Vērtē pašvaldību ētikas kodeksus

Pēdējo gadu notikumi Latvijas pašvaldībās saistībā ar pašvaldību vadītāju, deputātu un citu domes darbinieku neētisku rīcību ir pievērsuši biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) uzmanību tieši pašvaldību ētikas kodeksiem. Ar praktikantu un brīvprātīgo palīdzību 2023. gada decembrī un 2024. gadā veikts Latvijas pašvaldību ētikas kodeksu izvērtējums un, balstoties izvērtējuma rezultātos, “Delna” ir izstrādājusi ētiskas rīcības rokasgrāmatu pašvaldības deputātiem un pašvaldībā nodarbinātajiem – “Ētikas kodekss 9 soļos”.

Latvijā ir 43 pašvaldības, un bija iecerēts izpētīt visus ētikas kodeksus, tomēr “Delnas” rīcībā nonāca vien 38 dokumenti. Daļā pašvaldību ētikas kodeksi bija publiski pieejami, ja tā nebija – sazinājās ar pašvaldību, lūdzot dokumentu atsūtīt. Rezultātā pētīšanai iegūti 38 dokumenti. Katras pašvaldības ētikas kodeksu vērtēja pēc “Delnas” izstrādātiem 29 indikatoriem. Vērtēts ētikas kodeksa tvērums, piemēram, vai kodekss attiecas tikai uz darbiniekiem vai tomēr arī uz deputātiem, domes priekšsēdētāju, struktūrvienību vadītājiem, tāpat vērtēti arī ētikas kodeksā iekļautie principi un kā notiek uzraudzība, vai ir mehānisms, kā to darīt, piemēram, izveidota ētikas komisija un kādas sankcijas piemērojamas, ja kodekss tomēr ir pārkāpts. Gandrīz visas pašvaldības ir sasniegušas vismaz 50 % punktu. Visaugstāko novērtējumu ieguvusi Ķekavas novada pašvaldība, iegūstot 26 no 29 punktiem.

“Lielākā daļa pašvaldību novērtētas augstu. Tomēr tas vien, ka ētikas kodekss ir izstrādāts kvalitatīvi un ir labs dokuments, nenozīmē, ka ir pamats atslābt un par šo jautājumu var vairs nedomāt. Viena lieta ir izstrādāt dokumentu, bet otra lieta – ko tālāk ar to darīt? Vai ir jēga no kvalitatīva dokumenta, kas stāv plauktā un krāj putekļus. Tāpēc pašvaldībām, kas mūsu vērtējumā ieguva augstu punktu skaitu, jāturpina darbs pie ētikas normu ieviešanas,” norāda “Delna” juridiskā konsultante Krista Asmusa. Vērtējumu nesaņēma piecas pašvaldības, kurām pētījuma veikšanas laikā ētikas kodeksi bija izstrādes procesā, savukārt viena pašvaldība informāciju nesniedza.

^{Vai vērtē arī deputātus?}

Visās 38 analizētajās pašvaldībās ētikas kodeksi ir attiecināmi uz darbiniekiem, bet ir pašvaldības, kurās deputāti ir izņemti no ētikas kodeksa tvēruma. “Rodas jautājums, kā citi pašvaldībā nodarbinātie un trešās personas jeb iedzīvotāji var pārliecināties, ka deputātu darbā ētikas prasības tiek ievērotas un attiecīgi, ja netiek ievērotas, kā var prasīt par to atbildību. Ir gadījumi, kad tas ir problemātiski,” norāda K. Asmusa un teic, ka risinājums būtu vienots regulējums, kas attiektos uz visiem. Nereti vienā pašvaldībā ir pat vairāki ētikas kodeksi, jo struktūrvienībām tie ir savi, piemēram, Bāriņtiesām. “Delnas” ieskatā, regulējumam jābūt centralizētam, lai sabiedrībai būtu vieglāk to uztvert.

