Eiropas Savienības Kohēzijas politika “sasilda” arī Latvijas novadus

Labiekārtots Smiltenes pilsētas aktīvās atpūtas parks bērniem un jauniešiem. 17 atjaunoti pašvaldības dzīvokļi Smiltenes novada pagastos, kur dzīvot sociāli un ekonomiski mazaizsargātiem iedzīvotājiem. Iespējams, – arī pārbūvēta Smiltenes pilsētas tagadējās autoostas teritorija, Kalna un Pils ielas posmi, un izbūvēts Limbažu ielas pagarinājums.

Šie projekti Smiltenes novada pašvaldībai ir pa spēkam, tikai pateicoties Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam, kas sniedz būtisku atbalstu reģioniem.

Piemēram, Latvijā īstenotie Kohēzijas politikas projekti saņem 85 procentus lielu ES fondu līdzfinansējumu no projekta kopējām izmaksām.

Cer uz atbalstu arī Smiltenes centra pārbūvei

Smiltenes novada pašvaldība aktīvi izmantojusi iespēju piesaistīt Kohēzijas politikas finansējumu gan iepriekšējā plānošanas periodā, gan dara to šajā periodā 2021.–2027. gadam. Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) jau apstiprinājusi divus vietvaras iesniegtos projektus, divi projekti ir izvērtēšanā, bet viena projekta pašvaldības pieteikumu pašvaldība iesniegs 2. oktobrī.

Smiltenes novada pašvaldība šovasar jau parakstījusi vienošanos ar CFLA par projekta “Publiskās ārtelpas attīstība Smiltenē – Smiltenes pilsētas aktīvās atpūtas parks” īstenošanu tā dēvētajā Ceļinieku parkā. Projektu plānots īstenot līdz 2025. gada 31. decembrim.

Šobrīd tiek izvērsta iepirkuma procedūra, lai tajā izraudzītos būvnieku, kurš varētu uzsākt darbus, informē Ieva Dille, Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja.

Īstenojot šo projektu, ir plānots sliktā stāvoklī esošā Smiltenes skeitparka vietā izveidot ilgtspējīgu aktīvās infrastruktūras objektu – “Pump track” trasi, kā arī pārplānot un pilnveidot skeitparkam blakus esošo bērnu rotaļu laukumu, veidojot to par mūsdienīgu un daudzfunkcionālu teritoriju.

Projekts paredz demontāžas darbus, asfalta trases (“Pump track”) izbūvi, celiņu un laukumu izveidi, teritorijas labiekārtošanu (atpūtas soliņus, velosipēdu novietni, apzaļumošanu un tamlīdzīgi), rotaļu iekārtu uzstādīšanu mazajā laukumā bērniem no viena līdz astoņiem gadiem un lielajā laukumā bērniem no sešiem līdz 14 gadiem, ārējo elektrotīklu, apgaismojuma, videonovērošanas un inženiertīklu pilnveidi un ūdens brīvkrāna uzstādīšanu.

Projektā ir iekļautas autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 735 249,96 eiro, no kurām 485 044,40 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums un 250 205,56 eiro ir Smiltenes novada pašvaldības līdzfinansējums (šajā plānošanas periodā tāda Kohēzijas fonda atsevišķi vairs nav, – Kohēzijas politika tiek īstenota ar ERAF un Eiropas Sociālā fonda starpniecību, skaidro Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš).

CFLA apstiprinājusi arī Smiltenes novada pašvaldības iesniegto Kohēzijas politikas projektu “Sociālo mājokļu atjaunošana Smiltenes novadā”, kura ietvaros plānots atjaunot Smiltenes novada pašvaldībai piederošos 17 dzīvokļus, lai nodrošinātu cilvēka cienīgus dzīves apstākļus atbilstoši mājokļa pieejamībai sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām.

Drīzumā Smiltenes novada pašvaldība uzsāks iepirkuma procedūru, tajā izraugoties būvnieku projektā plānoto darbu veikšanai. Tie ir dažādi mājokļu atjaunošanas darbi, kas ietver strukturālu bojājumu novēršanu (bojātu durvju nomaiņu, logu nomaiņu), kosmētisko remontu, atbilstošu dušas un tualetes mezglu izveidi, apkures sistēmas modernizāciju, novecojušas vai neesošas infrastruktūras uzlabošanu un citus darbus. Dzīvokļu atjaunošana ir paredzēta Apes, Bilskas, Drustu, Launkalnes, Grundzāles, Palsmanes, Raunas un Variņu pagastos, informē Ieva Dille.

