Skatītāju maksimāli pārpildītā Smiltenes Kultūras centra teātra zālē 28. novembrī pirmizrādi piedzīvojis Tautas teātra “Smiltene” jaunākais iestudējums – drāma vienā cēlienā “Cīrulīši”.

Šo lugu dramaturgs Harijs Gulbis uzrakstīja 1974. gadā. Smiltenes Kultūras centra Tautas teātra “Smiltene” iestudējums Krišjāņa Salmiņa režijā parāda, ka šis stāsts par mājām, to saglabāšanu vai atstāšanu un par Latvijas lauku nākotni ir aktuāls arī mūsdienās.

Var kalpot kā kompass smagu izvēļu brīžos

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Tautas teātra “Smiltene” režisors Krišjānis Salmiņš uzsver, – “mēs runājam par cilvēkiem, nevis par laiku”, tāpēc arī padomju reālijas šajā iestudējumā neparādās.

Lugā attēlots brīdis, kad “Cīrulīšu” viensētas saimniece Zelma pēc vīra nāves nolēmusi paklausīt bērnu aicinājumam un pārcelties uz dzīvi pie dēla Raimonda. Tiek pārlūkota iedzīve, vāktas pārvedamās mantas, likvidēts nevajadzīgais. Visa ģimene sapulcējas, lai vēl pēdējo reizi “Cīrulīšos” pabūtu kopā. Kavējoties atmiņās un pārrunājot pašreizējās attiecības, māte nonāk pie negaidīta lēmuma tomēr atteikties no iecerētā plāna un palikt uz dzīvi savās mājās. Šī rīcība izraisa neizpratni un domstarpības viņas bērnu vidū. Kad abi dēli un meita ir devušies projām, Zelma atsaucas uz aicinājumu doties līdzi kaimiņienes radiniecei un dzīvot pie viņas. Lugas noslēgumā bērni atgriežas “Cīrulīšos”, lai vēlreiz mēģinātu māti pārliecināt, viņi satiek Zelmu, bet fināls ir atvērts. Par šīs ģimenes nākotni skatītājiem jādomā pašiem.

Par Tautas teātra “Smiltene” jauno iestudējumu “Ziemeļlatvija” uzklausīja skatītāju atzinīgas atsauksmes. Ginta Gailīte, kura savulaik bija Jērcēnu Dzejas teātra režisore un regulāri skatās jaunākās teātra izrādes gan Valmierā, gan citviet, uz “Cīrulīšu” pirmizrādi Smiltenē atbrauca no Valmieras novada Jērcēniem un par redzēto saka tikai labākos vārdus. “Smiltenes Tautas teātris ar šo darbu noteikti var piedalīties “Gada izrādē” (Latvijas amatierteātru iestudējumu skatē – redakcijas piezīme). Ir paveikts lielisks un pamatīgs darbs. Var redzēt režisora roku. Ir spilgti izstrādāti tēli. Man ļoti patika galvenās lomas (Zelmas) tēlotāja Dace Purvlīce. Viņa, kā vienmēr, ļoti labi spēlē. Izcila bija Zelmas kaimiņienes tēlotāja (Ruta Janava). Manā vērtējuma viņa “Gada izrādē” dabūtu balvu par otrā plāna lomu. Visi aktieri ir labi, – režisoram ir materiāls, ar ko strādāt. Skatītāji var doties uz izrādi un nenožēlot, ka veltījuši tam vakaru,” iespaidos dalās Ginta Gailīte.

Te gan jāpiebilst, ka visas biļetes uz “Cīrulīšu” izrādēm Smiltenes Kultūras centra Teātra zālē decembrī ir izpārdotas. Izrāžu grafiku jaunajā gadā Smiltenes Kultūras centrs vēl nav saplānojis.

Par Tautas teātra “Smiltene” jauno iestudējumu režisors Krišjānis Salmiņš teic, ka “Cīrulīši” gan viņam personīgi, gan arī aktieriem ir mīlestības darbs. “Šajā izrādē mēs runājam ne tikai par laukiem, bet daudz plašāk – par Latviju, par to, kā mūsu dzīvi ietekmē egoisms jeb izdevīgums. Ar prātu bieži vien saprotam, kā būtu pareizi, bet rīkojamies tā, kā pašiem ir ērtāk un izdevīgāk. Taču šī tēma ir sarežģīta. Moralizēt ir viegli. Dzīve mums visiem ir viena, tas, kā mēs to nodzīvosim, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Mūsu (Tautas teātra “Smiltene” – redakcijas piezīme) mērķis nav nevienu mācīt, bet gan rosināt aizdomāties, jo var gadīties morāles izvēles, kad varbūt tomēr var atteikties no pašlabuma. Nevienu uz to neaicinu. Tā ir katra personīga lieta. Izrāde dod iemeslu par to aizdomāties,” uzsver Krišjānis Salmiņš.

