Gaidu pavasari

Es gaidu pavasari! Ļoti! Jau sen pārskatīta sēklu paciņu kaste, lai saprastu, kas ir palicis pāri no aizgājušā gada un kādas sēklas vēl jāiegādājas. Zinu droši, ka ne es viena tāda nepacietīgā, jo arī manas dārza kaimiņienes mājās redzamā vietā nolikušas sēklu krājumus, īpašās kladītēs un burtnīcās pieraksta informāciju, lai neaizmirstas. Jau tiek zīmēts aptuvenais dārza plāns, kas kur tiks sēts, un vienkopus apkopota izglītojošā informācija un padomi, kurus mūsdienās var sasmelties gudrās grāmatās, preses izdevumos un arī sociālajos tīklos.

Man simpatizē, ka izglītoti dārzkopības spečuki netur sveci zem pūra un dalās zināšanās ar tiem, kuri tikai nesen vai šopavasar pirmo reizi sāks iekopt mazdārziņu vai siltumnīcu. Reizēm saņemu meitu izbrīnītu jautājumu: “Vai tiešām tev visa tā ņemšanās dārzā sagādā prieku?” Trīs reizes varat minēt, ko viņas man uzdāvināja Ziemassvētkos! Dikti smalku un gudru žurnālu “Sēja un raža 2022”.

Vakaros, kad domas aizklejo līdz pavasarim, ņemu un buros, lasot bioloģiskās lauksaimniecības speciālistes Ārijas Rudlapas ieteikumus par to, kā mācīties saprasties ar dabu. Šī žurnāla sastādīšanas pamatprincipi pamatojas uz Saules un planētu gada kustības aprēķinu sistēmu, ko sauc par ģeocentrisko projekciju. Teikšu godīgi, astronomija jau kopš vidusskolas gadiem nav mana stiprā puse, bet, ja šīs zināšanas līdzēs izaudzēt bagātīgu ražu, buršos tik ilgi, kamēr pielēks.

Un galu galā, cik ilgi ar dārza kaimiņiem vaimanāsim par pandēmiju? Tā vietā viens otram rādām, kādas jaunas sēklas esam nopirkuši un ko esam izlasījuši un iemācījušies. Ja nu ir kāds, kurš lasa šīs rindas un arī grib dalīties ar savu dārzkopja pieredzi un zināšanām, labprāt uzklausīšu. Ziniet, kur mani meklēt? Informācija atrodama “Ziemeļlatvijā”.