Kopējās projekta izmaksas ir 338 519,60 eiro, no kurām attiecināmās izmaksas ir 297 500 eiro. No tiem ERAF finansējums ir 252 875 eiro (85%), Smiltenes novada pašvaldības finansējums – 44 625 eiro (15%). Ārpus projekta izmaksas ir 41 019,60 eiro. Kopējais Smiltenes novada pašvaldības līdzfinansējums projektā ir 85 644,60 eiro. Projektu plānots īstenot līdz 2026. gada 31. decembrim.

Izvērtēšanā CFLA ir Smiltenes novada pašvaldības iesniegtie projekti “Uzņēmējdarbības veicināšana Smiltenes pilsētā. III kārta” (centra pārbūve) un “Uzņēmējdarbības teritorijas paplašināšana Smiltenes pilsētā” (Limbažu ielas pagarinājuma izbūve).

Kohēzijas politikas atbalsts šādos gadījumos ir paredzēts uzņēmējdarbības nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

Ieva Dille atgādina, ka būvprojekts bija izstrādāts visai Smiltenes pilsētas centra teritorijai pavisam septiņās kārtās. Šajā projekta kārtā, kas iesniegts CFLA, ir iekļautas divas kārtas – esošās Smiltenes autoostas teritorijas, Kalna ielas posma un nedaudz arī Pils ielas posma pārbūve, ieskaitot apakšzemes komunikācijas.

Projekts “Uzņēmējdarbības teritorijas paplašināšana Smiltenes pilsētā” paredz izbūvēt Limbažu ielas pagarinājumu, savienojot Limbažu ielu ar Daugavas ielu, kas izved uz autoceļa Smiltene–Valmiera pie krustojuma uz Grotūzi. Projektā paredzēts izbūvēt arī inženiertīklus, gājēju un velosipēdistu ceļu, ielu apgaismojumu un labiekārtojuma elementus, jo šajā teritorijā perspektīvā ir plānota rūpnieciskā un dzīvojamā apbūve.

Oktobra sākumā Smiltenes novada pašvaldība iesniegs izvērtēšanai CFLA Kohēzijas politikas projekta pieteikumu “Veselības veicināšanas pasākumi Smiltenes un Valkas novados”. Līdzīgu projektu ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Smiltenes novada pašvaldība īstenoja jau iepriekšējā plānošanas periodā, un tajā iekļautās aktivitātes ieguva lielu atsaucību iedzīvotāju vidū, stāsta Ieva Dille.

“Tās bija peldēšanas nodarbības senioriem, joga, pārgājieni, vingrošana, mentālās veselības aktivitātes un citas. Šajā plānošanas periodā finansējums, uz ko varam pretendēt, gan ir mazāks, nekā bija iepriekš, bet apzināsim, kuras aktivitātes ir vispieprasītākās, noderīgākās un iedzīvotājiem visvairāk patīk, un iekļausim šajā projektā,” piebilst Ieva Dille.

Zem Kohēzijas lietussarga grib arī pansionātus un tiltus

Kaut arī ES Kohēzijas politika neapmierina visas vajadzības, kādas ir vietvarai, kopumā tā pašvaldībām ir liels atbalsts, uzsver Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš. Piemēram, Smiltenes centra pārbūves projekta kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu eiro, un pašvaldība viena pati tādu projektu nevar “pacelt”.

Šajā Kohēzijas politikas plānošanas periodā ES investīcijas tiek novirzītas tādiem mērķiem kā “Viedāka Eiropa”, “Zaļāka Eiropa”, “Ciešāk savienota Eiropa”, “Sociālāka Eiropa”, “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”, kā arī “Pāreja uz klimatneitralitāti”.

“Tur, kur sakrīt mūsu vajadzības ar Kohēzijas politikā piedāvāto atbalstu, piedalāmies projektu konkursos un pretendējam uz ES līdzfinansējumu. Smiltenes novada pašvaldībai ir sava ilgtermiņa stratēģija un attīstības programma uz septiņiem gadiem, kurā mēs definējam savas vajadzības ar iedzīvotāju palīdzību. Piemēram, vēl mums ir aktuāli pasākumi, kuriem gatavosimies – “Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana” un “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām”,” stāsta Andris Lapiņš.

Taujāts, vai Kohēzijas politika sakrīt ar Latvijas reģionu vietvaru vajadzībām, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors uzsver, ka katrai pašvaldībai ir savas vajadzības. Smiltenes novada gadījumā ir jomas, kur ES un vietvaras intereses sakrīt, un ir jomas, kur tās nepārklājas.

“Mēs meklējam finansējumu Viedrades kvartāla projektam Smiltenē, tai skaitā jaunas bibliotēkas ēkas būvei, taču Kohēzijas politikas programmām tas neatbilst. Ir politika radīt ģimenei pietuvinātu vidi, bet nav atbalsta pansionātiem, kaut gan pieprasījums pēc pansionātu pakalpojumiem pieaug un ir savlaicīgi jādomā gan par esošo telpu uzlabošanu, gan par jaunu telpu izveidi (pansionāta pakalpojumus sniedz Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”, kas arī plāno atvērt struktūrvienību bijušās Bilskas pamatskolas ēkā – redakcijas piezīme). Būtu arī vēlams ES Kohēzijas politikas atbalsts satiksmes infrastruktūrai, kas nav saistīta ar uzņēmējdarbību, piemēram, tiltu pārbūvei. Valsts kontrole veica pašvaldībās revīziju par to, kā tās uztur tiltus, un mums bija jāveic Saltupu, Gatartas un Rauzas tiltu pārbūve. Vienīgie līdzekļi, ko varējām piesaistīt, ir aizņēmums Valsts kasē. Tikmēr savu kārtu gaida jau nākamie tilti,” stāsta Andris Lapiņš.

Arī Valkas novada pašvaldība bez jau pieminētā, ar Smiltenes novada pašvaldību kopīgā projekta “Veselības veicināšanas pasākumi Smiltenes un Valkas novados” aktīvi izmanto iespēju piesaistīt saviem projektiem ES Kohēzijas politikas fondu līdzfinansējumu.

Valkas novada pašvaldības Attīstības, projektu un tūrisma nodaļas vadītājs Toms Simtiņš informē, ka ar CFLA jau ir parakstīts līgums par Valkas pilsētas Mežaparka teritorijas labiekārtošanu (publiskās ārtelpas attīstību) pie brīvdabas estrādes un skulptūras “Koklētājs”. Teritorijā plānots labiekārtot un izgaismot gājēju takas, izveidot apstādījumus un atpūtas vietas, kur uzturēties Mežaparka apmeklētājiem un tūristiem. “Piemēram, bērniem būs, kur kāpelēt. Tā kā šī teritorija ir saistīta ar mūziku, tiks izvietoti vides objekti – mūzikas instrumenti. Ceram, ka CFLA drīzumā apstiprinās arī mūsu projektu par 14 sociālo dzīvokļu atjaunošanu Valkas novadā – gan pilsētā, gan pagastos. Pašvaldībā tiek izskatīts projekta pieteikums par Tālavas ielas posma rekonstrukciju Valkā,” stāsta Toms Simtiņš.

Īpaši jāatbalsta mazāk attīstītās dalībvalstis un reģioni

Kohēzijas politika ir svarīgākā Eiropas Savienības ieguldījumu politika, kas vērsta uz visiem ES reģioniem un pilsētām, lai palīdzētu radīt darbavietas, atbalstītu uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

2022. gada rudenī Eiropas Komisija apstiprināja Kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam. Pēc tolaik publiski sniegtās informācijas, Latvijai 2021.–2027. gada periodā būs pieejamas apjomīgas ES fondu Kohēzijas politikas investīcijas vairāk nekā 4,3 miljardu eiro apmērā, papildu tam 0,7 miljardi eiro – nacionālais līdzfinansējums.

Latvijas ieskatā Kohēzijas politika aizvien ir galvenais ES līmeņa instruments vienlīdzīgas izaugsmes veicināšanai. Tās loma primāri ir veidot ilgtermiņa ietekmi ES reģionos, īpaši atbalstot mazāk attīstītus reģionus, uzsver Finanšu ministrija.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka jau šogad februārī piedalījās Eiropas Savienības (ES) kohēzijas ministru neformālajā sanāksmē, kurā tika diskutēts par ES Kohēzijas politikas nākotni un Kohēzijas politikas stratēģiskajām prioritātēm pēc 2027. gada, kā arī paredzēts pārrunāt papildu vienkāršošanas un elastības pasākumus, ko būtu jāievieš nākamajos ES fondu plānošanas periodos.

