“Laimasstrautu” saimnieki dodas uz tirgu ar visu, kas izaudzis dārzā un pašu gatavots

Tirgojam visu, ko esam saražojuši, izaudzējuši un pat mātē dabā salasījuši un pārstrādājuši ļoti gardos un ekoloģiskos produktos. Tā sevi un saimniecību publiskajā telpā piesaka SIA “Laimasstrauti” saimnieki Varis Dedumets un Iveta Rieksta-Dedumeta Raunas pagastā.

Viņu pieredze liek aizdomāties, ka mainīt dzīvi un ierasto ikdienu var jebkurā vecumā un pat tad, ja ir darbs un stabils pamats zem kājām.

Pirms desmit gadiem, 2014. gadā, viņi nolēma kardināli mainīt savu komfortablo pilsētnieku dzīvi uz lauku idilli.

“Iegādājāmies galīgi pamestu un izdemolētu īpašumu Raunā. Savam lēmumam saņēmām milzīgu atbalstu un solījumus palīdzēt un realizēt dažādas idejas. Tas motivēja vēl vairāk spert šo nozīmīgo soli, jo plašumi ir lieli, atliek vienīgi darīt, un komandas darbam ir milzīgs spēks,” iesāk stāstīt Varis.

Rauna saimniecei Ivetai ir dzimtā puse, savukārt saimnieks Varis 1986. gadā šeit ieradās kā jaunais speciālists pēc Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas. Raunā nostrādājis gadus piecpa­dsmit (piecus par inženieri), tālāk ceļi aizveduši uz pilsētu, kur strādājis vadošos amatos dažādos uzņēmumos.

“Un kā saka tautas teiciens par to, ka visi ceļi ved uz Romu, tā mūsu ceļi atveda mūs atpakaļ uz Raunu. Tieši šajā vietā, kur mums ir īpašums, savā laikā man bija mazdārziņš,” viņš uzsver un atminas, ka pirmajā radu un draugu talkā tika rīkots konkurss par īpašuma nosaukuma maiņu atbilstoši jauno saimnieku iecerēm un jušanām.

Uzvarējis nosaukums “Laimas­strauti”, kas simbolizē vienu no latviešu visdāsnākajām dievietēm un ir arī saimnieces Ivetas mātes vārds, apvienots ar avotiem un strautiem, kas mīt šajā zemes īpašumā.

Un tā gandrīz no gruvešiem sākās šī īpašuma atdzimšana un ceļš uz lauksaimniecības arodu un iespēju aptveršanas, kā arī lauku kultūras daudzveidības demonstrēšanu viesiem.

Īpašuma atjaunošana un teritorijas sakopšana prasījusi daudz spēku un līdzekļu, tāpēc daudzi darbi jo­projām ir procesā. Kā paši saka – lauku sētā darba daudz!

Saimnieki ir izveidojuši arī savu lapu sociālajos tīklos, lai padalītos ar to, kas viņiem ir, ko audzē, ar ko nodarbojas, kā var palīdzēt vai sadarboties, kā arī dalās ar praktiskiem padomiem dažādās jomās pēc savas pieredzes un zināšanām.

Maize, dārzeņi un citi lauku labumi

“Laimasstrautos” apsaimnieko aptuveni trīs hektārus lauksaimniecības zemes, bet īpašumā ir ap 12 hektāru. Atstājuši tieši tik, cik var apsaimniekot ar visu jaudu, pārējo zemi iznomā citiem lauksaimniekiem.

Saimniecība specializējas ķiploku audzēšanā, bet stādīts, sēts, audzēts tiek arī daudz kas cits, sākot no tomātiem, āboliem, bumbieriem, kartupeļiem un dažādām ogām, tostarp smiltsērkšķiem, tie praktiski likvidēti, jo mazos apjomos nav kur likt, bet lielus nevar pavilkt.

Iveta ir reģistrējusies arī kā mājražotāja, pēc vajadzības gatavo sieru un cep maizīti. Dārza labumi un rudens veltes tiek liktas burciņās vai spiestas sulas gan savām vajadzībām ziemas krājumiem, gan citiem interesentiem.

