Likums par autobusu pieturām šoferiem pasažierus žēlot neļauj

“Vēl lietus sāka līt. Gāju, nesot smagos pirkumus, un domāju, – ak, Dieviņ, pažēlo mani.” Tā seniore, Smiltenes novada Variņu pagasta iedzīvotāja Dzintra Liepiņa (79 gadi) atceras savu vairāk nekā vienu kilometru garo ceļu no autobusu pieturas “Ķempu skola” līdz mājām.

Ir reizes, kad seniorei no savas viensētas jātiek tuvākajā pilsētā Smiltenē pie ģimenes ārsta vai uz aptieku Smiltenē vai Palsmanē, un tad viņa brauc ar sabiedrisko transportu, kas kursē pa reģionālās nozīmes autoceļu Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe.

Seniore paskaidrojumu lūdz “Autotransporta direkcijai”

Līdz šim seniorei bija ierasts autobusu gaidīt nevis pieturā, bet tuvāk mājām – tā dēvētajā Apšu kalniņā, un arī mājupbraucot autobusa šoferis viņu izlaida tuvāk mājām, pie tiltiņa, nevis pieturā. Tad nav tālu jāiet, jo attālums no pieturas “Ķempu skola”, pēc Dzintras Liepiņas stāstītā, līdz viņas mājām ir vairāk nekā kilometrs, bet citiem viensētniekiem, kuri dzīvo tālāk, pie meža, – teju trīs kilometri.

Taču nesen Dzintra Liepiņa piedzīvoja viņai nepatīkamu pārsteigumu. “No rīta gaidīju autobusu uz Smilteni kā vienmēr Apšu kalniņā. Šoferītis pieturēja un paskaidroja, ka nedrīkst vairs apstāties ārpus pieturām. Šoreiz vēl bijis tik labs un pieturējis, bet tā vairs nedrīkstot darīt, – autobusu šoferiem atskaitot no algas 70 eiro, ja viņi pasažierus izlaiž vai uzņem ārpus pieturām, viņiem autobusā esot videonovērošana, kas to fiksē. Pusdienlaikā, kad no Smiltenes, sapirkusies pārtiku vismaz nedēļai, ar citu autobusu braucu uz mājām, šoferim tomēr prasīju, vai mani varēs izlaist pie tiltiņa. Nē. Vairs nevarot. Esot jābrauc līdz Ķempu skolas pieturai. Tad lai “Autotransporta direkcija” paskaidro, kāpēc ir tāda kārtība. Veciem cilvēkiem tā ir ļoti apgrūtinoša. Lauku maršrutos vēl mazāk braucēju būs,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Dzintra Liepiņa.

Seniore arī pasūrojas, ka laukos jau tā viss iespējamais tiek slēgts, piemēram, Variņu ciemā vairs nav ne pasta nodaļas, ne pamatskolas, tagad vēl klāt nāk nedienas ar autobusiem, – ne jau visiem lauku ļaudīm ir savas personīgās automašīnas.

Sola izvērtēt ierosinājumus par jaunām pieturām

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” Komunikācijas nodaļu un noskaidroja, ka faktiski atbildība par tādu kārtību, kad sabiedriskā transporta šoferi nedrīkst apžēloties par veciem cilvēkiem, arī māmiņām ar bērniem, skolēniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un citiem pasažieriem un uzņemt viņus autobusā vai izlaist no tā ārpus pieturas, ir jāprasa mūsu valdībai.

“Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.634 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā” 9. punktu, reģionālās nozīmes autobusu maršrutā pārvadātājs nodrošina pasažieru iekāpšanu autobusā un izkāpšanu no tā autoostā vai autobusu kustības sarakstā norādītajā pieturā. Sods par šī punkta neievērošanu ir noteikts 70 eiro apmērā,” savā atbildē “Ziemeļlatvijai” skaidro VSIA “Autotransporta direkcija” Komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.

Un izrādās, šie noteikumi ir spēkā jau labu laiku – no 2010. gada 13. jūlija (attiecīgajā punktā pēdējie grozījumi veikti 2019. gada 16. aprīlī). Iespējams, tagad to izpilde tikai sākta stingrāk kontrolēt vai arī autobusu šoferi kļuvuši piesardzīgāki gadījumā, ja nu kāds kolēģis šo sodu 70 eiro apmērā jau ir samaksājis.

Tomēr risinājums, kā atsevišķos gadījumos varētu nākt pretī pasažieriem, ir.

“VSIA “Autotransporta direkcija” kopīgi ar plānošanas reģioniem izvērtē ikvienu iedzīvotāja ierosinājumu par nepieciešamību izveidot jaunu pieturu, kuru būtu nepieciešams iekļaut autobusu kustības sarakstos,” skaidro Viktors Zaķis.

Tas nozīmē, ka Dzintrai Liepiņai ar iesniegumu būtu jāvēršas VSIA “Autotransporta direkcija”, bet te atkal pretī ir jau pieminētie Ministru kabineta noteikumi Nr.634 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”. To 6. punkts par pieturu izvietojumu nosaka ne tikai to, ka pieturas atrodas iedzīvotājiem izdevīgās vietās, bet arī to, ka attālums starp pieturām ārpus apdzīvotām vietām nav mazāks par diviem kilometriem. Taču ir piebilde, – pasūtītājs pēc saskaņošanas ar autoceļa pārvaldītāju apdzīvotās vietās un ārpus apdzīvotām vietām var noteikt mazāku attālumu starp pieturām, nekā minēts šo noteikumu 6.2. apakšpunktā, bet tad tik un tā ārpus apdzīvotām vietām šis attālums nevar būt mazāks par vienu kilometru.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.