Iegūst titulu “Gada bibliotekārs Zemgalē 2024”

Gada nogalē Ceraukstes bibliotēkas vadītāja Rasma Strautmale apbalvota ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas (LBB ZN) Atzinības rakstu un ieguvusi titulu “Gada bibliotekārs Zemgalē 2024”.

Līdz ar titulu saņēmusi arī balvu – mākslinieces Asnates Zuteres gatavotu vitrāžas darbu, kas simbolizē bibliotēku un atvērtību.

Šogad LBB ZN aicinājusi pieteikt atzinībai bibliotekārus, kuri parādījuši vispārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotekāra darba sniegumu, kas devis labumu ne tikai vietējai kopienai, bet arī spējis iedvesmot citus bibliotekārus un bibliotekāro sabiedrību kopumā.

Rasma Strautmale apveltīta ar augstu pienākuma apziņu, radošu izdomu, teicamām prasmēm darbā ar visu paaudžu bibliotēkas apmeklētājiem. “Bibliotēka ir izveidojusies par vietējās kopienas centru, kur cilvēki labprāt iegriežas. Jebkuru darbu mēģinu strādāt no sirds, lai katrs apmeklētājs te ir gaidīts. Ja cilvēks šeit ir atnācis un vi-
ņam vajag palīdzību, tad cenšos rast risinājumu arī tad, ja tas nav saistīts ar manu darbu. Izstādes bibliotēkā mainu ik pa divām trim nedēļām, lai apmeklētāji būtu ieinteresēti biežāk iegriezties. Ik gadu godinām ievērojamus novadniekus, kuru vairs nav mūsu vidū. Bet uzskatu, ka svarīgi citiem rādīt arī to cilvēku devumu, kuri ir starp mums. Cenšos katru rīkoto pasākumu piepildīt ar noderīgu saturu un sirsnību. Dažreiz pietrūkst laika, bet man ļoti palīdz apkārtējie. Bibliotēkas apmeklētāju skaits pēdējos gados ir audzis,” teic Rasma Strautmale”.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mālupē būs grupu māja

Alūksnes novada pašvaldība parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par grupu mājas izbūvi “Saulēs”, Mālupes pagastā, kas paredzēta pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Projektā plānots uzbūvēt dzīvokļus 16 personām.

Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu pārvaldības un attīstības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Lāce stāsta, ka ir apzināts cilvēku loks, kuriem šāds pakalpojums būtu nepieciešams. “Kuri tieši būs šie cilvēki, šobrīd nevaram pateikt. 16 vietas vienā mājā ir maksimālais klientu skaits, un to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Ja gribas vairāk vietu, jābūvē nākamā māja. Domāju, ka Alūksnes novada gadījumā 16 vietas ir optimāls skaits un visas izdosies arī aizpildīt. Novadā personu ar garīga rakstura traucējumiem, kuras varētu dzīvot šajā mājā, ir krietni vairāk – Alūksnes novadā 2023. gadā, pēc oficiālās statistikas portāla datiem un Sociālo lietu pārvaldes redzeslokā esošajām personām, pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir vairāk nekā 200 cilvēku, no tiem lielākā daļa – ar I vai II invaliditātes grupu, bet ne visas ir izteikušas vēlmi dzīvot grupu dzīvoklī. Daļa spēj dzīvot patstāvīgi, bet daļa dzīvo pie radiniekiem un to mainīt negrasās. Situācijas ir ļoti dažādas un kas der vienam, neder citam. Viens ir statiska, bet reālā situācija – pavisam kas cits,” stāsta K. Lāce. Šobrīd grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu divi Alūksnes novada iedzīvotāji saņem blakus novadā – Gulbenē. Kā norāda K. Lāce, – vien tad, ja jaunajā mājoklī būs brīvas vietas, tās piedāvās citu novadu iedzīvotājiem.

Pirms trīs gadiem Alūksnes novada pašvaldība jau bija iecerējusi būvēt mājokli personām ar garīgās attīstības traucējumiem, vien toreiz izvēlētā vieta bija cita – Kārklu iela 5, Alūksnē. Būvmateriālu cenu sadārdzinājuma dēļ pašvaldība lēma māju nebūvēt un atteicās no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma projektā “Infrastruktūras risinājumi deinstitucionalizācijas īstenošanai Alūksnes novadā”. Tas gan bija tikai viens no iemesliem. Otrs – apkārtējo māju iedzīvotāju iebildumi.

Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums pašvaldībai ir jānodrošina obligāti – to nosaka minimālais pakalpojumu grozs, tāpēc pašvaldībai jādomā, kā to nodrošināt. “Nav jāsatraucas par to, ka pašvaldība grupu māju būvē par pašvaldības budžetu. Ir saņemts Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums, kas nozīmē, ka pašvaldībai jānodrošina tikai līdzfinansējuma daļa. Alūksne neko nav zaudējusi, atsakoties no iepriekšējā projekta finansējuma,” norāda K. Lāce un teic, ka šī gan ir pēdējā iespēja, kad saņemt finansējumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības izveidošanai.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Codes luterāņu dievnamā atjauno altāri

Codes luterāņu baznīcā atjaunots senais altāris, kas tāpat kā baznīca būvēts 17. gadsimtā, un visa ēka ar būvelementiem ir valsts kultūras mantojuma piemineklis.

“Baznīcā ir tikpat veca kancele, ķirmji bija iemetušies gan altāra, gan kanceles koka konstrukcijās,” stāsta draudzes priekšniece Vaira Behmane, “viena kanceles kāja gandrīz sabruka, tāpēc lūdzām atbalstu Kultūras mantujuma pārvaldei. Kad naudu piešķīra, vispirms atjaunojām kanceli. Šķīdumu pret ķirmjiem uzreiz ievadīja gan kanceles, gan altāra konstrukcijās. Pēc tam meklējām līdzekļus altāra atjaunošanai. Trīs gadi pagāja, kamēr visu pabeidzām.”

Atjaunošana ritējusi četrās kārtās, pēdējā kārtā izlietoti 12 tūkstoši eiro, pirms tam pa 10 tūkstošiem eiro vairākas reizes, vēsta draudzes priekšniece. Visu atjaunošanas finansējumu piešķīrusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Gan ar kanceli, gan altāri strādāja SIA “Intarsija” speciālists Jānis Ceplis.

“Tā kā darbus pabeidza pirms Ziemassvētkiem, negribējām iesvētīšanu gaidīt līdz pavasarim, tāpēc sanācām kopā svētkos,” gandarīta Vaira Behmane.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Izveido dabīgās kosmētikas zīmolu

Gulbenes novada vidusskolas jaunietes Amanda Vebruāle un Nadīna Krima nodibinājušas skolēnu mācību uzņēmumu “Dabas elegance” un izveidojušas dabīgās kosmētikas zīmolu.

Nadīna un Amanda stāsta, ka uzņēmuma izveide balstās uz dažādiem faktoriem, kas ietver skolas aktivitātes, nākotnes profesijas izvēli, kā arī interesi par atbilstošo nozari. Idejai ir vienkāršs pamatojums. Skolotāji bija tie, kuri viņas motivēja un atbalstīja, lai skolēnu mācību uzņēmuma veidošana tiktu vairāk popularizēta un varētu attīstīt savas prasmes un zināšanas arī tālākā nākotnē.

“Lai izveidotu produktus, kas atbilst vajadzīgajai konsistencei un iedarbībai, mums nācās daudz eksperimentēt un izzināt ķīmiskos procesus. Uzsverot vienu no mūsu zīmola pamatvērtībām, atbalstot ilgtspēju, vēlamies aktualizēt produktu iepakojumu, jo izmantojam videi draudzīgus un atkārtoti lietojamus iepakojumus, jo zinām, ka problēma par dabas piesārņojumu ir jārisina. Sadarbojoties ar Gulbenes novada vidusskolu, “Junior Achievement” un “Sunbeam cosmetics” pārstāvjiem, piedalījāmies dažādās konferencēs un veicām ražošanas procesus, iegūstot papildu zināšanas un izpratni par uzņēmējdarbību un aspektiem, ko tā ietver,” stāsta jaunietes.

Iepakojumu dizains ir pašu meiteņu veidots. “Tā izveidē mēs vēlējāmies likt uzsvaru uz zaļiem toņiem, jo viena no mūsu pamatvērtībām ir dabiskums un neitrālas nokrāsas, kas mums asociējas tieši ar zaļo krāsu. Tas arī simbolizē dažādu augu izmantošanu, kas papildina produktu klāsta daudzveidību un veido produktu ražošanas procesa gaitu vēl interesantāku, eksperimentējot ar dažādām krāsu un smaržu variācijām,” stāsta jaunietes.

Produktu izejvielas tiek iegūtas no Latvijas uzņēmuma, un 70 procenti no sastāvdaļām ir Latvijā ražotas. “Mēs ieguldījām daudz laika un enerģijas, lai izgatavotu produktus un sasniegtu tādu rezultātu, kā pašas vēlamies. Viena no sastāvdaļām ir ksantāna sveķi, kas mums sagādāja vislielāko izaicinājumu, taču, izmantojot tieši šo sastāvdaļu, rezultātā mēs iegūstam nepieciešamo konsistenci,” stāsta Nadīna un Amanda.

Iemesls, kāpēc viņas izvēlējās pievērsties tieši kosmētikas ražošanai, atbilst viņu vēlmei studēt kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, uzņēmējdarbību.

Laikraksts “Dzirkstele”

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un reģionālie laikraksti.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.