Ingūna Johansone
Tas, ka pilsētas apsaimniekošana ir viens no tematiem, kurā ļoti aktīvi iesaistās pilsētas iedzīvotāji, apliecina tikai vienu – mums ir svarīgi, kādā vidē dzīvojam. Diemžēl visus nepieciešamos darbus paveikt tūliņ un tagad ideālā kvalitātē nepietiek ne līdzekļu, ne darbinieku, to “Ziemeļlatvijai” kārtējo reizi apliecināja Valkas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks – Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Gints Stālmeisters.
Tieši viņa pārziņā ir jautājumi par pilsētas sakārtošanu. Arī pirmdien taujājām G. Stālmeisteram atbildi uz jautājumu, ko mums uzdeva laikraksta lasītājs Jānis Krauklis. “Ik rītu skatos pa logu un redzu vienu un to pašu ainu – nokaltušu bērzu pie skaisti atjaunotās Valkas ģimnāzijas kopmītnes ēkas Domes bulvārī. Blakus aug jauns, zaļš koks. Nevaru saprast, kāpēc nokaltušo nenozāģē. Pakustiniet šo tēmu, uz jums vien cerība,” rosina valcēnietis.
Jāteic, ka esam pagodināti par uzticību, un mums visai bieži lūdz palīdzēt kaut ko noskaidrot vai atrisināt, bet G. Stālmeisters tomēr rosina valcēniešus vērsties ar jautājumiem, kas saistās ar apsaimniekošanu, pie viņa vai Alitas Plūksnas.
“Koku ciršanas komisija jau ir pieņēmusi lēmumu, ka šis koks ir jānozāģē. Tiklīdz to varēsim, izdarīsim. Pilsētā ir vēl vairāki koki, kuri ir jānozāģē, un tas arī tiks izdarīts, taču mums trūkst kapacitātes, lai paveiktu visus darbus maksimāli ātri. Darbi ir saplānoti, taču dzīvē bieži esam kā ugunsdzēsēji, kad pametam vienu darbu, jo jāsteidz paveikt kādu citu – steidzamāku,” skaidro G. Stālmeisters. Viņš atzīst, ka šī vasara bija smaga, karstais laiks ieviesa korekcijas, arī darbinieku atvaļinājumi, tehnikas trūkums un citas lietas ietekmē kopējo situāciju. “Cilvēki bieži ir neiecietīgi, piezvana vai ieraksta “Facebook”– jums jāizdara tas un tas un tūlīt. Pilsēta ir liela, darāmo darbu tiešām daudz. Nav tā, ka nevēlamies darīt, vienkārši vienlaikus visu nevar paspēt. Jāatceras, ka ķengāšanās nepalīdz, mēs jau zinām savas kļūdas, arī neizdarības. Informācija, sapratne un izdarītā novērtēšana gan palīdz,” rezumē izpilddirektora vietnieks.
Taujājām G. Stālmeisteram, kad un kas plānots darīt ar Raiņa ielas liepām. Jau rakstījām, ka liepu vainags nav griezts un koku zari tik varen sakuplojuši, ka sāk traucēt. “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka tagad ietves no Beverīnas un Raiņa ielas krustojuma līdz Domes bulvāra un Raiņa krustojumam ieslīgušas pilnīgā tumsā, jo laternas spuldzes ir paslēpušās koku zaros un lapās. Blāva gaisma vietām izspraucas uz braucamo daļu, bet ietve – tumsā. Kā zināms, rudenī ātri satumst un cilvēkiem uz mājām no skolas vai darba var sanākt doties ar lukturīti, jo uz ietves neredz, kur spert kāju. G. Stālmeisters informē, ka jāpaciešas, līdz nobirs lapas un tad laternas atkal dos gaismu. Pašvaldība ir vienojusies ar firmu “Labie koki”, ka viņi uzņemsies Raiņa ielas un arī Rīgas ielas liepiņu apgriešanu un tās tiks veidotas tikpat skaistas, kā jau redzam centrā. Viss, protams, atkarīgs no šim mērķim atvēlētā finansējuma. Arboristi darbu varēs sākt, kad nokritīs lapas, tad būs redzams, kādi darbi jādara skaista vainaga un koptēla izveidošanā.
“Vēlamies, lai būtu skaisti un cilvēki priecātos, taču reizēm ir nedaudz jāpagaida, jo visu nevar izdarīt nekavējoties. Arī saistībā ar liepām un nokaltušajiem kokiem. Pašlaik darbinieks, kurš zāģē kokus, ir atvaļinājumā, atgriezīsies darbā, īrēsim pacēlāju, jo pašiem tāda nav, un visu izdarīsim,” apliecina G. Stālmeisters.
Reklāma