Sandra Pētersone
Karš Ukrainā rada psiholoģisko spriedzi arī mūsu valsts iedzīvotājiem, cilvēki domās velk paralēles un spriež, ko darīt, kā rīkoties, ja kas līdzīgs notiktu Latvijā.
Šonedēļ ar “Ziemeļlatviju” sazinājās kāda Smiltenes novada iedzīvotāja (savu vārdu publiski nosaukt viņa nevēlējās) un lūdza noskaidrot, kā ārkārtējas situācijas gadījumā tiktu apziņoti, brīdināti, evakuēti Smiltenes novada iedzīvotāji, it īpaši pagastos dzīvojošie, ņemot vērā arī to faktu, ka Smiltenes novadā atrodas militārās darbībās stratēģiski svarīgā Vidzemes šoseja.
Kā rīkoties, paredz civilās aizsardzības plāns
Sieviete ir nobažījusies, jo pagastos nav ne trauksmes sirēnu, ne policistu, kuri informētu cilvēkus, ja valstī sāktos militārs iebrukums.
“Tādu apdzīvoto vietu ir lērums. Ja kaut kas notiek, kā lai mēs to uzzinām, kur lai bēgam? Man, piemēram, nav ne pagraba, ne automašīnas, un domāju, tāda neesmu vienīgā. Visiem nav arī interneta, bet var gadīties, ka tajā brīdī nestrādā ne televizors, ne radio. Redzu, cilvēki visā Latvijā šos jautājumus uzdod nepārtraukti. Dzirdēju, ka Pabrika kungs (aizsardzības ministrs Artis Pabriks – redakcijas piezīme) kādā intervijā teica – lūdzu, kungi pašvaldībās, mostieties un savediet kārtībā civilās aizsardzības lietas!” stāsta Smiltenes novada iedzīvotāja.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Smiltenes novadā šobrīd ir spēkā 2019. gadā apstiprinātais Smiltenes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns (tas aptver bijušos Apes un Smiltenes novadus, bet ne bijušo Raunas novadu, kas arī tagad iekļaujas jaunizveidotajā Smiltenes novadā), līdz ar to aktuāla ir jauna, novadu visaptveroša plāna izstrāde.
2021. gada 27. oktobrī, jau pēc administratīvi teritoriālās reformas, ar domes lēmumu ir apstiprināta Smiltenes novada sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisija 23 cilvēku sastāvā. Komisijas priekšsēdētājs ir Smiltenes novada pašvaldības domes vadītājs Edgars Avotiņš.
Plāna mērķis ir apzināt iespējamos apdraudējumus Smiltenes novadā, plānot un realizēt preventīvos, gatavības, reaģēšanas un neatliekamos seku likvidēšanas pasākumus, lai novērstu vai samazinātu pastāvošos draudus riska zonā esošajiem iedzīvotājiem, iespējamo kaitējumu īpašumam un videi. Tāds apdraudējums ir arī karš, militārs iebrukums vai to draudi.
Attiecībā uz šiem draudiem Smiltenes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā norādīts, ka Apes novada (tagad jau Smiltenes novada) robeža atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Krievijas robežas un ir uzsvērts, ka liela nozīme Latvijas attiecībām ar Krieviju ir Eiropas Savienības (ES) nostājai, līdz ar to kara iespējamība lielā mērā atkarīga no ES (atgādinām – plāns apstiprināts 2019. gadā).
Civilās aizsardzības plāns paredz arī vispārējo katastrofu apziņošanas shēmu. Atbilstoši tai jebkura persona, kura konstatē avāriju vai katastrofu, vai tās draudus, zvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) uz tālruni 112. Savukārt VUGD nepieciešamības gadījumā iesaista citus operatīvos dienestus un sazinās ar novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju, kurš kopā ar VUGD pieņem lēmumus un organizē nepieciešamos pasākumus un resursus. Komisijas sekretāre vai cita norīkota persona veic civilās aizsardzības komisijas apziņošanu.
Smiltenes novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, Smiltenes novada pašvaldības vadītājs Edgars Avotiņš atzīst, ka pašvaldībai ir plāns, kā rīkoties iespējamu apdraudējumu gadījumos, un, ja tādi būs, tiks izmantoti visi iespējamie līdzekļi, lai cilvēkus par to informētu. Tiesa, viņš neslēpj, ikviena novada iedzīvotāja apziņošanas sistēmas pašvaldībai nav, un trauksmes sirēna novadā ir tikai Smiltenes pilsētā, šo sirēnu kontrolē VUGD.
Pašvaldības vadītājs skaidro, ka Smiltenes novada civilās aizsardzības plānā norādītas arī cilvēku pulcēšanās vietas apdraudējuma gadījumā. Ja sākas trauksme un pa radio vai TV tiek paziņota informācija par to, ka cilvēkiem ir jāpulcējas vai jāveic kādas citas darbības, tad šajā plānā ir norādīts, ko darīt attiecīgajā situācijā. Ja, piemēram, vienā novada teritorijā ir notikusi katastrofa un cilvēki masveidā jāpārvieto, tad ir plāns, kā to darīt, ir zināmas pagaidu izmitināšanas vietas un apzināts iespējamais autotransports, ar ko aizvest cilvēkus, ja tāda nepieciešamība būs.
“Galvenais ir saglabāt mieru! Šobrīd mēs esam salīdzinoši drošā situācijā. Mums nav apdraudējuma no ārpuses, un mums ir NATO aizsardzība, kas krīzes situācijā nāks palīgā,” uzsver Edgars Avotiņš.
Plānā pulcēšanās vietas ir; tās vēlams publiskot
Smiltenes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ir pieejams pašvaldības mājaslapā, un tajā, kā pārliecinājās “Ziemeļlatvija”, Smiltenes novadā un nu jau bijušajā Apes novadā katastrofu gadījumā ir noteiktas vairākas pulcēšanās vietas, no kurām notiek tālāka evakuācijas koordinēšana. Piemēram, Smiltenē tas ir pilsētas centrs (Baznīcas laukums), Smiltenes vidusskolas stāvlaukums, Rīgas ielā 16C un Smiltenes vidusskolas sporta laukums Dakteru ielā 27. Pulcēšanās vietas norādītas arī pagastu centros. Konvencionālas (nosacītas) kara darbības gadījumā civiliedzīvotāju evakuācijas maršrutus nosaka Nacionālie bruņotie spēki. Civilās aizsardzības komisija koordinē bēgļu plūsmu, to informēšanu un nepieciešamo pamata vajadzību nodrošināšanu
Ne visiem ir pieejams internets, tāpēc ir pamatots mūsu lasītājas ierosinājums pašvaldībai nežēlot papīru, bet izprintēt no civilās aizsardzības plāna to informāciju, kas novada iedzīvotājiem ir aktuāla, un izplatīt ar piegādi pastkastītēs tāpat, kā to dara ar pašvaldības informatīvo izdevumu “Smiltenes Novada Pašvaldības Vēstis”.
“72 stundu bukletā ir skaidrots, kas man jāieliek somā, bet kur man ar to somu jāiet? Ne visiem ir mašīnas,” uzsver Smiltenes novada iedzīvotāja.
Aktuāls ir arī jautājums, kā par apdraudējumu brīdināt novadā, it īpaši lauku viensētās dzīvojošos cilvēkus.
