Karstā ūdens temperatūras samazināšana var radīt risku veselībai

Veselības inspekcija saprot šī brīža sarežģītos ekonomiskos apstākļus Latvijā būtiskā elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ, tomēr aicina pašvaldības un ēku apsaimniekotājus ekonomijas nolūkos izvairīties veikt karstā ūdens temperatūras samazināšanu centrālajās ūdensapgādes sistēmās!

Ir ļoti svarīgi pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55°C, kā to jau šobrīd nosaka Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 17.punkts: “Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 ^oC.”

Veselības inspekcija atgādina, ka risks savairoties legionellām būtiski pieaug, ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50°C vairāk kā divas stundas diennakts laikā!

Optimālā ūdens temperatūra, kurā legionellu baktērijas vairojas lielā skaitā, t.sk. rada cilvēkiem vislielāko inficēšanās bīstamību, ir no +37°C līdz +42°C. Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka legionellu baktēriju vairošanos būtiski veicina organisko vielu klātbūtne ūdenī, slikta ūdens cirkulācija, nepietiekama ūdens attīrīšana un dezinfekcija, kā arī paaugstināta dzelzs koncentrācija, ciets ūdens un mikrobioloģiskais piesārņojums. Tā kā legionellu baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu  savairošanos. Bioplēves veidošanās novēršanas un samazināšanas pasākumi ūdensapgādes sistēmās ir ļoti būtiski legionellu baktēriju ierobežošanai, tomēr tehniski vienkāršākais paņēmiens ir pastāvīgi augstas karstā ūdens temperatūras uzturēšana sistēmā.

Veselības inspekcija norāda, ka ar legionellu baktērijām nevar inficēties dzerot ūdeni vai mazgājoties vannā, bet būtisks riska faktors ir duša, jo inficētā ūdens pilieni nokļūst gaisā un tiek ieelpoti.

Paaugstinātam inficēšanās riskam ar legionelozi ir pakļautas šādas cilvēku grupas:  

• ar hroniskām saslimšanām un novājinātu imūnsistēmu (piemēram, cukura diabēta slimnieki, cilvēki ar hroniskām plaušu un sirds-asinsvadu slimībām u.c.);
• cilvēki, kas lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus (piemēram, vēža pacienti);
• seniori;
• smēķētāji neatkarīgi no vecuma.

Papildus skaidrojošo informāciju par legionellozes profilakses pasākumiem gan iedzīvotājiem, gan ēku apsaimniekotājiem var skatīt Veselības inspekcijas mājaslapā šeit, kā arī Ekonomikas ministrijas vadlīnijās šeit.

Informāciju sagatavoja: Elīna Ermansone , Veselības inspekcijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste