Vai mākslīgais intelekts var palīdzēt mācību procesā?

Mākslīgais intelekts (MI) kā neaizstājams sabiedrotais šobrīd izpaužas visdažādākajās nozarēs – no automatizētiem darba procesiem līdz personalizētai izglītībai un finanšu pārvaldībai. Swedbank Finanšu institūta rīkotajā apmācību iniciatīvā “Naudas diena”, kas jau trešo gadu tiešsaistē tiek pārraidīta visās Latvijas skolās, šogad īpaši uzsvērts MI potenciāls mācību procesā. Viena no “Naudas dienas” lektorēm, uzņēmēja Inta Buša dalās pieredzē, kā mākslīgais intelekts var kļūt par atbalsta instrumentu arī mācībās.

MI ietekme ikdienas dzīvē vērojama jau gadiem ilgi, un dažkārt pat neaizdomājamies, ka tas veic pirksta nospieduma un sejas atpazīšanu telefona atbloķēšanai, kā arī “Google Maps” un e-pasti paļaujas tieši uz MI, lai ieteiktu ātrākos ceļus nokļūšanai un sakārtotu mums sūtīto mēstulēs un svarīgajās ziņās.

Lai gan MI bieži tiek uztverts kā drauds cilvēku darbavietām un pat spriestspējai, patiesībā tā spēks slēpjas nevis aizstāšanā, bet gan atbalstā. MI nav tikai tehnoloģija, kas pārņem mūsu uzdevumus, bet gan instruments, kas palīdz mums kļūt efektīvākiem, precīzākiem un gudrākiem, ietaupot laiku, palīdzot labāk izprast neskaidro un ļaujot koncentrēties uz sarežģītākiem un radošākiem uzdevumiem.

MI var izmantot kā palīgu, kas skolēniem palīdz pētīt un apgūt jaunas tēmas ārpus parastajām mācību programmām. Piemēram, MI var sniegt papildu informāciju par konkrētiem tematiem vai atbildēt uz jautājumiem, ko skolēni uzdod, izpētot dziļāk kādu tēmu, par kuru viņi ir ieinteresēti. Tas veicina zinātkāri un ļauj skolēniem vairāk pašiem vadīt savu mācību procesu, balstoties uz viņu interesēm. Tāpat arī MI rīki var palīdzēt organizēt un plānot mācību procesu, piemēram, izmantojot digitālus plānotājus, kas automātiski atgādina par termiņiem un palīdz sadalīt laiku starp dažādiem uzdevumiem. Šādi rīki var atvieglot skolēniem laika pārvaldīšanu, attīstot laika plānošanas prasmes un attiecīgi arī līdzsvaru starp mācībām un brīvo laiku, kas ir būtiski stresa mazināšanai, jaunas informācijas uzņemšanai.

“Par to, cik svarīgi ir pasniedzējiem katram skolēnam atrast viņam atbilstošo mācību pieeju, runā jau gadiem. Mākslīgais intelekts palīdz personalizēt mācību pieredzi, pielāgojoties katra skolēna vai studenta individuālajam tempam un vajadzībām. Šo tehnoloģiju savā labā var izmantot visi – skolēni, skolotāji un vecāki,” norāda Inta Buša, tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Dealita” radītāja.

Lai arī MI piedāvā milzīgas iespējas izglītības procesā, tomēr tā izmantošana skolēniem rada arī virkni risku. Viens no galvenajiem riskiem ir pārmērīga paļaušanās uz MI rīkiem, kas var novest pie skolēnu kritiskās domāšanas un problēmu risināšanas prasmju pasliktināšanās. Ja skolēni pastāvīgi izmanto MI, lai iegūtu atbildes uz jautājumiem vai veiktu uzdevumus, viņiem var zust motivācija pašiem analizēt informāciju, domāt loģiski un risināt problēmas radoši, kas var ilgtermiņā kaitēt viņu spējai patstāvīgi pieņemt lēmumus. Eksperte uzsver: “Kā RSU lektore es esmu novērojusi, ka studenti jau pēdējos 2 gadus plaši izmanto MI, lai rakstītu esejas un citus tekstuālos darbus. Man nav iebildumu pret tehnoloģijas izmantošanu, ja tā tiek izmantota efektīvi. Bet brīdī, kad ir vienādi, ar MI rakstīti 50 studentu darbi, kuriem nav jēgpilna satura, ir skaidrs, ka viņu karjerai tas nepalīdz. Jāsaprot, ka MI ir papildrīks, bet ne aizvietotājs.”

Tieši tādēļ, izmantojot MI palīdzību, ir jāmācās tās lietot gudri – lai iespējas radītu priekšnoteikumus zinātkāram prātam apgūt vairāk, labāk un niansētāk, nevis tādēļ, lai sevi neapgrūtinātu ar informācijas analīzi un zināšanu apguvi.

Vēl viens būtisks risks ir nepareizas vai neprecīzas informācijas izmantošana. MI algoritmi bieži vien darbojas ar datiem, kas var būt novecojuši vai nepareizi. Skolēni, nepārbaudot šos datus vai uzticoties MI bez kritiskas pieejas, var pieņemt kļūdainus secinājumus, kas var ietekmēt viņu akadēmisko sniegumu. Ir svarīgi, lai skolotāji uzsvērtu informācijas pārbaudes nepieciešamību un mācītu skolēniem atšķirt uzticamus avotus no neuzticamiem.

MI spēj būt gan lielisks palīgs un, atbilstoši izmantots, attīstīt katra indivīda potenciālu, gan – šķērslis attīstībai un zināšanu apguvei, ja izmantots neprasmīgi. Ir svarīgi apgūt tā izmantošanas pamatprincipus, lai ilgtermiņā varētu novērtēt tā izmantošanas ieguvumus.