Latvija uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt Kohēzijas politikas ilgtermiņa fokusu, nodrošinot paredzamas ilgtermiņa investīcijas ekonomikas strukturālo pārmaiņu atbalstīšanai. Tāpat Kohēzijas politikai turpmāk īpaši jāatbalsta mazāk attīstītās dalībvalstis un reģioni. Vienlaikus Kohēzijas politikai jāspēj reaģēt uz dažādām krīzēm un izaicinājumiem un jāspēj elastīgi tiem pielāgoties. Latvija atbalsta, ka kopējo ES mērķu sasniegšanai ir būtiski noteikt galvenos ieguldījumu virzienus, bet svarīgi saglabāt pietiekamas manevra iespējas, lai dalībvalstis varētu ņemt vērā teritoriālās vajadzības un spētu reaģēt uz jauniem izaugsmes izaicinājumiem un iespējām, informē Finanšu ministrija.

Viedokļi

Jāsamazina birokrātija projektu ieviešanā

Mārtiņš Staķis, Eiropas Parlamenta deputāts Reģionālās attīstības komitejā (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa):

– Kohēzijas politikas mērķi 2021.–2027. gadam joprojām ir spēkā. Latvija ir izstrādājusi programmas Kohēzijas fondu ieguldījumiem 4,6 miljardu eiro apjomā, un no tiem 800 miljoni ir atjaunīgajai enerģijai, 800 miljoni inovācijai un digitalizācijai, 1,2 miljardi reģionu infrastruktūrai, 1,2 miljardi sociālajiem pakalpojumiem un veselības aprūpes jaudām. Es domāju, ka šis sadalījums nav jāmaina, ir jāizstrādā kvalitatīvi projekti katrā no programmām un jāsamazina birokrātija to ieviešanā.

Debates par Kohēzijas politikas nākotni mūsu komitejā sāksies pirmkārt jau ar jaunās komisijas kandidātu iztaujāšanu un apstiprināšanu, kas notiks oktobrī. Šajā sasaukumā īpaši svarīga būs arī nākamā ES septiņu gadu budžeta veidošana.

Manas kā Latvijas deputāta galvenās nostādnes jaunajai komisijai būs šādas:

• mazināt administratīvo slogu projektu ieviešanā, vienkāršojot procesus un prasības gan finansējuma saņēmējiem, gan fondu ieviešanas iestādēm (vairāk naudas mērķiem, nevis atskaitēm par tiem);

• vienkāršot Kohēzijas mērķus, lielāku uzmanību vēršot uz mazāk attīstīto reģionu vajadzībām;

• lielāka elastība fondu ieviešanai nacionālā līmenī un vairāk tiešā finansējuma pilsētām (nevis tikai un vienīgi ar valdības ziņu);

• robežu reģionu attīstība, kuru negatīvi ietekmējusi Krievijas agresija (jo tuvāk Krievijas robežai, jo lielāks finansējums reģionam);

• to reģionu attīstība, kuru negatīvi ietekmējusi liela jaunu cilvēku aizbraukšana (jo vairāk jauniešu aizbraukuši, jo lielāks finansējums reģionam).

Izaicinājums Eiropai būs jaunais septiņgades budžets

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, darbojas Budžeta komitejā (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa):

– Attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam līdz 2027. gada beigām nekas vairs nemainīsies. Latvija zina, cik naudas šim septiņgadu periodam tai ir Kohēzijas aploksnē un kā šis finansējums sadalās pa dažādām prioritātēm. Tas, kā ar šo finansējumu strādāt, nepārkāpjot likumdošanu, jau ir Latvijas jautājums. Eiropas Parlaments nenodarbojas ar iekšpolitiskiem jautājumiem un nekrata ar pirkstu dalībvalstu virzienā, un to arī nedrīkst darīt. Mums, no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, galvenais ir visā lielajā laukumā nepazaudēt Latvijas intereses. Taču tik un tā ir lietas, kas mani dara bažīgu, – publiskā informācijā saistībā ar “Rail Baltica” konfliktu redzēju finanšu ministra Arvila Ašeradena paziņojumu, ka Satiksmes ministrija no Kohēzijas aploksnes un arī no Atveseļošanas un noturības mehānisma draud zaudēt 400 miljonus eiro, neapgūstot tos laikā, un tad arī aizgāja bateriju elektrovilcienu neiepirkšana, ko pārsvieda uz “Rail Baltica” projektu un esošā dzelzceļa tīkla attīstību. Būtu muļķīgi tik lielu naudu Latvijas mērogam neapgūt un pazaudēt vai pēdējā brīdī mēģināt iztērēt nesagatavotiem projektiem.

