Kurš ar tiem ātrvilcieniem brauks?

Gan jau mums katram ir viedoklis par “Rail Baltica”. Manējais ir tāds, ka es nesaskatu adekvātu labumu no tik dārga projekta, redzot trases plānojumu cauri Latvijai (savienojumu ar Lietuvu un Igauniju, kas lielā daļā mūsu valsts teritorijas iezīmēts gar Rīgas jūras līča piekrasti). Cik Latvijas iedzīvotāju reāli ikdienā brauktu ar “Rail Baltica” ātrvilcieniem, priecājoties, ka nu beidzot ir integrēti Eiropas dzelzceļu tīklā? Jā, protams, vēl ir kravu pārvadāšanas jautājums ar cerību “Latvijas dzelzceļam” piesaistīt Eiropas kravas pa ziemeļu – dienvidu asi, ko pašlaik bremzē valsts dzelzceļa tehniskā specifikācija, taču atkal ir jautājums, – cik tādu kravu būs un ko šādā virzienā vispār pārvadās?

Kaut kā šaubos, ka tie miljardi eiro, ko aprīs “Rail Baltica”, tiešām ar uzviju tiks atdoti atpakaļ sabiedrības labklājībai un Latvijas attīstībai. Varbūt valdībai tik spiedīgā naudas badā vajadzētu atzīt sakāvi un atteikties no tālākas šī projekta īstenošanas, neraugoties uz Briseles sankcijām un jau zemē nomesto naudu, – gala rezultātā zaudējumi, iespējams, būtu mazāki, nekā projektu turpinot. Un Rīgas centrā iesākto “Rail Baltica” jaunbūvi (es arī aizgāju uz to paskatīties caur sētā speciāli šim nolūkam ierīkoto lodziņu) var vai nu transformēt citiem mērķiem, vai atstāt kā pieminekli Latvijas valdībai (vieni pieminekļi Rīgā tiek nojaukti, citi nāktu vietā), – šis būtu piemineklis miljonu izšķērdēšanai.

Jau pirms kāda laiciņa sociālajos tīklos sāka cirkulēt video, kurā tika atklātas projektu “Rail Baltica” pārstāvošā Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” valdes locekļu un piesaistīto speciālistu algas, – lielākā alga mēnesī bija 21 865 eiro, valdes locekļiem ap 10 000 eiro mēnesī. Pēc publiski pieejamās informācijas, “melnām mutēm” (pēc pašu teiktā) strādājošā “RB Rail” šogad atalgojumam tērē ap 17 miljoniem eiro.

Pēc jaunākajiem publiskotajiem aprēķiniem, Latvijā kopējās projekta “Rail Baltica” izmaksas varētu būt 9,6 miljardi eiro. Aizvadītajā nedēļā izskanēja informācija, ka Brisele naudu tādā apmērā nedos (ja dos vispār), – lai Latvija pati meklē risinājumu. Tas nozīmē, ka šim projektam svaru kausos pretī būs vai nu vēl lielāka Latvijas ārējā parāda audzēšana, vai nodokļu celšana, vai izdevumu samazināšana pārējās jomās, vai arī tas viss kopā.

Politiķi un par “Rail Baltica” atbildīgie jau var skaisti runāt par šī projekta nozīmīgumu un tā potenciālo ietekmi uz Baltijas reģionu un Eiropu kopumā. Taču man no vienkāršas Latvijas iedzīvotājas skatpunkta sākotnēji cerīgi pasniegtais, bet tagad dēlī salaistais “Rail Baltica” sāk atgādināt bēdīgi slaveno aristokrātu teicienu no vēstures, – ja tautai nav maizes, lai ēd kūkas! Piemēram, tie cilvēki, kuriem nav savas automašīnas, Latvijā nebraukā ar ātrvilcieniem, viņi brauc ar autobusiem vai parastajiem vilcieniem. Taču arvien vairāk reģionālo autobusu reisi un maršruti mūsu valstī tiek slēgti, – pārvadātājiem ir zaudējumi, kas tiek segti ar valsts budžeta dotācijām, bet valstij naudas nav. Tad kam īsti vajag TIK dārgu “Rail Baltica”?