Šobrīd novadu veidošana sāk uzņemt apgriezienus. Beidzot ir skaidrs, ka Valkas rajonā būs trīs, turklāt Trikātas un Ēveles pagasts iestāsies Valmieras rajona novadu sastāvā.
Šobrīd novadu veidošana sāk uzņemt apgriezienus. Beidzot ir skaidrs, ka Valkas rajonā būs trīs, turklāt Trikātas un Ēveles pagasts iestāsies Valmieras rajona novadu sastāvā. Vai novadi izmainīs iespējas lauku uzņēmējdarbībā, to gribēju uzzināt no Ēveles pagasta zemnieku saimniecības “Ķempēni” īpašnieka Ivara Āboltiņa.
I. Āboltiņš uzskata, ka viņam saimnieciskā darbība kļūs ērtāka. “Jau tagad man tā ir vērsta uz Valmieru. Pēc ģeogrāfijas mana saimniecība atrodas Valkas rajona nomalē. Man viss notiek Valmierā. Uz turieni arī līdz šim vajadzēja braukt trīs reizes nedēļā. Ir jākārto saimnieciskie dokumenti. Arī kā iedzīvotājam man visi pakalpojumi ir pieejamāki Valmierā. Uz turieni no Ēveles ir pastāvīga satiksme, savukārt uz Strenčiem un Valku tā ir krietni sliktāka. Arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir minētajā pilsētā,” stāsta I. Āboltiņš.
Viss atkarīgs no paša
Uzņēmējs savā saimniecībā ir attīstījis tūrisma biznesu. Uz jautājumu, vai jaunā ģeogrāfija neliks zaudēt klientus Valkas pusē, jo tomēr vairs nebūs tādu saikņu kā iepriekš, I. Āboltiņš atbild noliedzoši. “No saimnieciskā viedokļa man ir vienalga, vai mana saimniecība pievienota ASV vai Arābu Emirātiem. Uzņēmējdarbības attīstība ir atkarīga no paša cilvēka rīcības. Šajā ziņā novadu politika galīgi netraucē. Katrā ziņā tagad esam ar skatu uz lielo centru un neskatīties uz to mūsdienās ir neprāts,” apliecina uzņēmējs.
Uz partijām nav jāskatās
Ir izskanējušas runas, ka novadus vēlas Tautas partija, lai iegūtu vairāk savu pārstāvju pašvaldībās. I. Aboltiņš uzskata, ka arī tam nav nozīmes. “Uz partijām uzņēmējam nav jāskatās, jo nav zināms, par ko nākamajās vēlēšanās nobalsos vēlētāji. Savulaik topā bija “Latvijas ceļš”, bet vēlāk šī apvienība pat Saeimā neiekļuva. Tagad centrā ir Tautas partija, bet neviens nevar pateikt, kas ar to būs vēlāk. Mums jāseko līdzi, lai pie varas būtu tādi politiskie spēki, kas saimnieciski ekonomiskajā darbībā likumus nemaina katru gadu. Tas uzņēmējam nav patīkami,” apliecina I. Āboltiņš.