Šogad Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un arī valdībās sāksies debates jau par nākamo ES septiņgadu budžetu, sākot no 2028. gada, un tur Eiropas Savienībai būs lieli izaicinājumi. ES septiņgadu budžetā ir trīs “kabatas”. Pirmā ir lauksaimniecības politika, tai tiek piešķirti vidēji ap 40 procentu no visa septiņgadu budžeta. Milzīga aploksne ir arī Kohēzijas politikai – aptuveni 30 procenti no kopējā budžeta. Pārējais bloks ir programmas, kas vērstas uz pētniecības atbalstīšanu un citas.

Katrā no šīm trijām “kabatām” ir gan zaļā, gan digitālā komponente, kas iepriekšējos piecos gados pacelta kā augsts karogs. Problēma ir tā, ka zaļais kurss izdarīja būtiskas izmaiņas arī lauksaimniecības aploksnē, nosakot, ka ir jāattīsta videi draudzīga lauksaimniecība un tamlīdzīgi. Nākamā problēma ir karš Ukrainā. Kopš tas sākās, secinājām, ka ar militāro industriju ir bēdīgi. Eiropas aizsardzības fondam pašlaik ir tikai pusotrs miljards eiro, kas galīgi nav nekas, lai varētu kaut ko panākt militārās industrijas attīstībā. Tur vajag milzīgi daudz naudas, tai skaitā šajā virzienā pagriezt privātos ieguldījumus. Un vēl viena problēma ir Ukrainas un Rietumbalkānu valstu uzņemšana Eiropas Savienībā. Mums ļoti svarīga ir Ukraina, taču Ukraina ir liela valsts. Ja, piemēram, Ukrainu uzņem ES 2029. gadā, tad arī Ukrainai jaunajā ES septiņgadu budžetā jābūt jau paredzētam finansējumam. Tas nozīmē, – ja mēs nemainām kopējo lauksaimniecības politiku un Kohēzijas politiku kritēriju ziņā, tad Ukraina paņems no budžeta ļoti daudz. Piemēram, no tiešmaksājumiem lauksaimniecībai un lauku attīstības sadaļas labā nozīmē “barojas” daudzi lauksaimnieki arī Rietumeiropā, daudz vairāk kā mūsējie, jo tiešmaksājumi katrai ES dalībvalstij ir atšķirīgi. Ukraina ir milzīga lauksaimniecības zeme un ar pilnīgi citu lauksaimniecības īpašumu struktūru, – ar lielām saimniecībām, kas, varētu teikt, ir korporācijas, un Ukraina saņemtu pēc pašreiz spēkā esošajiem tiešmaksājumu vai tehnikas iepirkumu daļas sadales kritērijiem lauvas tiesu. Tā būtu tāda sāpe Francijas, Spānijas un citu ES valstu zemniekiem, ka viņi to neizturētu un izietu demonstrācijās.

Tāpēc kritēriji ir jāmaina. Tas pats attiecas uz Kohēzijas politiku. Ja uzņem Ukrainu, tad nākamās septiņgades laikā Latvijai samazinās Kohēzijas nauda pat tad, ja kopējais finansējums paliek tādā apjomā kā tagad, – Ukraina ir neskaitāmas reizes lielāka valsts un ar zemāku iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvija. Jārēķinās arī ar to, ka papildus naudu mēs nedabūsim. Nevar samazināt atlikušos 30 procentus finansējuma, kas ir nauda attīstības un pētniecības programmām. Eiropa jau tā ir iepalikusi Amerikai un Ķīnai saistībā ar tehnoloģiju un pētniecības attīstību un tamlīdzīgām lietām. Tās valstis, kurām mazāk interesē Kohēzija un lauksaimniecība, nekad nepieļaus samazinājumu uz šā rēķina.

Pēc publiski pieejamiem datiem katru gadu ap 300 miljardi privātās naudas iziet ārpus ES un pamatā aiziet uz ASV tirgiem, kur vairāk var nopelnīt, un to dara pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas bankas un tamlīdzīgi. Ja mēs nepagriežam lielu daļu privātās naudas investīcijām ES teritorijā, tad nevarēsim panākt visus zaļos mērķus, militāros mērķus un paplašināšanās mērķus, jo tas vienkārši nebūs iespējams, – ar publisko naudu vien to nevar izdarīt. Es gribētu teikt, – tas “vīruss” ir ielaists Eiropā daudzās jomās ar to relaksētu dzīvesveidu, kāds ir bijis pēdējā desmitgadē.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.