To palīdz atklāt izrādes “Cīrulīši” aktieri, – režisors ļoti uzteic viņu darbu, kas jau pārsniedz amatierteātra līmeni.

Izrādes vērtība ir arī komponista Emīla Zilberta speciāli šim Tautas teātra “Smiltene” iestudējumam radītā oriģinālmūzika. Emīls Zilberts ir daudzpusīgs komponists un mūziķis, viņa mūzika skan daudzās Valmieras drāmas teātra izrādēs, un tagad ar to var pamatoti lepoties arī Tautas teātris “Smiltene”.

“Tik skaistu un dvēselisku mūziku sen nebiju dzirdējusi, mūzika mani burtiski iesviež lomā. Paldies Emīlam!” teic aktrise Dace Purvlīce, kura izrādē “Cīrulīši” attēlo Zelmu.

Kad ikdienā pietrūkst, – “es tevi mīlu”

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Dace Purvlīce atzīst, ka jaunībā “Cīrulīšu” tēma viņu neuzrunāja, režisora Oļģerta Dunkera 1980. gadā uzņemto spēlfilmu ar Veltu Līni galvenajā lomā toreiz noskatījusies ar “gariem zobiem”. Pavisam cits skats bijis tagad, kad režisors Krišjānis Salmiņš uzdeva noskatīties šo filmu.

“Tās nav tēmas, kas uzrunā jaunībā. Tagad esmu gan meita, gan māte, mums arī ir lauku māja un man ir bērni, kuri dzīvo Rīgā, taču viņi pilnībā ir uzņēmušies atbildību un rūpi. Arī viņi skatījās pirmizrādi, un es viņiem tajā īpaši veltīju sevi. Biju dubultā emocionāli uzlādēta. Zelmas loma vispār man ir ļoti uzrunājoša, emocionāli visspēcīgāk iedarbojas uz mani, dzīvo atsevišķu dzīvi un iebliež pa nerviem tā, ka ilgi nevaru atiet,” atzīst Dace Purvlīce.

Agrāk viņa domājusi, ka “Cīrulīši” ir par māti, kurai jāpamet mājas, bet tagad redzējums ir cits, – lugas centrālā tēma ir par bērniem, kuri nevēlas atgriezties laukos un tāpēc arī Latvijas lauki izmirst. Un vēl tas ir stāsts par vecāku, bērnu un ģimenes kopumā attiecībām, par to, ka laika trūkuma dēļ ikdienā pazūd tik svarīgs teikums – “es tevi mīlu”, ka pieaugušie bērni nespēj saskatīt, ka mātes mīlestība izpaužas arī teikumā – “atbrauc, man priekš tevis ir kartupeļu maisiņš”, pārdomās dalās Dace Purvlīce.

Harija Gulbja “Cīrulīši” ir atkal atgriešanās Tautas teātrī “Smiltene” Gaidim Bogdanovam, kurš ikdienā ir Blomes un Smiltenes pagastu apvienības pārvaldnieks.

“Sajūtas ir brīnišķīgas, jo izrāde ir ļoti emocionāla. Šodien es spēlēju ar iedvesmu, jo man patīk šī luga, patīk šis kolektīvs. Režisors ir lielisks, mūzika – lieliska. Un tēma ir aktuāla. Arī mūsu pagastā ir vientuļi cilvēki, kuri tiek atstāti un bērni neliekas par viņiem ne zinis,” teic Gaidis Bogdanovs.

UZZIŅAI

Tautas teātra “Smiltene” jauniestudējums – Harijs Gulbis “Cīrulīši”

Režisors: Krišjānis Salmiņš Režisora asistente: Zane Bērza Komponists: Emīls Zilberts Lomās: Dace Purvlīce, Gaidis Bogdanovs, Rita Rozīte, Nadīna Paipala, Valdis Šaicāns, Lita Kalniņa, Dana Langenfelda-Lapiņa, Ivars Puksts, Zigeta Vīķele vai Ruta Janava Skaņa, gaisma: Mārtiņš Āboliņš