Kas Latvijai labāks?

Jau vairāk nekā mēnesi ļaužu uzmanība ir piesaistīta karam Ukrainā, kas ir saprotami, miers ir svarīgāks par visu, taču tajā pašā laikā plašsaziņas telpā parādās arī vēl cita svarīga tēma – par to, kāda nākotnē būs Latvijas enerģētikas nozare (un tas, kāda tā būs, ietekmēs ikvienas mājsaimniecības budžetu). Proti, šobrīd dienas kārtībā ir Latvijas piesliešanās zaļajam kursam, proti, vēja un saules enerģijai, bet viedokļi par potenciālo ieguvumu ir diametrāli pretēji.

Uzmanību tam pirmo reizi pievērsu, kad tālruņa sarunā intervēju Eiropas Parlamenta deputātu, EP padomes priekšsēdētāja vietnieku Robertu Zīli. Kaut arī sarunas tēma bija par to, kā  Eiropas Parlaments plāno mazināt Eiropas Savienības dalībvalstu atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem, Roberts Zīle izteica viedokli par vēja parku izveidi Latvijā, proti, aicināja sabiedrību pievērst uzmanību tam, kas būs patiesā labuma guvēji, – lai gan vēja parkus plāno veidot arī “Latvenergo”, Zīle norāda, ka saražotā enerģija nonāks kopējā biržā un mēs to pirksim no biržas, savukārt lauvas tiesa no peļņas nonāks ārzemju uzņēmumu kontos. Problēma, viņaprāt, būs arī savu laiku nokalpojušo ģeneratoru utilizācija, būs jādomā, kur tos likt. Tad jau, viņaprāt, drīzāk Latvijas gadījumā jārunā par atomelektrostaciju (AES) būvi.

Par to, ka Latvijai vajag AES, runā arī fiziķis Visvaldis Grāveris (nesen ar viņu bija lasāma interesanta intervija žurnālā “SestDiena”). Vēja parku plānus Latvijā Grāveris šajā intervijā raksturo kā ārprātu, kaut vai tā iemesla dēļ, ka atjaunīgās enerģijas trūkums ir mainīgums, – te ir, te nav (tas pats ir ar sauli). Tad jau pilna daba jāpietaisa ar saules paneļiem un vēja ģeneratoriem, citādi saule un vējš esot vislētākais veids, kā ražot dārgu elektrību, uzskata fiziķis.

Citiem plašsaziņas līdzekļiem Zīle paudis viedokli, ka sabiedrisko domu par vēja enerģētiku veido cilvēki, kas pārstāv šo industriju un vēlas to attīstīt Latvijā. 

Toties valdība iestājas par vēja parku attīstīšanu Latvijā. Marta nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nāca klajā ar paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem par to, ka administratīvā sloga samazināšana lielu vēja parku izveidei Latvijā sekmēs enerģētisko neatkarību (te jāpiebilst, ka tāds slogs pastāv, uz to “Ziemeļlatvijai” norādīja uzņēmējs Mārtiņš Neibergs, uzņēmums “WPR 2”, kurā viņš ir valdes loceklis, vēlas attīstīt vēja parku Smiltenes novadā, Launkalnes un Drustu pagastos).

VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums paredz priekšlikumus, kā paātrināt lielu vēja parku izveidi Latvijas teritorijā, jo valstī būtiski jākāpina atjaunojamo energoresursu izmantošanas jaudas kā siltumenerģijas, tā elektroenerģijas ražošanā. Ministrija arī uzsver, ka sagatavotais priekšlikums neparedz vēja elektrostaciju ieceres iesniedzēju atbrīvot no pienākuma ievērot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai tās norises vietā.