Kad daba un laikapstākļi bijuši vēlīgi un ir lielāka raža, viņi mēdz aizbraukt uz kādu tirdziņu. “Lai gan šī vasara bija brīnišķīga, ne viss izauga, kā bijām iecerējuši. Ražas nav iepriecinošas. Ar augļu kokiem viss kārtībā. Piemēram, smiltsērkšķi ražoja mazāk kā citus gadus. Ķiploki izauga normālā lielumā, bet diezgan daudz bija sabojājušies. Krūmmellenes, tomāti un čili pipari padevušies vislabāk. Arī mūs šogad ir pārņēmis sēņu bums, staigājam pa mežiem, lienam pa brikšņiem, kā jau tas pieder pie lietas, meklējot labākās sēņu vietas un smukākās beciņas. Pēc tam savā saimniecībā visu rūpīgi pārstrādājam gan marinētās beciņās, gan sēņu mērces sagatavēs ziemas mēnešiem. Darām šo visu, lai pietiek gan pašiem, gan varam uzcienāt viesus, kā arī padalīties ar saviem krājumiem tirdziņos. Gadus četrus regulāri braucām uz Skultes tirgu. Aizvadītās nedēļas nogalē pirmoreiz bijām Cēsu vakara tirgū. Pirmajai reizei gāja visai apmierinoši,” atklāj Varis un Iveta.

Viņi gādā arī par padsmit trušiem, kas īpaši mīlēti tiek no mazbērnu puses. Kad viņi atbrauc ciemos uz laukiem, tā pie trušu būriem vien turas. Tiek turētas arī vistiņas, lai patēriņam būtu olas.

Izmanto atbalsta iespējas mazajām lauku saimniecībām

Lai saimniecību attīstītu, Lauku atbalsta dienestā ir uzrakstīts projekts atbalstam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās” ar atbalsta intensitāti – summu līdz 15 tūkstošiem eiro. Tā rezultātā iegādāta tehnika augkopības nozares attīstībai. Iegādāts neliels traktors dārza darbiem, pļaujmašīna, vagotājs, kā arī iekārtas kartupeļu stādīšanai un norakšanai.

“No lauku darbiem nodarbojamies ar zemes frēzēšanu, zāles pļaušanu, vagu dzīšanu, kartupeļu rakšanu ar kratītāju – ir sagādātas visādas tehnikas, arī frontālais iekrāvējs, tas ļauj pārvest smiltis, akmeņus, kūtsmēslus, zarus, malku un citus smagumus uz citām vietām. Projektu tehnikas iegādei uzrakstījām pagājušajā gadā, šogad sākam to realizēt. Mazajām saimniecībām tas ir būtisks atspaids, citādi bez tehnikas visi darbi, ko tagad varam paveikt, būtu fiziski smags roku darbs. Bez tā, protams, mazdārziņā neiztikt, bet, neapšaubāmi, tagad ir vieglāk,” papildina Varis.

Ne tikai mājražošana un lauku darbi

Dzīvi laukos veiksmīgi var apvienot ar citiem darbiem. Proti, Iveta jau 16 gadus vada uzņēmumu SIA “IR-GRĀMATVEDĪBA”, kas dažādiem klientiem sniedz grāmatvedības pakalpojumus, uzņēmumu reģistrāciju, dažādas izmaiņas statūtos un nepieciešamības gadījumā arī likvidāciju. Kā pati saka, ir uzkrājusi lielu pieredzi grāmatvedībā.

“Ar saimniecību vien grūti iztikt, tāpēc joprojām tiek sniegti arī grāmatvedības pakalpojumi. Galvenais, ka to visu var apvienot. Man patīk skatīties dažādus raidījumus par ēst gatavošanu – gan latviešu, gan ārzemju kanālos. No turienes tad arī smeļos idejas dažādām receptēm, kā arī daudz ko pielāgoju, vadoties pēc savām sajūtām, arīdzan eksperimentējot. Strādājam sev. Ja mūsu darbu novērtē arī citi, kuriem garšo mūsu mājās gatavotā produkcija, tas iepriecina divtik. Priecājamies uzņemt ciemiņus mūsu miera ostā,” saka Iveta.

APTAUJA: https://poll.app.do/kura-diennakts-laika-jus-visbiezak-apmeklejat-tirgu

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.