Pozitīvie piemēri ir Alūksnes, Ķekavas un Varakļānu novadu pašvaldības, kas ietvērušas papildu pienākumus domes priekšsēdētājiem vai institūciju vadītājiem, tādējādi paredzot, ka vadītājiem ir vairāk jāiesaistās darba vides veidošanā, nodarbināto izpratnes veicināšanā un citu pienākumu veikšanā, lai labvēlīgi ietekmētu pašvaldības darbu. Piemēram, Alūksnes novada pašvaldības ētikas kodekss nosaka, ka domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, izpilddirektora, iestādes vai struktūrvienības vadītāja tiesības un pienākumi ir informēt padotos par iestādes vai struktūrvienības attīstības perspektīvām, attīstīt darbinieka radošo pieeju un iniciatīvu un veicināt personības izaugsmi.

^{Reaģēt, nevis sodīt}

K. Asmusa norāda, ka ne vienmēr par ētikas pārkāpumiem jārunā disciplināratbildības kontekstā. “Ne vienmēr uzreiz ir jāseko disciplināratbildībai vai citam sodam. Pietiktu jau ar ētikas komisijas atzinumu, ka konkrētā rīcība nav bijusi atbilstoša ētikas normām. Ir ļoti būtiski šīs situācijas piefiksēt, par tām runāt un pašvaldībā atzīt, ka rīcība tiešām nebija atbilstoša. Šai informācijai jābūt publiskai, un iedzīvotājiem par to ir jāzina. Ja domes deputāti ir izņemti ārpus ētikas kodeksa tvēruma un viņu rīcību neviens nav kompetents vērtēt un komentēt, tas grauj sabiedrības uzticēšanos,” pauž juriste un norāda, ka pašvaldībās līdzīgi kā Saeimā var veidot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Viņasprāt, būtu svarīgi izveidot pašvaldībās ētikas komisijas, kas vērtētu pārkāpumus. “Ētikas normu uzraudzības mehānisms ir būtiska sastāvdaļa no ētikas kodeksa. Vienlaikus komisijai būtu konsultatīva funkcija. Var būt situācijas, kad pašam darbiniekam ir grūti saprast, kāds būtu pareizais ejamais ceļš, tad ētikas komisija varētu palīdzēt,” teic K. Asmusa.

“Delnas” pārstāve norāda uz kādu niansi – atklātība ne vienmēr nozīmē to, ka visai informācijai, kas ir pašvaldībā, jābūt publiskai un visam, kas notiek pašvaldībā, jānotiek publiski un sabiedrībai jāzina visi sīkumi. “Nē, tas tā nav, un arī mēs kā organizācija nesakām, ka pilnīga atklātība visās jomās ir vienīgais veids, kā darboties. Tomēr atklātība ir būtisks elements tam, lai sabiedrībā veidotos uzticēšanās. Jo vairāk informāciju slēpj un jo mazāk nonāk līdz sabiedrībai, jo vairāk sabiedrībā ir neizpratnes par procesiem, kas notiek, un uzticēšanās samazinās. Protams, pašvaldībai ir pienākums iesaistīt sabiedrību, skaidrot darbības un uzzināt viedokļus, kas gan bieži vien tā nenotiek,” norāda K. Asmusa.

^{Uzvedība ārpus darba}

Bieži diskutēts par darbinieku uzvedību ārpus darba laika – arī pašvaldības darbinieks ir cilvēks, un kādēļ gan būtu jāregulē viņa rīcība ārpus darba vietas. “Izvēloties darbu publiskajā sektorā, tomēr papildu pienākums ir – uzturēt iestādes reputāciju. Priekšstats par pašvaldību rodas gan iestādē, gan ārpus tās. Līdz ar to visiem nodarbinātajiem būtu jāatceras, ka arī ārpus darba uzvedībai jāatbilst ētikas standartiem. Vērtējot pašvaldību ētikas kodeksus, jāteic, ka ārkārtīgu ierobežojumu nav, piemēram, nedrīkst paralēli darīt citu darbu, kas varētu traucēt pašvaldības darbam, rīkoties tā, lai nemazinātu sabiedrības uzticēšanos, izturēties godprātīgi, neizmantot amatu personīgām interesēm un komunicēt, tostarp sociālajos tīklos, izmantojot tikai pārbaudītu informāciju,” skaidro K. Asmusa.

