Iedzīvotāji komentē pašvaldības ceļu kvalitāti pagastos

Laikraksta “Ziemeļlatvija” 22. novembra numurā publikācijā “Naudas badā ceļa bedres lāpa ar velēnām” uzklausījām Smiltenes pagasta iedzīvotāja Jāņa Jaroslavska sašutumu par pašvaldības pārziņā esošo lauku ceļu slikto uzturēšanu. Viņaprāt, tā ir zemē nomesta nauda, un rezultātā ceļi ir grūti izbraucami. Lai “salāpītu” bedres, zemes un velēnu kaudzes no ceļa nomales tiek sastumtas uz ceļa braucamās daļas. Grāvji greiderējot tiek aizbērti, un ūdenim no brauktuves nav, kur palikt. Rodas jautājums, kādi ir pašvaldības kritēriji tās pārziņā esošo ceļu uzturēšanā.

Smiltenes novada pašvaldība skaidroja, ka pašvaldību ceļi kļūs arvien sliktāki, ņemot vērā, ka gan valsts, gan pašvaldību budžetos ar finansējumu ir bēdīgi. Pašvaldības savu ceļu un ielu uzturēšanai saņem valsts budžeta mērķdotācijas no programmas “Valsts autoceļu fonds” un no autoceļu lietošanas nodevas, taču ar to ir par maz, lai savestu kārtībā visus ceļus.

Izsakot viedokli, šo “Ziemeļlatvijas” rakstā atspoguļoto problēmu sociālajos tīklos komentē iedzīvotāji.

Valters Kaminskis:

– Iepirkums. Maksā par nobraukto kilometru. Nomet lāpstu un brauc, kamēr ceļa vietā plakans grāvis. Greiderējot jā-
velk grants no grāvja malas uz vidu no abām pusēm, nevis jāstumj grāvī vai jākasa paralēlais grāvis uz ceļa malas.

Vizma Lāce:

– Daudzviet tagad tā greiderē. Attālināto mācību sekas.

Dana Katosova:

– Nu tā kā šogad greiderē ceļus, ir pilnīgās auzās. Drausmīgi to dara.

Sarmīte Ozola:

– Kad beidzot atbildīgie nāks pie apziņas, ka, neatjaunojot virskārtu, tā bezjēdzīgā lauku ceļu štūrēšana un velēnu plēšana no nomalēm un stumdīšana uz ceļa vidu padara visu sliktāku nekā labāku. Ceļš pārvēršas par grāvi, kuru plēš tikai dziļumā.

Evija Jantone:

– Gribētos jautāt, pēc kādiem standartiem tas viss tiek darīts?! Un nākamais jautājums – kad šiem ceļiem tiks atjaunots segums? Mums laukos jau gadu gadiem principā pa grāvi ir jābrauc, nevis pa ceļu. Ceļš sen zaudējis savu pamatu, – stumda velēnas šurpu turpu, grāvis vēl vienā malā skaists, bet līdzās grāvim uz ceļa vēl viens “grāvis”.

Iveta Cēbure:

– Mums arī ceļa malās stādīs burkānus. Saucās greiderēšana un ceļa malu sakārtošana.

Andis Lapiņš:

– Pirms armijas astoņus mēnešus nostrādāju uz greidera. Tad nu vecais meistars šo iemācīja pirmo. Bija liela gudrība saskatīt, uz kuru pusi valnītis bīdīts, jo tad no tās puses bija jābīda atkal uz otru. Šādi kurmju rakumi abās ceļa pusēs nebija iedomājami.

Ilze Ivulane:

– Vēl jau ir skaistie koki ceļmalās, joprojām stāv salīkuši pār ceļu. Kā būs sniegs, tā atkal gāzīsies uz ceļa. Kas tos vāks no rītiem? Pareizi, – paši, kuri vedīsim bērnus uz skolu, un zemnieks, kuram 50 centimetru dēļ par tuvu esošas zaru čupas gan naski sodu lika. Bet visa vasara bija, lai kokus nozāģētu un bīstamību uz nākamo ziemu samazinātu.

Uldis Lieģis:

– Principā ja neizlabo, ceļam beigas neizbēgamas, ūdens paliek uz ceļa, un viss.

Ilva Budevica:

– Pēc greiderēšanas iedzīvotāji brauc līdzināt ceļu ar savu tehniku.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.