē, tad, kad viņi cīnījās poļu un turku tautas pusē. Viņi, cīnoties ar  ienaidniekiem, vienmēr no cīņas ir izgājuši kā uzvarētāji, bet savā laikā viņus apmuļķoja cars Pēteris I un Katrīna II, kura iznīcināja Zaporižjas  apgabalu. Cīnīties par brīvību vienmēr ir bijis katra ukraiņa raksturā un garā. 1991. gadā šī brīvība tika iegūta ar Dieva palīdzību. Beigās izrādījās, ka par šo brīvību ir jāmaksā ar asinīm, ko tagad arī dara ukraiņu tauta smagās cīņās. Mums ir tiesības uz brīvību savā zemē.

– Kāda palīdzība šobrīd ir nepieciešama cilvēkiem Ukrainā?

– Principā jebkura palīdzība tiek pieņemta ar lielu pateicību. Šodien ir grūti pateikt, kas ir nepieciešams Ukrainai, jo situācija visu laiku mainās. Pirmajā vietā kā vienmēr ir pārtikas produkti, zīdaiņu pārtika. Otrkārt, ir nepieciešamība pēc džipiem, kas varētu strādāt kara apstākļos. Nepieciešami arī mikroautobusi, lai varētu pārvietot karavīrus. Ļoti svarīga ir medikamentu piegāde priekš iedzīvotājiem frontē. Apģērbs vairs nav tik ļoti nepieciešams kā sākumā, jo tas jau tika atrisināts pirmajās kara nedēļās.

Jā, ir ļoti daudz cilvēku, kuri karadarbības dēļ bija spiesti pamest savas mājas un valsti, līdzi paņemot tikai dokumentus. Diemžēl raķešu triecienu un apšaudes rezultātā daudzi ir gājuši bojā, ir izpostīta infrastruktūra un mājas.

Vēlreiz visas Ukrainas tautas vārdā gribu izteikt pateicību Latvijai, kas nav bagāta valsts, bet tik daudz ir mums palīdzējusi, jo saprot mūs.

– Vai joprojām cilvēki turpina izbraukt no valsts?

– Šobrīd Ukrainu gandrīz vairs neviens nepamet, vien retos gadījumos. Lai arī karš nav beidzies, priecē tas, ka daudzi tautieši atgriežas no piespiestās imigrācijas. Tas skar gan Kijivas, gan Harkivas iedzīvotājus, viņi visi atgriežas tāpēc, ka būs ļoti vajadzīgi brīdī, kad vajadzēs atjaunot to, ko krievi ir iznīcinājuši. Pilnīgi visu nāksies atjaunot, tāpēc Ukrainai svarīgs būs katrs darbaspēks. Tas nebūs atkarīgs tikai no ukraiņiem, bet arī no tā, kā tiks īstenots Māršala plāns. Slava Ukrainai!