Katram pašvaldībā nodarbinātajam ir pienākums nodrošināt pašvaldības darbības godprātību. “Sabiedrībā pagaidām vēl ir ļoti daudz aizspriedumu par trauksmes celšanas mehānismu. Ne tik daudz kā mehānisma efektivitātes ziņā, bet pēc būtības. Ir uzskats, ka celt trauksmi un ziņot par kādiem pārkāpumiem darba vietā ir slikti, to nevajadzētu darīt un tā ir nosodoša rīcība. Tā ir problēma, kas mums kā sabiedrībai būtu jāmaina, un jāiet uz to, ka ziņošana tomēr ir mūsu visu interesēs un, ja cilvēks to dara, viņa rīcība ir apsveicama. Tāpēc trauksmes celšanai būtu jābūt kā pienākumam un attiecīgi neziņošana ir savā ziņā līdzdalība pārkāpumos. Liela daļa pašvaldību to savos ētikas kodeksos ir ietvērušas,” pauž K. Asmusa.

^{Regulāri jāpārskata}

Ētikas kodeksi būtu regulāri jāpārskata, tomēr dzīvē tas tā nenotiek. Piemēram, Alūksnes novada pašvaldībā spēkā ir 2018. gadā pieņemts ētikas kodekss. “Nevienā pašvaldībā kodeksa pārskatīšana nav ietverta kā pienākums. Komunicējot ar pašvaldībām, saņēmām atbildi, ka to dara nepieciešamības gadījumā, pārskata un aktualizē vien tad, ja ir nepieciešams. No vienas puses, jā, piekrītu, ka tas tā tiek darīts, bet tajā pašā laikā ir grūti konstatēt nepieciešamību, ja nav ievests process, cik bieži nepieciešamību vajag vērtēt. Mūsu ieskatā, būtu nozīmīgi fiksēt, ka ētikas kodeksu pārskata katru gadu vai reizi divos gados. Pārskatīšana gan nenozīmē, ka obligāti kas jāmaina. Katru gadu ētikas kodekss nav jāmaina. Tomēr ir lietas, kas mainās. Piemēram, sociālo tīklu lietošana, varbūt drīz būs jāatrunā mākslīgā intelekta izmantošana,” norāda juriste. Vērts piebilst, neviena pašvaldība nav paredzējusi, ka ētikas kodekss ir regulāri jāpārskata.

Jāapzinās, ka ētikas kodekss par organizāciju pasaka vairāk, nekā iedomājamies. Tas nosaka ne tikai organizācijas vērtības un ētiskas rīcības pamatprincipus, bet arī veido organizācijas kultūru un iekšējo darba vidi.

Ētikas kodekss 9 soļos:

• Definēt darba vietas vērtības un darbības pamatprincipus,

• Izskaidrot vērtības un pamatprincipus, paredzot konkrētus

pienākumus,

• Izveidot ētikas uzraudzības mehānismu (ētikas komisiju),

• Atrunāt ētikas komisijas kompetenci,

• Izskaidrot nodarbinātajiem sekas par ētikas pārkāpumiem,

• Pārliecināties, ka dokuments attiecas uz visiem organizācijā

nodarbinātajiem,

• Nodrošināt, ka dokuments ir publiski pieejams,

• Noteikt procedūru dokumenta pārskatīšanai,

• Plānot un īstenot iedzīvināšanas aktivitātes.

Agita Bērziņa