Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica ar Atzinības rakstu par intensīvu un kvalitatīvu darbu ir apbalvojusi Valkas filiāles vadītājas vietnieci Lindu Ščerbani.
Kolēģi uzskata, ka Linda apbalvojumu godam ir nopelnījusi un atzīst, ka par viņas darbu var teikt tikai labus vārdus. Filiāles vadītāja Erna Pormeistere savu vietnieci raksturo kā izdarīgu un ar lielu atbildības izjūtu. “Viņa nebaidās uzņemties jaunu pienākumu izpildi, vienkārši – malace!” saka E. Pormeistere. Arī kolēģe Marika Biziļa uzskata, ka Linda ir ļoti koleģiāla un rūpīga pret savu darbu. No aģentes līdz vadītājas vietnieceiL. Ščerbanes attieksme pret uzticēto darbu ir ievērota arī agrāk. Valkas filiālē viņa sāka strādāt 2005. gada jūnijā kā aģente, kuras pienākums bija reģistrēt bezdarbniekus. Tā paša gada oktobrī viņa kļuva projektu koordinatore, bet kopš 2007. gada ir vadītājas vietniece.Linda atzīst, ka savus klientus labi saprot arī tādēļ, kas pati reiz bijusi bezdarbniece. “Pirms tam nepieļāvu pat domu, ka kādreiz man varētu nebūt darba, bet tā notika. Pirmajā mirklī bija tāda sajūta, ka zem kājām zudis pamats. Īsti nevarēju saprast, ko darīt, kur iet. Šķita, ka katrā iestādē, kur iešu, mani tā skatīs un vērtēs, ka nekas pāri nepaliks. Tomēr tam tiku pāri. Galvenais – nedrīkst iekrist pesimismā, notikušais jāuztver ar optimismu, tad arī viss labi beigsies,” apliecina L. Ščerbane.Vadītājas vietniece atzīst, ka pašlaik nodarbinātības darbā nav viegli. Daudzi ir zaudējuši darbu, nereti iestādi apmeklē cilvēki, kuri ir tuvu depresijai. “Tad mums jābūt ne tikai ierēdnēm, bet arī psiholoģēm. Lēnām jānoskaidro, kāds darbs klientam ir tuvāks un tad viņš jānovirza uz attiecīgo jomu. Mums ir ļoti labas karjeras speciālistes, kuras katram darba meklētājam prot ieteikt visatbilstošāko nodarbošanos vai profesiju, ko viņš varētu apgūt,” stāsta L. Ščerbane.Izvairās no vārda “bezdarbnieks”Linda atzīst, ka viņai ļoti nepatīk vārds “bezdarbnieks”. “Pēc manām domām, tas nav īsti labs, jo jūtīgāki cilvēki to var uztvert kā pazemojumu. Es darba meklētājus cenšos dēvēt par klientiem. Visi ir cilvēki. Ir gadījumi, kad mums uztic pat smagas personīgās dzīves problēmas. Visi jāuzklausa un jācenšas palīdzēt. Protams, arī mums ir savas emocijas, jūtas. Ja uzkrājas pārlieku daudz smaguma, pieejam pie loga, paskatāmies tālumā un tā cenšamies drūmās domas aizgaiņāt,” saka L. Ščerbane.Nodarbinātību Linda par savu jomu izvēlējusies tādēļ, ka viņai patīk darbs ar cilvēkiem. “Es nevarētu darīt tādu darbu, kur man nav cilvēki apkārt. Turklāt te man ir iespēja kaut nedaudz palīdzēt tiem, kuri varbūt kādā brīdī no savas situācijas neredz izeju. Ar savu izvēli esmu apmierināta. Man ļoti patīk tas darbs, ko daru. Varbūt nevar teikt, ka tas ir mans sapņa darbs, bet patīk gan. Ja tā nebūtu, es diezin vai te strādātu,” apliecina L. Ščerbane.Brīvajā laikā, ja tā ir vairāk un ir iespējas, Linda ar dzīvesbiedru labprāt dodas kādā ceļojumā. Otrs vaļasprieks, kas viņai dod relaksāciju, ir darbs dārzā. Ja izdodas tā pa īstam parušināties dobēs, tad ir spēks un enerģija atkal turpināt ikdienas darbu.