Edgars Avotiņš stāsta, ka pandēmijas laikā pašvaldība izmantoja novada Pašvaldības policijas un Valsts policijas resursus un iespējas, – tika braukts pa pagastiem un caur automašīnas skaļruņiem ziņots par tālākām darbībām un situāciju kopumā. Apdraudējuma gadījumā varētu būt līdzīgi. “Protams, ir jāsaprot tas, kāda novadam ir kopējā kapacitāte. Mūsu novada Pašvaldības policija nav tik liela, lai vienlaicīgi varētu būt visu pagastu centros, bet katrā ziņā noteikti mēģināsim informēt pēc iespējas ātrāk par iespējamo apdraudējumu, ja tāds būs. Zinu, ka VUGD tiek izstrādātas sistēmas, ar kuru palīdzību krīzes situācijā iedzīvotājiem tiks sūtītas īsziņas, piemēram, ar aicinājumu ieslēgt televizoru vai radio, jo apdraudējuma gadījumā par to ziņos visas radiostacijas un visi TV kanāli. Arī paši cilvēki, redzot, ka tuvumā pārvietojas militārais transports vai lido kara lidmašīnas, un situācija ir aizdomīga, var zvanīt pašvaldības vai Valsts policijai, vai VUGD un jautāt, kas notiek,” stāsta Edgars Avotiņš.
Viņš piebilst, ka Aizsardzības ministrijai ir savi plāni varbūtējas kara darbības gadījumā, un pašvaldība šādā gadījumā pakļaujas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pilda to rīkojumus. Pašvaldības vadītājs arī norāda, ka militāra apdraudējuma gadījumā Smiltenes novadam tieša riska nav, jo tā teritorijā neatrodas militārās bāzes vai citi militāri objekti, kam iebrucējs pastiprināti pievērstu uzmanību.
UZZIŅAI
Smiltenes novada sadarbības teritorijas
Civilās aizsardzības komisija:
komisijas priekšsēdētājs – Edgars Avotiņš, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs
komisijas priekšsēdētāja vietnieki – Ineta Blusa-Blusiņa (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Smiltene) un Dainis Smarods (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ape)
komisijas locekļi:
- Ilona Niedra (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests)
- Dina Līte-Zaķe (Veselības inspekcija)
- Mārcis Ulmanis (Pārtikas un veterinārais dienests)
- Areta Vītola (Slimību profilakses un kontroles centrs)
- Jūlija Fanta-Aleksejeva (Valsts policija)
- Egija Cekula (Smiltenes novada Pašvaldības policija)
- Sandis Cipruss (Valsts robežsardze)
- Dmitrijs Oreškins (Nacionālie bruņotie spēki)
- Edgars Veršelo (Valsts meža dienests)
- Marita Meldere (Valsts vides dienests)
- Dzintars Suts (AS “Augstsprieguma tīkls”)
- Vilnis Gailis (AS “Gaso”)
- Georgijs Kiseļovs (AS “Conexus Baltic Grid”)
- Didzis Lūkins (SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”)
- Evija Zurģe (Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos)
- Inta Siliņa (Smiltenes novada Sociālais dienests)
- Aigars Vīvuliņš (SIA “Smiltenes NKUP”, medību kolektīvu pārstāvis)
- Raitis Pudāns (Smiltenes novada pašvaldības IT nodaļa)
- Guntis Lošins (AS “Sadales tīkls”)
- Guntis Beļickis (AS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”)
Evakuācijas pulcēšanās vietas Smiltenes novadā un bijušajā Apes novadā:
- Smiltene – pilsētas centrs (Baznīcas laukums), Smiltenes vidusskolas stāvlaukums Rīgas ielā 16C un Smiltenes vidusskolas sporta laukums Dakteru ielā 27
- Smiltenes pagasta Kalnamuiža – Smiltenes tehnikuma sporta halle Kalnamuižā 10
- Bilskas pagasts – pašvaldības ēka Bilskā un Birzuļu tautas nams Mēros
- Blomes pagasts – Blomes pamatskola
- Launkalnes pagasts – Launkalnes tautas nams
- Palsmanes pagasts – Palsmanes kultūras nams
- Variņu pagasts – Variņu tautas nams
- Brantu pagasts – SIA “Vidzemīte” administrācijas ēka
- Grundzāles pagasts – laukums pie Grundzāles pagasta administratīvās ēkas
- Ape – Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola
- Gaujienas pagasts – Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola
- Trapenes pagasts – Trapenes sākumskola
- Virešu pagasts – izglītības mācību vieta Vidagā, “Sikšņu skola”
Avots: Smiltenes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns
Reklāma