Sandra Pētersone
Šomēnes viena pēc otras Smiltenes Kultūras centrā atceltas divas bērniem paredzētas izrādes – Operetes teātra mūzikls “Karlsons”, kam vajadzēja notikt 19. oktobrī, un projektu teātra “Teātris un ES” piedzīvojumu izrāde “Noslēpumu sala”, kas bija paredzēta 24. oktobrī.
Abu iestudējumu producenti neatkarīgi viens no otra šādu lēmumu pieņēmuši īsi pirms plānotā pasākuma, redzot, cik maz biļešu nopirkts iepriekšpārdošanā, un atdodot atpakaļ naudu par iepriekš nopirktajām biļetēm.
Tētiem un mammām par notikušo savs viedoklis
Smiltenes Kultūras centra lielajā zālē kopā ar balkonu ir 380 sēdvietas. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka uz “Karlsonu” iepriekš bija nopirktas 67 biļetes, uz “Noslēpumu salu” – tikai nedaudz vairāk par 30.
Smiltenes Kultūras centrs piedāvā divu veidu pasākumus – organizē pats vai arī sadarbībā ar producentiem, kuri nomā kultūras centra telpas un kuri, organizējot pasākumus un nosakot ieejas maksu, vēlas segt izdevumus un gūt peļņu. Abas jau pieminētās bērnu izrādes bija producentu piedāvātie pasākumi.
Par izrāžu atcelšanu Kultūras centrs paziņoja savā “Facebook” kontā, kam sekoja ar izrāžu atcelšanu neapmierināto iedzīvotāju komentāri.
Diskusijas aizsācējs, trīs meitu tēvs, smiltenietis Emīls Salmiņš “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka kultūras pasākumu atcelšana Smiltenē ir problēma (nesen jau rakstījām par Smiltenē atcelto Līgo balli un atcelto grupas “Raxtu Raxti” koncertu) un šoreiz problēmu pacēlis publiski, jo iespēja redzēt ko jaunu gājusi secen bērniem. Par to nožēla bijusi arī viņa ģimenē, kurā aug divus, piecus un sešus gadus vecas meitenītes, un apmeklējums uz “Karlsonu” bija ieplānots savlaicīgi, iepriekš nopērkot biļetes.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Emīls Salmiņš uzsver, ka nevienu nevaino abu izrāžu (“Karlsona” un “Noslēpumu salas”) atcelšanā, bet kā risinājumu, lai citreiz tā nenotiktu, iesaka vai nu vienā mēnesī ieplānot mazāk pasākumu, bet ar nosacījumu, lai tie būtu kvalitatīvi, vai arī pašvaldībai paredzēt Kultūras centra budžetā riska līdzfinansējumu, ar ko segt starpību starp pārdotajām biļetēm un producentu plānotajiem ienākumiem. Tāpat arī pasākumus, viņaprāt, vajadzētu plānot pārdomātāk. Piemēram, 19. oktobrī, kad Smiltenē bija paredzēta mūzikla “Karlsons” izrāde, pilsētā notika arī gadatirgus un cirks, un ģimenēm to visu apmeklēt ir būtisks naudas jautājums.
Emīls Salmiņš rosina iedzīvotājus pašiem būt aktīvākiem Smiltenes Kultūras centrā plānoto pasākumu apmeklētājiem.
“Jā, ir pasākumi, kuru apmeklējumu iepriekš ir grūti ieplānot, piemēram, bērns var saslimt, un, ja pasākums netiek atcelts, neviens naudu par biļetēm atpakaļ nedod, bet biļetes vidēji maksā no 12 līdz 20 eiro. Arī mēs ģimenē skatāmies pasākumus, uz kuriem iet un uz kuriem neiet. Vecāki, kuriem ir vairāki bērni, iespējams, nevar nopirkt biļetes uz diviem pasākumiem, kuri notiek ar nedēļas atstarpi, kā šajā gadījumā. Taču, ja cilvēki saka, ka Smiltenē nekas nenotiek, esmu uzdevis jautājumu, – “kad tu pēdējo reizi apskatījies afišu un kad tu biji”, jo pasākumi notiek un ir diezgan daudzveidīgi,” uzsver Emīls Salmiņš.
Kultūras centrs aicina biļetes iegādāties laicīgi
Diskusijā iesaistījusies arī divu bērnu mamma, uzņēmēja Signe Boka, kura Smiltenē izveidojusi vietu pasākumu rīkošanai “Svētku telpa “TEpat””.
“Pa šo gadu, kopš atvēru Smiltenē “Svētku telpu “TEpat””, esmu vairākkārt pārliecinājusies, ka ir ļoti grūti izpārdot biļetes uz organizētajiem pasākumiem. Uz aģentūras “OLEE” koncertu, Artura Gruzdiņa koncertu, ugunsdzēsēju ballīti ar Maršalu, “Minecraft” ballīti un ballīti ar Vienradzīti bija ļoti grūti savākt šos 20 vai 60 bērniņus. Reizēm šķiet, visi pukstam, ka nekas nenotiek, bet, kad notiek, esam kūtri. Arī mūsu ģimene apmeklē bērniem domātos pasākumus Smiltenes Kultūras centrā, bet skatītāju rindas ļoti bieži ir šķidras,” pārdomās dalās Signe Boka.
Smiltenes Kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko, taujāta, kā Kultūras centrs plānos pasākumus, tai skaitā bērnu auditorijai, ņemot vērā notikušo, uzsver, ka Kultūras centrs turpinās organizēt pasākumus, cenšoties piedāvāt tos katrai gaumei, taču ar pieejamo budžetu pilnvērtīgs pasākumu plāns nav iespējams.
“Tāpēc neatkarīgie producenti ar savu piedāvāto kultūras saturu ir īpaši nozīmīgi. Diemžēl ir vērojama tendence, ka smiltenieši neizmanto piedāvātās iespējas, un pastāv risks, ka neatkarīgie producenti nākotnē izvēlēsies pasākumus rīkot citviet.
Smiltenes Kultūras centrs kā pašvaldības iestāde katru gadu saņem budžetu pasākumu nodrošināšanai un ēkas uzturēšanai. Kultūras centra piedāvājums veidojas divos veidos. Daļu pasākumu organizē pats kultūras centrs, sedzot mākslinieku honorārus un nodrošinot tehnisko pusi, savukārt ieņēmumu plānošana notiek, balstoties uz biļešu pārdošanu. Gada laikā tiek veikta rūpīga budžeta plānošana, vērtējot, kuri pasākumi nes cerētos ieņēmumus un kuri ne. Otra pasākumu daļa tiek organizēta sadarbībā ar producentiem, kuri nomā Kultūras centra telpas. Telpu nomas maksa ir publiski pieejama pašvaldības mājaslapā un ir salīdzinoši zema. Producenti, organizējot pasākumus un nosakot ieejas maksu, vēlas segt izdevumus un gūt peļņu. Tomēr katra pasākuma izmaksas ir atšķirīgas, – vienam pietiek ar 50 pārdotām biļetēm, kamēr citam nepieciešams pārdot vairāk nekā 200, lai izvairītos no zaudējumiem. Šī iemesla dēļ nereti tiek pieņemti lēmumi par pasākuma atcelšanu, ja biļetes netiek izpirktas. Lai novērstu šādas situācijas, Smiltenes Kultūras centrs aicina iedzīvotājus laicīgi plānot biļešu iegādi,” uzsver Evija Dzvinko.
Tas, ka nevar paļauties uz biļešu pārdošanu pēdējā dienā, ir arī pasākumu producentu nostāja, viņa piebilst.
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma